Trenere Saldū nokļuva tādēļ, ka vispirms viņu uzrunāja biedrība Gribu būt — piedāvāja vadīt nodarbības Saldus Saulespuķē un Jumī. Vēlāk radās iespēja izvingrināt  senioru grupu. "Par regulārajām vingrotājām varu teikt tā — viņas ir ļoti aktīvas un vēlas darīt daudz, citreiz pat pāri saviem spēkiem, tādēļ nākas viņas piebremzēt. Redzu, ka seniores ne pārāk priecīgas par līdzsvara vingrojumiem, pēc tiem parasti seko smaga nopūta. Nav bijusi reize, kad uz nodarbību būtu velti atbraukusi — vienmēr ir labs apmeklējums. Sākumā interese bija lielāka, taču arī šobrīd zāle ir pilna. 

Lielāko daļu laika darbā esmu veltījusi senioru veselībai. Pirmā darbavieta bija Jūrmalā, sociālās aprūpes centrā Sloka, kur klienti bija ar smagu veselības stāvokli — daudzi pēc insulta. Jau tad sapratu, ka man patīk strādāt ar sirmgalvjiem, jo varu ne tikai ieguldīt sevi, bet arī redzēt darba augļus. 

Kustības uztur sirmgalvi formā, jo, tiklīdz palaižas, dzīves kvalitāte samazinās un kļūst grūtāk sevi aprūpēt. Kā jūtamies, ja paši netiekam ar kaut ko galā? Īgni un sabozušies!

Ar gadiem cilvēku muskuļu masa samazinās, taču jo trenētāks jaunībā, jo vieglāk vecumdienās noturēt muskuļu apjomu. Ja bijis mazkustīgs dzīvesveids, vēlāk grūtāk iekustēties, lielāks slinkums kaut ko sākt. Tāpēc esmu ļoti priecīga, ka Saldus seniores vingro un vēlas uzturēt sevi labā formā," gandarīta L. M. Marinkoviča.

Viņa atgādina, ka kustīgus cilvēkus mazāk skar dažādas saslimšanas. Ja trenēta koordinācija, retāk gadās arī traumas. Citi cer, ka reiz atnāks uz nodarbību un vēlāk vingros mājās, taču fizioterapeite novērojusi, ka tā visbiežāk nenotiek — labā griba beidzas ar vingrošanas paklājiņa nopirkšanu. Cilvēkus labāk tomēr motivējot kustēšanās organizētā grupā, kad kāds rāda, kas jādara. 

"Daudzviet vadu vingrošanas grupas, visur aktīvākas sievietes, vīrieši — ļoti reti. Priecātos biežāk vingrotāju pulkā redzēt arī kungus.

Kādas sporta aktivitātes vēl piemērotas senioriem? Labi der nodarbības baseinā. Peldēšana piemērota, ja ir problēmas ar kustēšanos vai pēc traumām. Ūdens dod nelielu pretestību, taču atbrīvo no gravitācijas spēka, tādēļ samazinās slodze uz locītavām. Tas būtiski, piemēram, ja sāp gūža vai plecs," skaidro talseniece.

Nāk pavasaris, aktuāla būs mazdārziņu ravēšana. Kā to darīt pareizi? Fizioterapeite norāda, ka klasiskā ravēšanas poza nav laba — dibens gaisā, kājas taisnas un galva lejā. Viņa iesaka tomēr mesties četrrāpus vai atbalstīties uz viena ceļa. Tā samazinās slodze mugurai, nav reiboņu vai asinsspiediena problēmas, kas rodas, ja galvu ilgstoši tur uz leju. Daudziem gan ir grūtības ar ceļiem, tādēļ zem tiem var palikt spilventiņu vai uz dārzu līdzi ņemt krēsliņu un darboties sēžot.

Pēc nodarbības iztaujāju dažas vingrotājas. Vēlējos uzzināt, kādēļ viņām svarīgi atnākt. Saldenieces Ruta un Ināra stāsta, ka apmierinātas un priecīgas par iespēju vingrot bez maksas. Būtu labi, ja varētu  visu laiku, ne tikai projektā. Vai vingrojumi nesagādā grūtības? Nedaudz, piemēram, pēc gūžas operācijas.

Viņas vingrot sākušas, kad Saldus novada pašvaldība organizēja pirmās veselības vingrošanas nodarbības, tās vadīja fizioterapeite Madara Dzalbe. Toreiz izveidotā vatsapa grupiņā joprojām ieliek informāciju par līdzīgām aktivitātēm. Tās, kuras sākušas vingrot, negrib pārtraukt, tādēļ ir ar mieru apmeklēt ne vien tās, ko piedāvā Saldū, bet arī pagastos. 

Viņas atceras: kad sākās šis projekts, senioru interese bijusi liela — rudenī uz nodarbību nāca 50 un pat vairāk sievu. Pavasarī, kad sākas dārza darbi, rindas paliek retākas. Pirms dažiem gadiem uz vingrošanu nāca arī daži vīrieši, taču viņi kūtrāki un kautrīgāki, pēdējā laikā neviens stiprā dzimuma pārstāvis nav pievienojies. Vasarā parasti ir pauze, taču viņas pārliecinātas, ka septembrī vingrošana atsāksies. Turklāt drīz bezmaksas veselības vingrošanas nodarbības būs Novadnieku pagastā, abas ies arī tur.

Arlita stāsta: "Mums patīk pie visām trenerēm. Katra mūs izkustina citādāk. Cilvēkiem gados kustības ir ļoti svarīgas. Visgrūtākais ir saņemties un atnākt, pārējais — sīkums. Nav tā, ka vingrojumi būtu sarežģīti. Esmu pensionāru biedrībā. No sākuma šeit nāca daudzi biedrības locekļi, taču tagad esmu palikusi pēdējā. Citam gadās kāda kaite, kāds sagaidījis plānotu operāciju — par tām īpaši bieži dzirdu gada sākumā, kamēr valsī pietiek kvotas. Varbūt vēlāk atgriezīsies, jo dažkārt atveseļošanās periodā kustību slodze jāsamazina.

Man patīk kustēties. Divreiz nedēļā eju uz senioru deju kopas mēģinājumiem, trešdienās — šī vingrošana, bez kustībām nu nekā. Kurš dara, tam gribas kustēties. Ja kāda iemesla dēļ treniņš izlaists, kaut kā pietrūkst. Ja pirms tam kas sāpējis, kaites pazūd kā ar roku atņemtas. Paliekam lunkanākas un veselākas!

No sirds esmu pateicīga tam cilvēkam, kas novadā atbildīgs par to, lai senioriem būtu iespēja vingrot un pensionārus atbalsta citādi. Uzreiz var redzēt, ka cenšas iedzīvināt tās labās lietas, kuras praktizē rietumvalstīs. Zinu, ka citur par katru nodarbību jāmaksā, tādēļ esmu priecīga, ka mūsu novadā atrasts veids, kā šo iespēju nodrošināt bez maksas. Kā lai nenāk?"

Dolita atklāj, ka divas dienas nedēļā iet uz treniņu pie Tatjanas Markavičas-Viligorskas, divreiz ir senioru deju kolektīva mēģinājumi un vienu dienu nāk uz nodarbībām šeit. Viņa nodarbināta katru dienu, un nedēļa aizņemta. Esot jākustas, kamēr var!

Austra vingrot sāka pandēmijas laikā, kad pirmās bezmaksas veselības vingrošanas nodarbības sporta stadionā Saldū piedāvāja Madara Dzalbe. "Pēc tam viņa piedāvāja kolektīvas pastaigas — sākām ar piecu kilometru distanci, bet vēlāk bez grūtībām gājām krietni vairāk. Viņa mūs šogad pieteikusi arī Rozentāla skrējienam, iesim pastaigas distanci. Šobrīd nodarbības bijušā ģimnāzijā nav vienīgā vingrošana, viņa piedalās arī maksas nodarbībās divas reizes nedēļā.

"Bijušo kolēģi uz nodarbībām centos pierunāt divus gadus, esmu šeit atvilinājusi arī savu kaimiņieni. Sākumā cilvēkiem šķiet, ka būs grūti un nevarēs izdarīt to, ko trenere liek, taču tā nav. Pirmajā reizē varbūt grūtāk aptvert, kā izpildīt kustības, taču ātri iemācāmies.

Man vajag kustēties. Pagājušajā nedēļā izkrita nodarbības pie Madaras, izjutu to trūkumu. Trenere kādā sarunā atklāja, ka seniores esot daudz kustīgākas un spēcīgākas par jaunās paaudzes sievietēm. Mums acīm redzot cits rūdījums, esam labā fiziskā formā. Agrāk laukos daudz strādājām."

Kāda vingrotāja, kura gan savu vārdu neatklāja, izejot no sporta zāles atzina: "Man šķiet, ka seniori pelnījuši vingrošanu, lai kaut cik kompensētu darba mūžā valsts darbā savilktus muskuļus, stīvu sprandu un sabeigtas gūžas..."