Finanšu komitejas sēdē


«Tiekamies Tukumā» atgriežas  
Vasaras pasākumi, kā skaidroja A. Pitena, sāksies ar Tukuma muzeja rīkoto Muzeju nakti 23. maijā, kurā kultūras nams iesaistīties dienas noslēgumā Durbes pilī. 29. maijā no 12.00 līdz 23.00 Pilsētas parks aicinās bērnus un jauniešus «Iekāpt vasarā». Iedvesmojoties no 2025. gada 1. septembra pasākuma, kam bijusi liela atsaucība, nolemts rīkot līdzīgu mācību gada noslēgumā. Tajā  piedalīsies grupas «Olas», «Bukte», Liepājas leļļu teātris, dziedātāja Būū un vēl daudz citi. 20. jūnijā Durbes estrādē režisores Lienes Bēniņas režijā taps pašu veidots Līgo koncertuzdevums «Trīnes grēki» ar vairāk nekā 300 Tukuma kultūras nama amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem un viesiem, bet pēc koncerta būs balle. Savukārt 21. jūnijā Durbes parks aicinās uz tradicionālo vasaras saulgriežu rituālu «Trejdeviņas pagalītes». Kā atzina Anete Pitena, katru gadu šajā sarīkojumā pulcējas arvien vairāk cilvēku, kas vēlas saulgriežus sagaidīt kopā. 26. un 27. jūnijā Durbes pilī būs jau ceturtais baleta kamerfestivāls «Kurzemes klasika» – 26. jūnijā profesionālu mūziķu «Davinspiro Camerata» vakara koncerts, bet 27. jūnijs būs veltīts baletam –  skatītājus iepriecinās dažādu valstu mākslinieki. 
Kantrī piektdienā jeb mūzika un grils laukos – ar šādu aicinājumu uz Pilsētas parku 3. jūlijā tiks aicināti ne vien mūsdienu katrī mūzikas cienītāji, bet arī tie, kas aizrāvušies ar ēdiena grilēšanu un atpūtu brīvā dabā. Noslēgumā balle kopā ar grupu «Zelta kniede». 24. un 25. jūlijā atkal “uz skatuves” būs laikmetīgās dejas festivāls «Atspulgs kustībā» ar 8-10 izrādēm pilsētvidē. Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem taps jauns mākslas objekts, dodot otru mūžu spoguļiem, kas iepriekš rotāja ēku Brīvības laukumā. Bet 1. augustā Durbes pils pagalmā kopā ar Tukuma muzeju tiks rīkots Kurzemes rokdarbnieku saiets. Būs gan nozares profesionāļu tikšanās, gan pagalma pasākums visiem ar koncertprogrammu, radošajām darbnīcām, modes mākslinieka lekciju utt. 
Mazo formu notikumi
A. Pitena stāstīja, ka ilgi domāts, kur organizēt mazo formu (līdz 200 apmeklētājiem) pasākumus vasarā, kamēr rekonstruē Brīvības laukumu. Līdz šim vairāk strādāts Tukku magi teritorijā, bet organizatoriski tas bijis mazliet sarežģīti, tāpēc šoreiz izvēlēts kultūras nama pagalms. Tur pasākumus tehniski ir vienkāršāk noorganizēt – gan skaņu, gan krēslus, gan biļešu tirdzniecību utt. Šeit iecerēti trīs mūzikas vakari 12. jūnijā, 18. jūlijā un 4. septembrī; turpat būs brīvdabas kino un atvērtā skatuve kopā ar jauniešu biedrību «10x10».
Septembrī – viss notiek!
1. septembrī nu jau otro gadu notiks sarīkojums «Atpakaļ uz skolu» Pilsētas parkā, kur pirmajā skolas dienā pēc svinīgajiem sarīkojumiem bērni un jaunieši varēs satikties un kur spēlēs Fiņķis, Chris Noah, «Tikai mēs» un daudzi citi. Pasākuma sākumu plānots tā, lai uz to varētu pagūt arī tie bērni, kam jābūt interešu izglītības iestāžu mācību gada sākuma pasākumos. 11.-13. septembrī Tukumā notiks Kurzemes Dzejas dienas, kurās kultūras nams sadarbojas ar Tukuma literātu apvienību: “Kultūras nams vairāk domās par saturu bērniem un jauniešiem – būs gan dzeja pilsētvidē, gan teātra izrādes, kā arī fināla programma ar Vestarda Šimkus jaundarbu Tumes korim, ko vēlamies parādīt gan viesiem, gan tiem, kas nebija klāt kora jubilejā,” stāstīja A. Pitena.  
Pilsētas svētku nebūs?!
Šādu jautājumu kultūras darbiniecēm uzdeva deputāts Mārtiņš Limanskis – viņš notikumu sarakstā nebija atradis Pilsētas svētkus, kas tradicionāli notiek trešajā jūlija sestdienā – šajā dienā atrodami vien “zirgi Pauzera pļavās”. A. Pitena skaidroja, ka galvenais arguments, kāpēc šogad no šiem svētkiem  atteikušies – Pilsētas svētki ir noteikts formāts, ko sagaida tukumnieki: “Tie ir mākslinieki, pasākumi, kvalitāte, bet Latvijā tirgus ir tik liels, cik ir, un mēs nespējam saražot oriģinālu programmu katru gadu. Rožu svētki prasa ļoti lielu budžetu, un mēs diez vai ik gadus varam tādu atļauties. Šiem pasākumiem, kurus minējām, kopumā paredzēti 120 000 eiro.” Kultūras, sporta un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Stūrīte piebilda, ka jautājums ir arī par cilvēku resursiem, jo, lai uztaisītu Rožu svētkus, būtu jāatsakās no 2/3 pasākumu, kas sēdē nosaukti. A. Pitena piebilda, ka kultūras nams fiziski to nevar paveikt, jo jau šobrīd ir jāstrādā pie 2027. gada pasākumiem – ja ir vēlme Rožu svētkos redzēt lielos māksliniekus. M. Limanskis iebilda, ka jautājums nav apjomā un māksliniekos, bet Pilsētas svētku  tradīcijā, kas ir tāpat kā Zvejnieksvētki vai Jūras svētki. L. Stūrīte atzina, ka, runājot ar uzņēmumiem pēc svētkiem, secināts, ka visi sevi šajās dienās izšāvuši, saprotot, ka var apkalpot tikai tik daudz cilvēku, cik var: “Tāpēc esam spiesti ievest ēdinātājus no citām vietām, bet – tas nekādi neveicina vietējo uzņēmēju attīstību, ja visu pārējo vasaru ir tukšums. Uzņēmumiem svarīgi, lai pasākumi būtu regulāri.” Deputāts tomēr nepiekrita, ka Rožu svētku gadā nav bijis citu pasākumu, taču šogad trūkstot tā viena galvenā, tradicionālā, kas Tukumā noticis vairāk nekā 20 gadus, izņemot kovida epidēmijas laiku. Deputāte Agnese Ritene atzina, ka šie dažādām gaumēm paredzētie pasākumi ir ļoti labs formāts, kā aktivizēt pilsētu, turklāt īpaši svarīgi, ka ir padomāts par jauniešu auditoriju. L. Bēniņa piebilda, ka viņai patīk veidot lielus masu pasākumus: “60 000 cilvēku – tas ir ļoti forši, bet – Latvijā mākslinieku ir tik, cik ir; lai mēs būtu konkurētspējīgi, mums viņi ir vajadzīgi. Bet vai katru gadu spēsim būt unikāli, radot ļoti īpašu produktu?! Man gribas radīt ko unikālu, bet es saprotu, ka nepieciešams paskatīties uz šo visu citādāk. Jā, mums bija plāns kantrī festivālu organizēt 3. un 4. jūlijā, bet – 4. jūlijā (ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, red.) pasākumus rīkot nedrīkst. Bet, kas zina, varbūt vēl kāds datums šajā plānā iezīmēsies. Aicinu izteikt savus priekšlikumus.”
Agita Puķīte