Kā ceturtie – KPV LV

maija «NTZ» rīkotajā izlozē ceturto kārtas numuru un iespēju piedalīties diskusijā 19. maijā 19.30 izlozēja KPV LV deputātu kandidātu saraksta pārstāvji. Sarunā piedalījās pieci šī raksta deputātu kandidāti: Anita Geidāne, Līva Ābele, Iveta Ziemele, Eva Svarkovska un Reinis Immermanis.

Ko vēlas noskaidrot citu partiju sarakstu kandidāti

Jautājumus uzdod «Latvijas Zaļā partija»:

– Savā programmā minat, ka atbalstīstīsiet bioloģiskās un ekoloģiskās saimniekošanas veidus. Bioloģiskā lauksaimniecība jau ir viens no trīs lauksaimniecības veidiem paralēli konvencionālajai un integrētajai, ja ar šo domātas metodes, tad labprāt dzirdētu tās un kā pašvaldība varētu to metodi atbalstīt? Nosauciet vismaz vienu metodi? Lūgums nekustamā īpašuma atvieglojuma noteikšanu bioloģiskajai produkcijai izslēgt kā atbildi, jo tas jau šobrīd darbojas Tukuma novada pašvaldībā.

Immermanis:

– Uzskatu, ka principā jaunu Ameriku mēs nevarēsim izdomāt par šo saimniekošanu. Vairāk vēlētos [novadā] attīstīt bioloģisko saimniekošanu vispārīgi, jo konvencionālā saimniecība mums apēd bišu dzīvības, apēd arī mūsu dzīvības un mēs paši elpojam, ēdam šīs ķimikālijas, tādēļ būtu jauki, ja mēs varētu saražot to pašu produkcijas daudzumu tikai ar bioloģiskām metodēm. Tas būtu liels sasniegums un, kā zināms, bioloģiskie risinājumu attīstās, tādēļ ir cerība, ka spēsim sasniegt labus rezultātus ar to.

Plaude:

– Un tomēr, kādi būtu jūsu ieteikumi, lai varētu palielināt bioloģiskās produkcijas daudzumu, lai tas spētu konkurēt ar konvencionāli audzētas produkcijas daudzumu?

Immermanis:

– Ārzemēs jau tiek izmantotas dažādas alternatīvu metodes. Par grauzējiem gan nevaru atbildēt, bet tiek izmantots ābola etiķis, esence, ar ko tiek laistīti augi, tādējādi, noindējot nezāles, un arī tiek atbaidīti dzīvnieki. Par grauzējiem un slimībām konkrēti es nespēju atbildēt.

– Kādus atvieglojumus varētu dot pašvaldības bioloģiskajām saimniecībām?

Immermanis:

– Pirmkārt, jau pērkot Latvijā izaudzētu produkciju, tādējādi veicinot lauksaimniecības attīstību, kā arī samazinot PVN.

Ziemele:

– Varētu veidot izglītojošās kampaņas, lai rastu izpratni iedzīvotājos par to, kādēļ ir jārīkojas tā, kā Reinis minēja. Tas būtu tāds pirmais pašvaldības. uzdevums. Vēl pašvaldības varētu pirkt produkciju no vietējām saimniecībām bērnudārziem, izvēloties tieši bioloģiski audzētu pordukciju.

Jautājumus uzdod «Latvijas Zaļā partija»:

– Kā ierīkosiet vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, Kandavas pasta ēkā, kas ir privātīpašums, kā to demonstrējāt sižetā, un – kurās vietās vēl plānojat ierīkot vides pieejamību, cik tas varētu izmaksāt un ar ko sāksiet?

Ziemele:

– Man ir sanācis strādāt, darboties kopā ar cilvēkiem, kam ir šie kustību traucējumi, tādēļ esmu redzējusi pati, cik viņiem ir grūti tikt kādā iestādē vai vispār dažreiz pārvietoties. Manuprāt, tai ir jābūt prioritātei – nodrošināt vides pieejamību. Un, neskatoties uz to, vai tā ir privāta vai pašvaldības ēka. Šajā gadījumā tas ir pasts, kas ir nepieciešams ikvienam, tādēļ uzskatu, ka tas nav pieņemami, ja jaunās māmiņas [ar bērniem ratiņos] vai cilvēki ar kustību traucējumiem nevar piekļūt pasta ēkai. Tādā veidā mēs šķirojam cilvēkus, un tas man nav pieņemams. Vēl viena šāda ir ēka ir Kandavas poliklīnika. Jā, tur ir uzbrauktuve, bet tik sliktā kvalitātē, ka es nevarētu ar bērnu ratiņiem uzbraukt, kur nu vēl cilvēks ratiņkrēslā. … Es neesmu par agresīvu pieeju. Es atkal sāktu ar izglītojošām kampaņām un censtos panākt cilvēku ar kustību traucējumiem integrāciju.

– Bet ko jūs izdarīsiet, lai ietekmētu īpašniekus, kuriem pieder šīs ēkas un kuri nevēlēsies pielāgoties?

Ziemele:

– Tad gan pieeja būs agresīvāka un jau tiks izmantota pašvaldības policija, un tiks piesaukti būvnormatīvi un citi noteikumi, kas jāizpilda, bet tas tikai gadījumā, ja tiešām šie uzņēmumi vai iestādes labprātīgā veidā negribēs veikt šos uzlabojumus. Šobrīd esam apsekojuši tikai Kandavas ēkas, lai spriestu par situāciju, bet turpmāk plānojam arī apsekot Tukumu, Enguri un Jaunpili.

Jautājumus uzdod «Nacionālā apvienība»:

– [Jūsu] priekšvēlēšanu programmā rakstīts: “Strādāsim pie mūsdienīgas izglītības visā novadā.” Kurās apvienotā novada izglītības iestādēs izglītība, jūsuprāt, nav mūsdienīga? Lūdzam nosaukt konkrētas izglītības iestādes!

– Šajā gadījumā mēs varam runāt par Engures novada skolu, kas ir pašā Engurē. Nevaru apgalvot, ka tā ir nemoderna, bet, cik es esmu dzirdējusi no iedzīvotājiem, tai ir lielas problēmas ar jaunu speciālistu piesaisti. Manuprāt, jaunie speciālist veicina skolas attīstību, padarot to modernu, bet modernu paņēmienu, jaunu speciālistu trūkums, manuprāt, veicina kādu robu izglītībā. Viss iet kā ķēdītē un ir pakārtoti. Protams, ja [jaunajam speciālistam] nav, kur dzīvot, neviens tur nevēlas strādāt. Tādēļ pirmais, kas jādara, ir jāatjauno un/vai jārada dzīvojamais fonds. Šobrīd arī Ekonomikas ministrija strādā pie tā, lai uzlabotu šo fondu visā Latvijā. Līdz ar to tie novadi, kas būs uzstājīgi, tie, visticamāk, arī būs pirmajā kārtā. Otrkārt, vajadzētu izveidot konkurētspējīgu atalgojumu [sistēmu] un, treškārt, jāstrādā ar kolektīvu, lai tas būtu labvēlīgs un [jaunos speciālistus] pieņemošs.

– Vai vispār Engurē ir tāds dzīvokļu fonds? Vai tur ir ko atjaunot?

– Viens vai divi [dzīvpokļi] šobrīd tur ir, bet tas noteikti nav pietiekoši, tādēļ ne tikai atjaunošana, bet arī to izveide.

– Finansējums pedagogiem tiek maksāts no valsts, kā jūs to [algas pielikumu] redzat? Plānojat, ka pašvaldība piemaksātu?

– Jā, atalgojums nāk no valsts, bet arī daļa nāk no pašvaldības. Plāns būtu izvedot dotāciju fondu tieši algu palielināšanai, un tieši reģionu skolotājiem.

Geidāne:

– Ādažos, Ventspilī, Liepājā ir pilnīgi citas algas un kādēļ lai tā nebūtu [pie mums]? Mēs taču atrodamies vienā valstī, visiem mums ir viena izglītība, maksājam vienādus nodokļus un galu galā visi dzīvojam vienādi! Uzskatu, ka šajā jomā ir liela nevienlīdzība. Tādēļ uzskatu, ka jaunajam Tukuma novadam vajadzētu domāt par budžeta pārdali, lai pedagogiem būtu piemaksas pie algas, prēmijas vai tamlīdzīgā veidā, ņemot piemēru no citām pašvaldībām.

Jautājumu uzdod «Par/JKP»:

– Savā programmā jūs sakāt, ka  uzlabosiet vides pieejamību un infrastruktūru novadā, taču nekur nav minēts, kā tieši tas būtu izdarāms. Kā jūs, piemēram, plānojat atrisināt vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem Tukuma un Kandavas vēsturiskajos centros?

Eka Svarkovska:

– Situācija ir tāda, kāda tā ir, un diemžēl ar bērnu ratiņiem tikt lejā no trotuāra un pāri ielai Kandavā ir ļoti sarežģīti, tādēļ, manuprāt, pirmkārt, ir nepieciešamas vairākas nobrauktuves un uzbrauktuves, lai cilvēks varētu šķērsot ceļu. Nedomāju vienīgi, ka vecpilsēta būtu vislielākā problēma, tomēr uzskatu, ka būtiskākā ir jau iepriekš minētā poliklīnika.

Geidāne:

– Man ir draudzene, kura pārvietojas gan ar protēzi, gan ratiņkrēslā, un tā pārvietošanās pa vecpilsētu ir humora pilna vai, drīzāk, skumja, jo zobi klab un citreiz arī tie izkrīt. Viņa teica, ka tās ir šausmas. Konkrēti – Zirga iela. Izbraukājām mēs ēkas, iestādes. Piemēram, interesanti, ka iepriekš «Galerijai durvis» bija uzbrauktuve, bet durvis vērās uz ārpusi. Vieglāk ir cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet tiem, kuriem ir ratiņkrēsls, galīgi nav tik viegli kaut kur tikt iekšā. Mēs gribam kopā ar speciālistiem iziet šīs ielas un noskaidrot, kādās ir iespējas, lai tās izveidotu pieejamas.

Tikai “jā” vai “nē”

Viens no diskusijas dalībnieku uzdevumiem bija atbildēt “jā” vai “nē” uz iedzīvotāju iesūtītājiem un pēc partiju programmām sagatavotajiem jautājumiem. Kopumā bija 61 jautājums, no kuriem tos, uz kuriem partijai jāatbild, pēc nejaušības izvēlējās dators:

KPV LV deputāti visi piekrita, ka Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas papildu attīstībai tiek piešķirti arī pašvaldības līdzekļi; katrā apvienotā novada daļā ir savs kultūras nams, kas strādā pēc sava, jau šajā gadā apstiprināta budžeta, atbilstoši novada iemaksātajiem nodokļiem; visas esošās skolas, kas šobrīd atrodas novadā (jaunājā?) tiek saglabātas; ka Jaunpils ezeru apsaimnieko uzņēmējs; ka pārvalde vai pakalpojuma centrs ir katrā pagastā; ka ir izveidotas jaunas apvienoto pagastu pārvaldes – Lapmežciema-Engures pārvalde; Vānes- Matkules-Zemītes apvienotā pārvalde; ka atkrituma apsaimniekošanu novadā nodod privāta uzņēmēja rokās, rīkojot konkursu; ka Tukumā tiek būvēta jauna mākslas un mūzika skolas; ka skolu sporta stadionus apsaimnieko katra skola; ka pašvaldība nosaka līdzmaksājumu visu bērnu vecākiem, kam nav iespējas iegūt vietu bērnudārzā jau no 1,5 gadu vecuma. Līdzfinansējums ir atbilstošs viena bērna izmaksas novada bērnudārzos.

Neviens nepiekrita, ka galvenais novada kultūras nams tiek izveidots Jaunpils pilī; ka visu siltuma apgādi apvienotajā novadā pārņem kapitālsabiedrība «Tukuma siltums»; ka visas sporta skolas un zāles apsaimnieko Tukuma sporta skola; ka Engures un Jaunpils vidusskolas tiek pārveidota par pamatskolu; ka Tukumā esošais kultūras nams tiek pārveidots un nodots NVO lietošanā; ka tiek izveidota viena novada iestāde – apvienotā mākslas un mūzikas skola, kurai ir filiāles Kandavā, Engurē, Jaunpilī un ir arī atsevišķas klases pie Zemgales, Milzkalnes skolas vai pie kultūras namiem, kur tādi ir.

Visi, izņemto A. Geidāni, piekrita, ka katram no četriem novadiem tiek saglabāts savs budžets, atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodoklim; ka prioritāri tiek uzbūvēts veloceliņš no Lauktehnikas uz Tumi. 3:2 – tā kandidāti balsoja par to, ka Tukuma novada domes struktūra paliek nemainīga; 2:3 – ka katras teritoriālās vietas stadionu, kas nav pie skolas, apsaimnieko katra pagasta pārvalde. Domas dalījās arī jautājumā par domes nodaļu skaitu, par to, ka domes sēdes notiek tikai Tukumā, ka pašvaldība līdzmaksā visiem skolēniem, maksā visiem un ka katrā teritoriālajā vienībā – pilsētā un pagastos – ir katram savi komunālo pakalpojumu tarifi.

 Ko sola partijas programma?

– Jūs rakstāt: “Veicināsim izglītības iestāžu savstarpēju sadarbību un komunikāciju, lai radītu pēc iespējas labvēlīgākus apstākļus bērniem apmeklēt sev interesējošas nodarbības.” Jautājums: kur šajā gadījumā ir problēma? Ir konkrēti piemēri, ka kādam bērnam ir interesējuši, piemēram, citas skolas pulciņi?

Greidāne:

– Problēma ir ļoti liela – starp interešu pulciņiem, Mūzikas skolu, skolu pulciņiem, jo vieni un tie paši bērni rudenī uz iesniegumu pamata iet, nezinu, desmit pulciņos, bet īstenībā – labākajā gadījumā apmeklē divus, trīs. Tad, piemēram, ir bērni, kas apmeklē sporta skolu un apmeklē arī Mūzikas skolu – ļoti bieži pārklājas nodarbību laiki. Esmu no bērniem dzirdējusi, ka citu organizāciju pedagogi piedraud, ka viņi drīkst tikai uz pulciņiem iet vienā vietā, un – pasarg, dievs! – ja apmeklēs vairāk. Pret citiem kolektīviem iet dažādas runas, tiek nolikti pedagogi, to metodikas, rezultāti; vārdu sakot, katrs velk striķīti uz savu pusi. Visam pa vidu, protams, ir vēl arī vecāki, kas tāpat ir uztraukušies. Personīgi uzskatu, – ja bērns var pēc skolas paspēt, viņš var iet gan dejot, gan sportot, gan dziedāt un zīmēt. Ja viņš to var paspēt – to visu var sabalansēt. Tāpēc domāju, ka ir nepiešamā labāka komunikācija, kā arī ir vajadzīga lielāka kontrole skolā, kā arī pulciņos – lai noskaidrotu, kur tad viņi iet, kur ne. Un nevajadzētu likt vecākiem šķēršļus bērna vispārējai izglītībai.

Svarkovska:

– Es varu nedaudz piebilst arī par Kandavu un to, kas te notiek. Es vēlētos veicināt komunikāciju tieši starp interešu izglītības iestādēm, jo laiki pārklājas un izglītības iestādes atsakās kaut ko mazliet pamainīt, lai bērns varētu izvēlēties kā vienu, tā otru. Piemēram, ir situācija, ka bērns vēlas iet gan Deju skolā, gan Mākslas skolā. Šie abi laiki pārklājas, un beigās bērnam jāizvēlas.  Kad runā ar izglītības iestādēm, tiek uzsvērts, ka neko tur izdarīt nevar – tā tas ir. Vēlētos, lai iestādes mācību gada sākumā viena ar otru komunicētu, izietu cauri laikiem, lai tie nepārklātos, dodot iespēju apgūt vairākas iemīļotās lietas, apmeklēt pulciņus.

Plaude:

– Jūs sakāt, ka veicināsiet komunikāciju. Bet cilvēcīgi paskatoties – kā to panāksiet, ja reāli šīs interešu izglītības iestādes var saplānot savas nodarbības tikai tad, kad beidzas mācības vispārizglītojošā skolā. Laika ir tik, cik ir! 

Svarkovska:

– Šajā gadījumā es vairāk domāju tieši par mazākajām klasītēm, kas ir tas laiks, kad bērni meklē to, kas viņam patīk, ko tālāk dzīvē darīt. Vecākām klasēm, protams, ir jau izvēle notikusi – iešu tur, darīšu to. Vēlos rosināt sarunu, jo zinu, ka iestādes to savstarpēji atsakās darīt. Tiek uzskatīts, ka katra skola var pati laikus salikt un tai neinteresē, vai tie pārklājas, vai nē. Protams, ka laika ir tik, cik ir un visu paspēt tāpat nav iespējams, bet, kā minēju, mācību gada sākumā ir iespēja salikt laikus tā, lai, piemēram, 1. klasēm tie nepārklājas. Var arī aprunāties ar vispārizglītojošām iestādēm – uzzināt, kādas ir stundas.

Plaude:

– Precizējošs jautājums Anitai: vai ir aizdomas, ka skolā, pulciņos tiek uzpūsts bērnu skaits, lai, nezinu, garantētu pedagogu samaksu? Ka ir tādi kā “bērnu pierakstījumi”?        

Geidāne:

– Man nav aizdomu, bet gan konkrēti zinu šādus gadījumus. Tā tas notiek! Rudeņos ir tarifikācijas un bērni tiek grābti , bet realitātē jau uz visiem pulciņiem bērni nemaz netiek. Gribētos, lai katras iestādes vadītāji arī vairāk pasekotu līdzi, kas īsti notiek un vai [pulciņš un bērni] reāli darbosies.

Plaude:

– Bet ko jūs kā deputāti tur varat izdarīt? Rīkosiet pārbaudes?

Geidāne:

– Neesmu domē strādājusi – kad strādāšu, tad arī varēšu pastāstīt, kā tas viss notiks.

– Jūs rakstāt: “Iniciēsim un veidosim jauniešu centru Pūrē un citviet.”

Jautājums: kāpēc tieši Pūrē? Vai kāds ir interesējies? Pieņemsim, ka izveidos šādu centru, bet kā un ar ko piesaistīsiet jauniešu? Ir piemēri, ka pagastos, kaut tiek piedāvātas dažādas aktivitātes, jaunieši nemaz tik ļoti iesaistīties neraujas. Vai beigās nebūs tā, ka būs izveidota iestāde – “jauniešu centrs“, būs algots darbinieks vai darbinieki, bet nebūs pašu centra apmeklētāju?

Ābele:

– Esmu no Pūres un varu viennozīmīgi pateikt, ka te ir brīnišķīgi jaunieši, kas aktīvi sporto, darbojas, kustas. Ir [Pūrē] vieta, kur šobrīd ir bibliotēka. Tur aiz sienas ir telpa, kur jaunieši teorētiski varētu pavadīt brīvo laiku. Bet – ko nozīmē bibliotēka? Jauniešiem darbojoties ir kustība, skaļums, darbība – jaunieši ir aktīvi un reizēm nevaldāmi, un citiem bibliotēkas apmeklētājiem, jo īpaši senioriem tas varētu nepatikt. Tieši tādēļ esmu par to, lai Pūrē tiktu atsevišķi izveidots jauniešu centrs. Nevaru apgalvot par citām apdzīvotām vietām – bet Pūrē ir brīnišķīgi jaunieši. Arī pašai ir jaunāks brālis un māsa, un redzu, ka viņi labprāt kur darbotos.

Plaude:

– Bijusī pagasta pārvaldes vadītāja un jūsu konkurente Santa Heimanes komentē, ka 2020. gadā biedrība «Dzirnas» realizēja ES projektu «Forums iedzīvotājiem», kur atsevišķi bija jauniešu forums. Tobrīd šādu ideju nebija. Ar mapīt par idejām Pūrē, Dzintarā un Lamiņos varot iepazīties Pūres pagasta pārvaldē. 

Ābele:

– Šķiet, ka jaunieši nemaz tā īsti neiet uz pagasta pārvaldi un pasākumiem, kur ir “kādas mapītes“. Pati ikdienā daudz darbojos ar jauniešiem un esmu viņu vidē – tādēļ ir viegli nest šo ziņu par to, ko viņi vēlās un grib sasniegt ne tikai Pūrē, bet vispārīgi – visā jaunveidotajā Tukuma novadā. Tieši tādēļ kandidēju vēlēšanās, lai nestu šīs jauniešu vēlmes, iniciatīvas. Tas ir forši, ka ir kādas ieceres, kas jau iepriekš ir bijušas un ir jau izteiktas, bet, ļoti iespējams, jaunieši par tām nemaz neko nezina. Varbūt nebija pietiekamas informācijas, lai viņi piedalītos?…

Plaude:

– Cik jums Pūrē ir to aktīvo jaunieši un kas, konkrēti, ir tā vieta, kur izveidot jauniešu centru?

– Par vietu – patiesībā Pūrē, var teikt, tas ir problemātiski, jo pārsvarā ir privātās ēkas. Līdz ar to pašvaldībai būtu jākomunicē un jānonāk līdz šādam slēdzienam, ka jauniešiem [savu vietu] vajag. Aktīvo jauniešu skaits, kas Pūrei ir, un, manuprāt, ir labs rādītājs – 30.

Plaude:

– Nu jums, piemēram, ir tautas nams?  

Ābele:

– Tas ir jautājums ne tiki daudz par telpām, cik vietu,  kur būtu, piemēram, spēles, un vieta, kur pavadīt laiku. Zinu, ka, piemēram, Madonā ir superīgs jauniešu centrs, tāpat – tepat, Kandavā «Nagla», bet ne vienmēr jaunieši vēlas braukt kaut tepat uz kaimiņiem – gribas jau savu vietu, savā pagastiņā.

Ziemele:

– Vēlētos papildināt Līvas teikto – šāda pieredze ar dienas centru bērniem un jaunieši jau ir šī brīža Engures novada Lapmežciemā. Kādu laiku atpakaļ man bija tā lieliskā iespēja šo dienas centru vadīt. Un, manuprāt, ļoti daudz kas ir atkarīgs tieši no vadītāja. Katrā gadījumā es nevienā brīdī nevarēju sūdzēties par dienas centra apmeklējumu – bija pat pasākumi, kuros piedalījās ap 80 bērnu. Tas gan, protams, bija vasaras sezonā, jo ēka nebūt nebija tik liela, lai uzņemtu tik daudz jauniešu. Bet bija pat bērni no blakus pagastiem, kas nozīmē, ka viņiem ir vēlme nākt kopā un darboties. Protams, ka šobrīd ir pandēmijas laiks un klusuma brīdis, bet tas kādreiz beigsies, un mums tam jābūt gataviem, jo šobrīd bērni un jaunieši ir ļoti noslēgušies sevī, tādēļ jau tagad jādomā, kā dienas centri spēs viņus atvērt un uzrunāt.

– Jautājums no komentāru sadaļas. Ingrīda Smuškova vaicā: “Kas un kāds būs Tukums jaunajā novadā? Guļamvagons vai aktīva un dzīva pilsēta? Kas būs 3 darbi, par kuru realizāciju pilsētā domāsiet un rūpēsieties?”

Ziemele:

– Man Tukums un Tukuma novads nu nekādi nesaistās ar guļamrajonu, lai arī kā kāds cits to varbūt arī saskatītu. Nākotnē tomēr to redzu kā aktīvu un dzīvu pilsētu, kurā ir attīstīts tūrisms, attīstīta uzņēmējdarbība un, to attīstot, rodas papildu darba vietas un šī pilsēta kļūst vēl dzīvāka un novads kā tāds arī. Uzskatu, ka ir jāstrādā pie uzņēmējdarbības attīstīšanas un infrastruktūras sakārtošanas gan, uzņēmējdarbību uzsākot, kā arī pie infrastruktūras sakārtošanas, lai novadu izveidotu kā vienotu asinsriti; tas ir, [lai būtu] sabiedriskais transports, lai no novada nomales iedzīvotāji tiktu uz centru. Šī brīža situācija, runājot par Engures novadu, manuprāt, nav pieļaujama. Proti, novada centrs mums ir Smārdē; jā, protams, cepuri nost, jo deputāti brauca arī uz pagastiem, bet iedzīvotāji, ja vien viņiem nav savas mašīnas, nonākt novada centrā Smārdē nevar, jo sabiedriskais transports nekursē. Šī brīža situācija savukārt ar Tukuma novadu, ar centru – iet mums trīs reizes nedēļā sabiedriskais transports uz Tukumu, divas reizes dienā. Tiešām neuzskatu, ka cilvēki gribēs uz Tukuma novada centru braukt tikai trīs reizes nedēļā! Uzskatu, ka transportam ir jābūt pieejamākam, sakārtotākam. Protams, ka ir jāveido aptaujas, auditi par to, kurā vietā šis sabiedriskais transports būs vairāk nepieciešams, kur mazāk, lai to salāgotu.

Plaude:

–  Saskaitīju divas lietas – uzņēmējdarbības attīstība, jo negribat, lai novads ir guļamrajons, otrs – transporta kustība. Šobrīd noslēdzas konkurss par to, kurš būs vinnējis Tukuma loti ļoti un būs jāstrīdas ar valsti par šiem maršrutiem. Kas vēl?

Ziemele:

– Trešais ir sociālais atbalsts iedzīvotājiem. Bet, kā jau teicu – vispirms ir uzņēmējdarbība, kas veidos šīs jaunās darba vietas. Ja ir uzņēmēji, tad mums ir nodokļi, ko tālāk varam novirzīt, atbalstot iedzīvotājus, kuriem dzīvē šajā mirklī varbūt ir mazāk paveicies. Šobrīd, pandēmijas laikā arī manas biedrības redzes lokā ir nonākušas daudzas ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība.

Reinis Immermani:

– Gribēju piebilst, ka vēl ļoti svarīgs jautājums ir daudzdzīvokļu namu izbūve.

Plaude

– Jūsu kolēģiem bija jautājums: kā būt ar dzīvokļiem – pašvaldība tos būvē vai uzņēmēji, un jūs pēc tam ar viņiem slēdzat līgumu, vai tas arī ir kāds partnerības projekts ar uzņēmējiem? Kā to redzat?

Immermanis:

– Viens no variantiem ir tas, ka būvē pašvaldība un, uzskatu, ka tas ir labs variants, jo tad ir iespēja arī palīdzēt, piemēram, cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās – viņiem var piedāvāt valsts, pašvaldības dzīves vietu. Privātajiem ir vajadzīgs ļoti liels finansējums, lai to izdarītu viens pats.

Plaude:

– Nu tas gan varētu radīt problēmas, jo it kā traucēsim uzņēmējdarbības vidi. Konkurences padomes teiks, ka dempingojat pašvaldības cenas un attiecīgi uzņēmējs, būvnieks nevarēs attīstīties… 

Geidāne:

– Gribēju atbildēt vēl uz Ingrīdas jautājumu. Guļamvagons?… Tad, kad jaunajā novadā iestājas vēla vakara stunda, jā, – lai pavēršas par guļamvagonu, lai visi guļ un atpūšas, jo tikai labi atpūties cilvēks var no rīta mosties, augt, mācīties, strādāt un braukt, labi justies un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tās ir manas domas. Un mani darbi – vēlētos, lai nelikvidētu biedrības un nodibinājumus! Tās ir vietas, kas ļoti svarīgas dažādu mērķauditoriju cilvēkiem; lai nelikvidētu interešu izglītību – lai tā paliktu tādā pašā mērā visos pagastos, kultūras centros, un citur, kur cilvēki darbojas; lai visi amatierkolektīvi varētu darboties vismaz līdzšinējā apmērā, lai viņiem vienmēr  būtu pieejams finansējums un būtu nodrošināti šie kultūras pasākumi, kuros aicinātu ne tikai augsti profesionālas kultūras vienības, bet, kur vienmēr varētu uzstāties arī mūsu amatierkolektīvi!

 – Jūs rakstāt: “Papildināsim un uzlabosim esošos sociālās palīdzības pakalpojumus.” Jautājums: ar ko gatavojaties sociālos pakalpojumus papildināt – dažus piemērus?

Ziemele:

– Par sociālajiem pakalpojumiem – es un mani kolēģi to īsti nav domājuši kā sociālā dienesta sniegtos pakalpojumus vai tamlīdzīgi. Zem vārda “sociāls“ slēpjas daudzas un dažādas lietas. Viena no tām… [piemēram], šobrīd Lapmežciemā seniori ir izcīnījuši sev saieta vietu, kur var socializēties un sanākt kopā, protams, pēc pandēmijas. Bet, kā jau minēju, pandēmija beigsies un mums jābūt gataviem konstruktīvi komunicēt. Šādi senioru centriņi ir ļoti nepieciešami un to es arī iekļautu šajā “sociālajā pakalpojumā“. Principā situācija ir tāda: ja paskatāmies uz visu to sociālo pakalpojumu buķeti par to, kas jau ir, tad Engures novadā tie šobrīd ir vislabāk izstrādātie, tālāk pakārtojas citi novadi, noslēdz – Kandava. Tādēļ būs jāveic sociālās jomas pārskats, lai secinātu, kas tad ir katrā novadā, lai cilvēki būtu vienlīdzīgi šajā apvienotajā Tukuma novadā.

Plaude:

– Kā jūs to secinājāt, ka labākā sociālā sistēma ir Engurē? Jo vismaz vēl pirms gada tika uzskatīts, ka sociālā atbalsta sistēma tomēr labākā ir Tukumā un Kandavā, es pat teiktu (vismaz iepriekš) – Kandavā. Bet Engurē – vissliktākā, jo tas, ka izmaksā pabalstus, vēl nenozīmē, ka tiek sniegts viss pakalpojumu spektrs un ka cilvēki, kam palīdzība nepieciešama, tiek ieraudzīti.    

– Šajā ziņā, strādājot biedrībā, mēs to arī jūtam. Šobrīd vairāk koncentrējamies uz Tukuma novadu – uz to, kāds tas izskatīsies pēc reformas. Jā, tur jums ir taisnība, ka viss neaprobežojas vien ar pabalstu izsniegšanu, iedošanu. Uzskatu, ka cilvēkiem ir jādod makšķere, lai viņi varētu šo zivi noķert. Tas ir pašvaldības uzdevums šo sistēmu veidot tādu, lai būtu makšķere un cilvēki nekļūtu no sociālā pakalpojuma atkarīgi.

– Jautājums no komentāriem: kā tieši atbalstīsies uzņēmējdarbību? 

Ziemele:

– Uzskatu, ka ir jābūt sakārtotai infrastruktūrai, lai uzņēmējs, atnākot uz novadu, ātri un bez liekiem sarežģījumiem var savu darbību uzsākt. Kā zināms, uzņēmējiem ir dārgs viņu laiks un, ja, piemēram, nav sakārtots kāds ceļš vai uz zemes gabaliem nav pievilktas komunikācijas, tas viss aizkavē. Tātad, pirmkārt, tā ir sakārtota infrastruktūra, kā arī tieši savu novada uzņēmēju produktu nešana gan Latvijā, gan ārvalstīs. Saprotams, ka varbūt tad iesaistītos Konkurences padome vai visi pārējie – bet normas robežās mēs varam saviem uzņēmējiem, piemēram, palīdzēt ar informāciju par to, kā savu produktu reklamēt u.tml.

Plaude:

– Konkurēsiet ar mums par reklāmu? Tad mēs arī sūdzēsimies… (smejas) Bet man viens tāds provokatīvs jautājums, ko varbūt vajadzēja uzdot arī citiem: Tukumā ir bijis konflikts ar uzņēmējiem, un tai skaitā ir atteikts vēja parka attīstītājiem. Ko jūs domājat par vēja parku?

Ziemele:

– Pirms kāda laika man bija iespēja būt konferencē par vēja parkiem, ja nemaldos, Dobelē, kur dobelnieki par to arī sūdzējās. Mans subjektīvas viedoklis ir tāds, ka, manuprāt, kaut tas noteikti ir dārgāk, mēs varam tomēr iet solīti uz priekšu un veidot šos vēja parkus jūrā, par ko šobrīd, cik dzirdēts no kolēģiem, tiešām arī notiek sarunas. Jūrā tomēr vairāk vēja, nekā uz sauszemes.

Plaude:

– Pašvaldībai ies garām nodoklis.      

Ziemele:

– Protams, ka tas ir svarīgi, bet pašvaldībai ļoti svarīgi ir arī iedzīvotāji. Un, ja tas traucē, īpaši, dzīvojot blakus vēja ģeneratoriem, tad, loģiski, ka ir jārod kāds cits risinājums. Ne tieši Lapmežciema pludmalē, bet citviet, kur par to jau notiek sarunas.

Plaude:

– Jā, tikai ne manā pagalmā… Man, protams, nepatīk arī tas Ziemeļu loks ar augstsprieguma stabiem un vadiem, bet nav jau variantu, ja gribam lietot elektrību…

Ziemele:

– Taču, ja ir kompromisa iespējas, tās ir jāizmanto, un mēs uzsveram, ka cilvēks šajā gadījumā ir galvenais, nevis, piemēram, iespējami neiekasētie nodokļi. Uzskatu, ka mēs varam domāt gan par cilvēkiem, gan nodokļiem – lai ir šī “win“ – “win“ zona (Uzvar abi. – Red.). Lai cilvēki ar savām vajadzībām nepaliek malā.

Noslēguma jautājumi

– Pieņemsim, ka esat domē ievēlēti tādā skaitā, ka jums ir noteicošā balss par domes priekšsēdētāju. Kurš būs tas cilvēks? Kurš ir līderis? 

Ziemele:

– Jā, es esmu, bet mēs nezinām arī to, kādas pārējās partijas tiks ievēlētas un kādā sastāvā. Manas ambīcijas varbūt ir vadīt Tukuma novadu, tomēr, jau teicu, prioritāte ir tā, lai mēs veidotu novadu visi kopā. Nav “es, es, es”, bet – “mēs“, “mēs darām kopā” – gan ievēlētie deputāti, gan arī iedzīvotāji novadu veido kopā.

– Zināt citus sarakstus, vai būtu kāds tāds, ar kuru, kā šķiet, jūs nespētu sadarboties?     

Geidāne:

– Noteikti nē, jo vismaz es un mani partijas kolēģi cienām pilnībā visus cilvēkus, kas ir vēlējušies strādāt jaunajā Tukuma novadā. Un ne par vienu cilvēku es nevēlētos neko sliktu teikt un neviens to nemaz nav pelnījis. Visas partijas ir izveidojušas savus statūtus, savu programmu un katrs to darījis pēc labākās sirdsapziņas, tieši tāpat kā mēs. Mēs cienām savus konkurentus. Iznākumā mēs varētu būt liela, draudzīga komanda.

Ivonna Plaude, Liena Trēde