Valmieras novads semināros, konferencēs un sarunās par mājokļu energoefektivitāti bieži tiek raksturots kā mājokļu siltināšanas pirmrindnieks. Uz Valmieru brauc citu pašvaldību komandas, lai izzinātu valmieriešu pieredzi, kā sadarboties ar iedzīvotājiem, kā administrēt projektus un visbeidzot – kā siltināt ēkas. Ar šo pieredzi dalās SIA "Valmieras namsaimnieks" Namu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja Kristīna Maļčukova.
 

– Cik mājokļu jau ir nosiltināti Valmieras novadā? 
– Šobrīd nosiltinātas ir jau 60 mājas, vēl piecas ir renovācijas procesā.
– Kāpēc iedzīvotāji izvēlas siltināt mājokļus? 
– Bija periods, kad arī valmierieši negribēja siltināt savus namus un bija jāpierunā to darīt. Vēlāk jau bija tā, ka iedzīvotāji skatās, kā dzīvo kaimiņi, kuri jau nosiltinājuši māju, un izlemj, ka renovēs arī savējo. Un, jo vairāk apkārt renovētu un nosiltinātu ēku, jo vairāk arī nesiltināto mājokļu īpašnieki sāk domāt, kā izskatās viņu māja, ka varbūt tā renovācija nav tik sarežģīta, uzdrošinās sākt kužināt arī savu māju. 
Vēl viens arguments par labu energoefektivitātes projektam ir apziņa, ka paši nesakrās tik lielu naudas summu, lai veiktu remontu. Šobrīd iedzīvotāji paši grib renovēt māju, lai arī ALTUM energoefektivitātes programmā ir beigusies nauda, jo daudzas mājas ir sliktā tehniskā stāvoklī, daudzām ir problēmas ar jumtiem. Viņi saprot, ka izstrādāt tehnisko dokumentāciju tikai jumtam vien izmaksā gandrīz tikpat, cik visai mājai, tāpēc prātīgāk būs ņemt kredītu pilnīgai mājas renovācijai, lai pēc tam, kad nomainīts tikai jumts, nav jādomā, kā ielikt jaunus stāvvadus vai darīt citus darbus. Arī mēs iesakām iekļaut projektēšanas uzdevumos pilnīgi visus darbus, arī tad, ja pirms tam kaut kas jau ir paveikts, – ja radīsies nepieciešamība, šos darbus varēs vēlāk izņemt no būvprojekta. 
– Kāda ir sadarbība ar dzīvokļu īpašniekiem?  
– Mums ir pilns sadarbības cikls. Dzīvokļu īpašnieks jau atnāk ar domu, ka grib siltināt māju, dažās mājās jau pēc pirmās apsekošanas rīkojam kopsapulci un stāstām, kas ir nolietojies un kādi būtu risinājumi. Tāpat runājam par to, ka, lai arī šobrīd nav ALTUM programmas finansējuma, tomēr ir vērts sākt krāt naudu projektam un vēlāk to izstrādāt. Mēs sagatavojam visu dokumentāciju, organizējam iepirkumus pakalpojumu sniedzēju atlasei (projektētāju, būvnieku, būvuzraugu, autoruzraugu) – vadām projektu no idejas līdz realizēta projekta būvdarbu garantijas perioda beigām. Projekts ir derīgs 3–5 gadus, un, kad būs atvērta ALTUM programma, dzīvokļu īpašnieki varēs startēt jau ar gatavu būvprojektu. 
Arī kredītu dzīvokļu īpašnieku vārdā ņem un administrē "Valmieras namsaimnieks" ar labām procentu likmēm (mums ir laba sadarbība ar bankām), bet to atmaksā dzīvokļu īpašnieki, un šis kredīta maksājums tiek iekļauts kopējā rēķinā. Tas ir vēl viens pozitīvs faktors, kāpēc dzīvokļu īpašnieki izvēlas sadarbību ar mūsu uzņēmumu.
– Vai dzīvokļu īpašnieki mājokļu siltināšanā izvēlas arī zaļos jeb cilvēkam draudzīgākus materiālus? 
– Šādus materiālus šobrīd gan neizvēlas, bet mums ir vairāki projekti, kur dzīvokļu īpašnieki ir izvēlējušies ventilējamās fasādes. 
– Cik lielas ir mājas energoefektivitātes izmaksas? 
– Mājas ir dažādas, tāpēc arī izmaksas ir dažādas. Valmierā ir māja, kas sastāv no trīs korpusiem, un tās renovācija maksā gandrīz trīs miljonus eiro. Kad kopsapulcēs izsniedzu infolapu, saku iedzīvotājiem, ka nav jābīstas no lieliem skaitļiem, jo mēs vēlāk runāsim, kādas būs viena kvadrātmetra izmaksas. Iedzīvotājus interesē tas, cik es maksāšu mēnesī, nevis – cik izmaksās visa māja kopā. Tad mēs saliekam visu tabulā, cik būs jāmaksā pirmajā gadā, cik – otrajā utt. Šī maksa ir no 1,80 līdz 4 eiro/m2 mēnesī, jo kredīts tiek ņemts uz 20 gadiem (mums ir tikai šāda termiņa kredīti, iepriekš bija 15 gadi). Kopsapulces sākumā izrunājam visu projekta teorētisko un praktisko pusi, un tikai tad aicinu balsot. 
– Vai viegli atrast būvniekus? 
– Iepirkumos piedalās un uzvar vietējie uzņēmumi. Vietējie būvnieki arī būvē jaunas mājas. Tagad ir vēl viens liels Rīgas uzņēmējs, redzēs, kā tam veiksies, jo rīdziniekiem ir grūtāk atrast darbiniekus būvniecības laikā, tāpat viņiem ir apgrūtināta braukāšana uz Valmieru būvprojekta garantijas periodā. 
– Kāpēc cilvēki kavējas ar mājokļu renovāciju?
– Pensionārus uztrauc izmaksas. Tāpat esmu novērojusi, ka pret siltināšanu bieži iebilst vīrieši vecumā ap 40 gadiem, iespējams, viņi ir saistīti ar būvniecību, saprot visas neērtības un defektus, kas var rasties būvniecības gaitā.
– Kādi ir šī brīža izaicinājumi dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas siltināt mājokļus? 
– Valmieras novadā vairākas mājas palika aiz svītras, jo beidzās ALTUM programmas finansējums, un izaicinājums ir – ko darīt tālāk. Piemēram, Sedā ir 27 daudzdzīvokļu mājas, katrā no tām vismaz puse dzīvokļu pieder pašvaldībai. Lai gan par būvprojekta izstrādi bija lēmušas deviņas mājas, tomēr pašvaldība saprata, ka nebūs tik liela finansējuma, lai renovētu visas uzreiz, tāpēc tiks siltināta tikai viena māja. Vēl trīs mājas ir paņēmušas aizņēmumu un ir izstrādājušas projektu, taču naudas renovācijai ALTUM programmā nepietika.
– Vai nebūtu saimnieciski pareizi pārdalīt ALTUM naudu no pašvaldību mērķprogrammām uz mājokļu programmu, tāpēc ka pašvaldības, piemēram, siltina skolas, kuras pēc tam slēdz, kas nepavisam nav saimnieciski. 
– Slikti ir tas, ka atbalsta programmas bieži vien ievieš viļņveidīgi, proti, izsludina atbalstu, visi steidzas iesniegt projektus, un būvniekiem daudz darba, bet tad seko klusuma periods, jo finansējums ir beidzies. Energoefektivitātes programmas būtu jāizvērtē un jāpārskata, jo, no vienas puses, valsts nosaka, ka mājokļi ir jāsiltina, bet, no otras puses, – naudas nav. ALTUM atbalsta programmu nepārtrauktība iedzīvotājos noteikti rosinātu lielāku interesi par mājokļu renovāciju. 

Eksperts
Ēku siltināšana ir izvēle dzīvot komfortā

Rīgas Tehniskās Universitātes Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta direktors Anatolijs Borodiņecs:

"Ēku siltināšana garantē siltumpatēriņa samazināšanos. Ja veic vienkāršu renovāciju (piemēram, nosiltinot ārējās norobežojošās konstrukcijas), var sasniegt energopatēriņa samazināšanos pat līdz 30–40%. Vēl viens svarīgs moments – ēku siltināšana ir izvēle dzīvot komfortā (telpās kļūst silti un mājīgi).
Tomēr cilvēki vēl jāizglīto par ēku siltināšanas ieguvumiem, un tas jādara intensīvi un regulāri. Apkures sezona ilgst aptuveni no 1. oktobra līdz nākamā gada aprīļa vidum. Aukstās ziemās nelielos dzīvokļos, kas ir nesiltinātās mājās, cilvēki sakož zobus un pacieš diskomfortu, jo tādās mājās ir grūti noturēt termisko komfortu (notiek āra gaisa infiltrācija, sienu virsmas ir aukstas), taču viņi arī negrib ieguldīt mājokļu siltināšanas pasākumos. 
Esmu novērojis, ka iedzīvotājiem ir daudz neskaidrību par mājokļu siltināšanu – kurš un kādus dokumentus sagatavo, kas un kur tos iesniedz un kas ir atbildīgs par projekta kvalitāti un rezultātu, – nezināmais biedē. Tāpat daudzdzīvokļu namos ir kopīpašums, bet ne visi dzīvokļu īpašnieki saprot, kas tas ir un kāpēc tas ir svarīgs. Piemēram, Beļģijā, gribi to vai negribi, ēkās ir jāveic periodiskie uzturēšanas darbi.   
Turklāt informatīvajā telpā par ēku energoefektivitāti vairāk ir negatīvu (re, tur nokrita fasādes apmetums vai iemetās pelējums), nevis pozitīvu stāstu. Tas cilvēkos rada šaubas, vai to vispār ir vērts darīt.
Runājot par ēku siltināšanas projektu dārdzību, jāsaka, tas satrauc dzīvokļu īpašniekus. ALTUM datu bāzē redzamas izmaksas, un tas ir pusmiljons ēkas renovācijai un vēl tikpat daudz ēkas inženiersistēmu atjaunošanai. Bet, ja ēkas siltināšanu veic soli pa solim, tad tās īpašniekiem ir daudz izaicinājumu, kuros iedziļināties grib reti kurš. Piemēram, mainot inženiersistēmas, jāpadomā par to, lai tās būtu saderīgas ar nākotnes energoefektivitātes pasākumiem; ja nosiltina tikai bēniņus un jumtu, tad siltāk un komfortablāk būs augšējos stāvos utt. Daudzdzīvokļu namos tas radīs nesaprašanos, kāpēc piektajā stāvā nodrošina siltumu, bet pirmajā stāvā ir jāsalst. Lielāks labums tomēr būs tad, ja visu dara uzreiz – gan siltina ēku, gan nomaina inženiersistēmas, un efektu jutīs uzreiz – energopatēriņš samazinās līdz 60%. Bet tas notiek reti.
Priecē tas, ka ēku siltināšanā parādās mūsdienīgi risinājumi un arī ekoloģiski materiāli, piemēram, Valka būs pirmā Latvijā, kur daudzdzīvokļu ēkas siltināšanā izmanto modulāro renovāciju jeb koka karkasa paneļus. Vispirms ar 3D skenēšanas iekārtām precīzi tiek nomērīta siltināmā ēka, pēc tam, ievērojot šos mērījumus, rūpnīcas ražo koka karkasus, kurus būvnieks piestiprina pie siltināmās ēkas. Videi draudzīgie materiāli palīdz samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, sākot jau ar materiāla ražošanas brīdi, tomēr pagaidām šis ir nišas produkts un nav iespējams nodrošināt tās jaudas, kas ir nepieciešamas ēku siltināšanai Latvijā. 
Vēl viens risinājums, kā uzlabot ēkas kopējo energoefektivitāti, ir uz vietas atjaunīgo energoresursu izmantošana. Mēs institūtā izpētījām, ka, piemēram, piecstāvu dzīvojamā ēka ar četrām kāpņu telpām, izmantojot saules paneļus, vasaras laikā var sevi pilnībā nodrošināt ar elektroenerģiju. Tomēr pirms saules sistēmu uzstādīšanas būtu jāsakārto jumtu segums un iekšējā elektroinstalācija. 
Siltinātas un renovētas ēkas ir un arī turpmāk būs aktuāls jautājums, jo energoresursu cenu attīstība ilgtermiņā ir grūti prognozējama. Turklāt pēdējo gadu ģeopolitiskā situācija ir skaidri parādījusi, cik nozīmīga ir ēku noturība pret energoapgādes traucējumiem. Labi siltinātās ēkās ziemas periodā ir vieglāk saglabāt iekštelpu temperatūru un nodrošināt pieņemamu komforta līmeni arī situācijās, kad centrālā apkure darbojas ar pārtraukumiem vai nepieciešams izmantot lokālus apkures avotus. Tāpēc es aicinu siltināt ēkas, arī daudzdzīvokļu namus, kaut vai pašu komforta dēļ.
Pašlaik institūts strādā pie projekta "Kompleksi renovācijas risinājumi, lai modernizētu esošās ēkas līdz nZEB līmenim" (Nr. 1.1.1.3./1./24/A/014), ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Tā rezultāti jau pavisam drīz būs plaši pieejami."