Ratiem pa priekšu vai tomēr nopakaļ?
Kur paliek mūsu nauda? MAF
Novada domes ārkārtas sēdē
Iztrūkums šobrīd minimāls
Viena no izglītības iestādēm, par kuru bija runa, ir Tumes pamatskola, kur šobrīd, kā skaidroja novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, posmā no 7. līdz 9. klasei ir par vienu skolēnu mazāk (šobrīd – 40 audzēkņi), nekā to nosaka Ministru Kabineta noteikumi, un ko ņems vērē nākamajā mācību gadā, kad tiek solīts, ka beidzot pilnvērtīgi sāks darboties jaunais skolu finansēšanas modelis. Tā kā šis “iztrūkums” jeb prasību neizpilde ir tik neliela, sagatavotais lēmumprojekts aicināja noteikt tādu kā novērošanas jeb monitoringa periodu līdz 2027. gada maijam. Šajā laikā tad nu skolai, vietējai kopienai un pašvaldībai būtu jāpapūlas, lai šis skolas posms būtu piepildītāks, uzsvēra priekšsēdētājs. Potenciāls jeb Tumē deklarēto bērnu skaits jau ir pietiekams....
Lūgta situāciju komentēt, arī skolas direktore Inga Dāvidsone pievienojās viedoklim, ka, viņasprāt, bērnu skaita iztrūkums nav tik liels – ar to tikšot galā. Turklāt bieži vien esot tā, ka arī mācību gada laikā uz Tumi pārnākot kāds audzēknis no pilsētās skolā, kāds, kas meklē iespēju mācīties mazākās klasītēs vai, piemēram, vecākus uzrunā tas, ka skolā ir atbalsta personāls. “Mūsu skolā ir pilnībā nodrošināts viss atbalsta personāls un strādājam ar trim speciālajām programmām. Un ir bijušas arī situācijas, kad mēs neesam pieņēmuši visus tos, kuri varbūt būtu gribējuši mūsu skolā izglītoties. Turpmāk jāskatās mazliet savādāk. Un arī, protams, jādomā par to, ka, ja skolēni līdz 6. klasei saņem visu pilno paketi ar atbalsta personālu, būtu diezgan traki, ja viņam pēkšņi 7. klasē jāaiziet uz citu skolu, kur tās nav. Tas tā kā īsti nebūtu pieļaujams…” Vēl direktore skaidroja, ka skola papildus domājot par interešu izglītības iespēju daudzveidošanu, par projektiem, kam gan šajā gadā vēl īsti nepietika finansējuma. Tad nu skola tāpat cerot uz jauno modeli, kur tiek solīts vairāk naudas, tai skaitā, piemēram, darbam ar gatavošanos olimpiādēm. To gan darot arī tāpat.
Lai domātu visi kopā!
Vēl viena problēma, ko novērojusi direktore, ir situācijas, kad vecāki, kad ar viņiem runā par vienu vai otru problēmu, beigu galā bērnu piesakot attālinātajām mācībām. Viņas pieredze liecinot, ka tas neesot risinājums pamatskolas klasēs, jo rezultāts tad esot tāds, ka šie bērni nemācoties vispār – viņus var redzēt klīstam pa pilsētu. Atliekot vien cerēt, ka šādos gadījumos bērni skolā tomēr atgriezīsies, pat ja būs spiesti mācības vienā vai otrā klasē atkārtot.
Deputātiem tāds kopējais vērtējums bija, ka Tumes pamatskolu ir nepieciešams stiprināt arī tādēļ, ka pilsētā klases mēdz būt pārpildīts, bet Tume – tuvu pilsētai. Taču Mārtiņš Limanskis vēl norādīja, ka Izglītības pārvaldes sagatavotie dati un prognozes nebūt nav tik pozitīvas – jā, šī gada septembrī mācības šajā vecuma posmā septembrī Tumes skolā sāka 38, vēl pēc gada – tie varētu būt 30, 2027. – 22 skolēni. “Kāda tad mums ir tā ekspektācija? Un kur, no skolas direktores skatu punkta raugoties, mums būtu jāiet palīgā? Saprotu, ka prasība šobrīd ir tā, ka skolā jābūt 45 audzēkņiem (Var būt atkāpe 10% apmērā. – Red.) un neizskatās, ka [valsts] no šīs prasības atkāpsies. Tāpēc, kā palīdzēt, lai jūs nepaliekat vieni?”
Direktore uzsvēra, ka, viņasprāt, atbalsts jau ir, tostarp finansiāls, lai varētu nodrošināt jau minēto atbalsta personālu. Tas kas, iespējams, vēl pārskatāms, ir transports, lai bērni varētu atbraukt ne tikai no rīta, bet arī pēcpusdienā tiktu vesti prom pakāpeniskāk. Interešu izglītībā savukārt vairāk varētu domāt par sportu un līdzīgām nodarbībām.
Šis jautājums noslēdzās ar jau plānoto rezultātu jeb apņemšanos situāciju monitorēt jeb pieskatīt. „Es aicinātu šajā gadījumā nebūt pārsteidzīgiem, jo tiešām, iepazīstoties ar jauno finansēšana modeli, kas būs tikai nākamā gada 1. septembrī, vēl nezinām, kā tas īsti dzīvē iestrādāsies,” piebilda novada domes priekšsēdētāja vietniece Baiba Pļaviņa. Tam tāpat pilnībā pievienojās arī deputāte Inga Priede, kas ārkārtas sēdē piedalījās attālināti – atgādināja, jā, pilsētā skolas jau tā pārpildītas. Un nebūtu labi, ja vēl būtu jādomā, kur likt, piemēram, Tumes pamatskola audzēkņus. Tas, ja nu gadījumā deputāti lemtu par skolas reorganizāciju. “Domāju, ka prognozēm arī nemaz tā nevar ticēt – var cilvēki atgriezties dzīvi no pilsētām, no ārzemēm. Un līdz 2027. gadam nekāds finansējums skolai vēl netiek noņemts.”
Cērē audzēkņu skaits atkal samazinājies
Visādā ziņā mazāk optimistiska aina tika zīmēta par Cēres skolu. Tur šobrīd posmā no 1. līdz 6. klasei, neskaitot pirmskolu, mācās vien 24 bērni. “Lēmumprojekts ir sagatavots, ka vērojam skolu līdz mācību gada beigām, bet, zinot situāciju, redzam, ka nevienā no klašu grupām šobrīd mēs nevaram izpildīt valsts noteiktās prasības par minimālo skolēnu skaitu. Un ja mācību gada beigās redzam, ka nevaram piepildīt klasi, tad no 2026. gada jūlija sākumskola tiek pārvērsta par pirmskolu,” – nebūt ne vieglo situāciju raksturoja G. Važa, piebilstot, ka pēc tikšanās ar skolas personālu un vadību varot tikai teikt, ka no viņu puses ir ticis darīts viss iespējamais. “Par to – milzīgs paldies!” uzsvēra domes priekšsēdētājs. Arī skolas direktore Ilona Lazdāne atzina, ka diemžēl situācija, tai skaitā demogrāfiskā, optimismu nevieš – tā ir tāda, kāda ir. Un vēl arī tas, ka no 24 bērniem šobrīd tikai deviņi ir Cēres pagastā deklarēti. Savukārt citi vietējie tiek vadāti, piemēram, uz skolu Kandavā, kas ir salīdzinoši tuvu. Direktore arī pauda, ka, viņasprāt, nez vai līdzētu arī tas, ka klašu skaitu samazinātu – atstājot tikai sākumskolu no 1. līdz 3. klasei, jo jau atkal – šādās situācijās, aizejot prom ģimenes vecākajiem bērniem, mazie tāpat tiekot izņemti no skolas. “Arī kā kolektīvs esam lēmuši, ka diemžēl mums būs… jāpiekāpjas,” tā I. Lazdāne. Savukārt G. Važa piebilda, ka jau drīzumā – janvārī, februārī – jāsāk sarunas par iespējamo loģistiku – kur un kā bērni gadījumā, ja Cēres skolu slēgtu, gatavojas braukt un mācīties. Tāpat jāplāno, ko darīt ar skolas ēku, kas ir labi uzturēta. Viens no šī brīža variantiem, ka uz skolu varētu pārcelt arī pārvaldi un citas pašvaldība iestādes. “Tas vēl priekšā,” rezumēja domes priekšsēdētājs.
Lemt ātrāk vai tomēr… pagaidīt?
Lēmumprojektam kā tādam iebilda Inga Priede. “Droši vien nevarēšu balsot šajā jautājumā, ja nav skaidrības, kur tie bērni paliks. Tāpat varbūt Lamiņu skola – varbūt būs bērni, kas vēlas pārnākt uz 5.7 programmu, jo šo neīsteno Kandavas reģionālajā skolā. Ne jau visi Lamiņu bērni varēs aizbraukt uz Tukumu. Un arī par Cēres skolu vēl nav skaidrs. Es ierosinātu veidot sākumskoliņu, jo tas, ka maziem bērniem – setiņus, astoņus gadus veciem – tik agri jāceļas, lai kaut kur brauktu, manuprāt, arī nav normāli.” Kā vēl vienu variantu deputāte minēja jau iepriekš, tostarp Kandavas novada laikā, vairākkārt apspriesto – ka Cēres skolu varētu padarīt par Kandavas reģionālās pamatskola struktūrvienību. Viņa arī uzsvēra, ka neticot datiem, kas saka, ka Kandavas reģionālajai pamatskolai (222 bērni) esot sliktāks koeficients finansējumam nekā, piemēram, Engures vidusskolai, kur bērnu ir mazāk. Viņa uzstājīgi aicināja šo koeficientu pārrēķināt. Sēdē atbilde deputātei tā arī neizskanēja, bet, cik sekots līdzi diskusijām un sarunām par jauno finansēšana modeli, tas varētu būt saistīts ar to, ka skolām pilsētās arī prasības, tostarp kvantitatīvās – par bērnu skaitu klasēs – ir augstākas.
Izpilddirektors Ivars Liepiņš apstiprināja, ka tiks izskatīti arī I. Priedes minētie risinājumi, to skaitā par iespēju Cērē izveidot sākumskolu. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka, jā, Cēre ir atšķirīgs gadījums, salīdzinot ar to pašu Tumi. Proti, ja Tukumā bērnu skolās ir par daudz, tad Kandavā tieši pretēji – par bērniem cīnoties… “Bet tieši tāpēc mums ir laiks līdz maijam, lai mēs janvārī, februāri izstrādātu modeli, bet februārī, martā visu izrunātu ar vecākiem, kopienu; saliktu maršrutus katram bērnam.” I. Priede gan iebilda – lai nebūtu tā, kā Matkulē, kur, braucot mazais autobuss, un bērni stāvot kājās! Taču I. Liepiņš skaidroja, ka par tādām situācijām esot jārunā – jārunā skolā, jārunā pagastā, jo šādas situācijas tiešām nedrīkstētu būt!
Turpinot par to, kā jautājums noformulēts lēmumprojektā, M. Limanskis klātesošajiem atgādināja, ka par Cēri dažādās formās runājot vismaz jau kopš 2023. gada. Arī pats lēmums, par ko runāts vēl pirms nedēļas, patiesībā bijis citādāks, kā bija nojaušamas – daudz konkrētāks. “Manuprāt, ar šādu lēmumu, kur, kā skaidroja izpilddirektors, ir pieļāvumi, ka varētu palikt vēl kas savādāk, lemjam ļoti gļēvi. Līdz 31. maijam atkal uzliekam skolai pienākumu atkal kaut ko mēģināt. Nekā nebūs, – esam reāli! Manuprāt, nevajag dot veltas cerības skolas personālam un apkārtnes iedzīvotājiem!” Tomēr vairākums šim uzstādījumam nepievienojās. Vēl vairāk – tam aktīvi iebilda.
Nauda, kas vēl nav iezīmēta…
Toties diskusijas laikā deputāte I. Priede vēl interesējās: ja jau par skolu nākotni šobrīd lemjot tādēļ, ka ir cerība pretendēt uz finansējumu attīstībai teju miljona eiro apmērā, kur tad plānots šo naudu ieguldīt? Vai tas tad būšot Cērē vai šie līdzekļi aizies, piemēram, uz Enguri? I. Važa skaidroja, ka šī nauda nav iezīmēta kādai konkrētai skolai, kā tas, piemēram, bijis ar Jaunpils skolu, – tā esot tikai iespēja pašvaldībai uz šādu naudas summu pretendēt, ja novada skolu tīkls tiek sakārtots atbilstoši prasībām. Tad nu I. Priede mudināja to saplānot laikus.
Savukārt deputāte Daces Lebeda uzdeva jautājumu skolas direktorei: vai ir apzināts, kā būs ar pedagogiem, ja Cēri tomēr beigu galā reorganizēs? Deputāts Kaspars Gribusts iebilda, ka skolu jau vēl nemaz nelikvidējot…Arī viņš piekrita tam, ka nevajag ”ratiem skriet pa priekšu”. Bet I. Lazdāne jau bija paspējusi nokomentēt, ka pedagogi, visticamāk, darbu atradīšot.
Bija sarunas vai nē?
Vēl viena atkāpe laikā un telpā šīs sēdes laikā bija par speciālo skolu «Spārni». Piemēram, I. Priede pārmeta M. Limanskim, ka viņš esot apgalvojis, – bijušas sarunas par «Spārni» iespējamo pārcelšanu uz Kandavas reģionālo pamatskolu. Cik nopietns šis plāns bijis, šobrīd bez papildu komentāra pateikt būtu grūti, bet, kā variants tas tiešām bija izskanējis publiski un par to esam rakstījuši arī mūsu laikrakstā. Un šajā sēdē, deputātiem turpinot apmainīties ar replikām, uzzinājām par citiem apspriestajiem variantiem, tostarp par «Spārnu» pārvietošanu uz Tumes pamatskolu vai policijas ēku Tukuma centrā, kas, kā esam vēstījuši, nākamajā gadā paliks tukšā (policija pārcelsies uz dažādu dienestu centru Kurzemes ielā).
Sūtīs auto uz Ukrainu
Papildus šajā ārkārtas sēdē deputāti nolēma, ka pašvaldība ziedo auto – «VW Transporter», ko, pirms sūtīt uz sadraudzības pilsētu Izjumu Ukrainā, sakārtot ir apņēmusies biedrība. Un tāpat iecerēts, ka auto, pirms dosies ceļā, tiks uzpildīts ar dāvaniņām bērniem, kas tiek organizēts kopā ar ukraiņu biedrību Tukumā, – skaidroja G. Važa.
Ilgāk vairs nespriedīs
Visbeidzot noslēgumā galdā tika likti daudz un publiski jau apspriestie noteikumi par sociālo atbalstu Tukuma novadā. Dienu iepriekš, 3. decembrī, domē ticis saņemts septiņu deputātu parakstīts rosinājums par to, lai šo noteikumu sabiedriskai apspriešanai tiktu atvēlētas vēl divas papildu nedēļas. Tomēr ārkārtas sēdē deputātu vairākums nobalsoja, ka papildu rosinājumus noteikumos gaidīs līdz pirmdienas, 8. decembra, vakaram. Un, kā apstiprināja B. Pļaviņa, – komentāru un rosinājumu jau ir daudz – vairāk nekā jebkad bijis kādiem saistošajiem noteikumiem. Būs laiks tos izskatīt un apspriest nākamās nedēļas apvienotajā komiteju sēdē.
***
Par noteikumiem tika runāts arī ārpuskārtas sasauktajā Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdē, kas notika 2. decembrī. Par šajā sēdē runāto vairāk – nākamajā laikrakstā
Liena Trēde











