Kā izdodas nodrošināt darbu jauno ierobežojumu apstākļos?

Jānis Zaņģis (uzņēmējs):

–  Mūsu nozarē nav saskarsmes ar klientiem klātienē, tādēļ lielas izmaiņas šo ierobežojumu laikā nejūtam. Jā, «Latbay.lv» ir tirdzniecības platforma, līdzīgi kā «ebay» un «etsy», kur cilvēks var pārdot, un pēc tam kāds iegādāties dažādas lietas – tā teikt, esam “tilts” starp pircēju un pārdevēju. Mums ir izveidojusies sadarbība ar «kurpirkt.lv», «Venipak», «Omniva» un «Latvijas pasts». Pagaidām gan šo pārdošanas instrumentu vēl nekur daudz neesam reklamējuši, tomēr jāsaka, ka pamazām jau ir izveidojies savs klientu loks. Kā jau minēju, šajā nozarē ierobežojumus daudz neizjūtam, bet, runājot ar draugiem un paziņām, kuri ir saistīti ar ēdināšanas un skaistumkopšanas nozari, tur šī visa situācija darbu ietekmē daudz vairāk. Mani personīgi tas iespaido tik, cik jāatceras no pulksten 20.00 nejauši nesatikt kādu likuma sargu.

Dace Laukmane (pašnodarbinātā):

– Strādāju dizaina un digitālā marketinga jomā, tāpēc ierobežojumus darbā sakarā ar mājsēdi tik ļoti neizjūtu. Ierobežojumu laiku izmantoju savā labā – mācos gan Valsts izglītības attīstības aģentūras programmās mācības pieaugušajiem, gan citos kursos. Pieaugušo izglītība ir lielisks veids, kā papildināt zināšanas vai pat mainīt nodarbošanos. 2020. gada mājsēdes laikā apguvu sociālo tīklu marketingu, šobrīd mācos mājas lapu izstrādi bez programmēšanas. Ja runa ir par ierobežojumiem, vērtēju tos pretrunīgi.

Solvita Ozola (bērnu apģērba veikala īpašniece):

– Jā, ievērojot stingros ierobežojumus, mēs – bērnu apģērbu veikals «Jete» – turpinām strādāt, bet – attālināti. Protams, ka tas nav tāpat kā klientus pieņemt klātienē, drēbes un apavi tomēr ir jāuzmēra. Bet lai nu kā, cilvēkiem esam raduši iespēju iegādāties nepieciešamo, izmantojot saziņu ar mums caur whatsap, mesinger. Visus kontaktus cilvēki var atrast sociālajos tīklos.

Madara Elizabete Jumiķe (kultūras darbu organizatore Slampes kultūras namā):

– Strādāju gan klātienē, gan attālināti, jo ir lietas, ko var izdarīt no mājām, bet ir lietas, ko vajag reāli paveikt, izdrukāt, sakārtot, to visu tad varu darīt klātienē. Paralēli piedalos Latvijas Nacionālā Kultūras centra rīkotajos Zoom semināros, pilnveidojos. Tāpat jāturpina plānot, jāmēģina rast izeja šajā bezizejas situācijā, kad nevar notikt pa lielam nekas. Jānotur tas “savs” pasākuma apmeklētājs/ mērķauditorija. Kaut gan pēc pēdējiem pasākumiem, kuri varēja notikt, sapratām, ka cilvēki jau ir “iesēdušies” mājās un ir ļoti grūti iekustināmi. Tāpat, ja kādam liekas, ka sēžam rokas klēpī salikuši, tad tā nebūt nav, tāpat ir papīra darbi – budžeta plānošana, pasākumu tāmju veidošana, atskaites u.c darbiņi, kas jāpaveic noteiktos termiņos. Ir, protams, arī iespēja pievērsties varbūt tādiem darbiem, kam ikdienā neatliek laika. Tāpat šajā COVID-19 laikā ieguvu iemaņas video filmēšanā un montāžā pašmācības ceļā un tas pavisam noteikti noder manam darbam, tā teikt to pat papildina. Ļoti gribas, lai beidzot domu lidojumi pārvērtos reālos pasākumos. Tāpat, lai amatiermākslas kolektīvi var atsākt mēģinājumus klātienē un lai viņiem būtu mērķis, kam gatavoties – koncerti, festivāli, skates… Un – lai pils telpas tiktu apdzīvotas kā iepriekš. Pasākums pēc pasākuma, mēģinājums pēc mēģinājuma, balles pēc ballēm, kino, teātri, koncerti… Gribas to visu! Kā visi – esmu cerībā uz gaišāku un radošāku nākotni!