Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdē 

Jau šonedēļ varēs izteikties par koku ciršanu 

Un viena no lielākajām aktualitātēm ne vien šajā mikrorajonā, bet visā pilsētā ir plānotā koku ciršana Jelgavas ielā, kas saistīta ar tur iecerētā veikala būvniecību. Kā sēdē skaidroja ainavu arhitekte Maija Fogele, 23. aprīlī sāksies koku ciršanas sabiedriskā apspriešana īpašumos Jelgavas ielā 15A un Jelgavas ielā 15B, un tā ilgs līdz 8. maijam. Koku ciršana plānota, jo tieši šajos privātīpašumos plānots izbūvēt lielveikalu «Vītoli», stāvlaukumu, automazgātavu un piebraucamos ceļus. Projekta ietvaros plānots nozāģēt ap 70 zemesgabalā augošos kokus. To vidū arī rindās stādītos bērzus. Paredzēts arī veidot jaunus koku apstādījumus, lai atjaunotu to koku kopumu, kas tiek zāģēts, un pasargāt apkārtējos iedzīvotājus no lieka trokšņa: “Sabiedriskajā apspriešanā zemes īpašnieks vēlas noskaidrot, kāda būs sabiedrības attieksme pret koku ciršanu, un tikai tad, kad tā noslēgsies, arī tiks lemts par šī projekta tālāko virzību.” 

Mikrorajona iedzīvotāji ir aktīvi

Attīstības nodaļas vadītāja Inga Helmane informēja, ka šajā apkaimē ir ļoti aktīvi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji un māju apsaimniekotāji, kam izdodas labi sadarboties energoefektivitātes pasākumu jomā: “Pašvaldība ir saņēmusi 27 pieteikumus ar lūgumu atbalstīt pasākumus daudzdzīvokļu mājās. Līdzfinansējums piešķirts: mājām Aviācijas ielā 1 un Telegrāfa ielā 4 – tehniskajai apsekošanai, energoauditam, būvniecības iecerei, konteineru laukuma izbūvei; Alīnes ielā 2, Aviācijas ielā 7, Aviācijas ielā 14, Telegrāfa ielā 13 – tehniskajai apsekošanai, energoauditam un konteineru laukuma izbūvei; Alīnes ielā 4, Jelgavas ielā 17 un Jelgavas ielā 19 – tehniskajai apsekošanai un konteineru novietnei; Jelgavas ielā 21 – būvniecības iecerei; Mazajā ielā 3 – tehniskajai apsekošanai; Parādes ielā 3 – energoauditam, konteineru laukuma izbūvei un Telegrāfa ielā 15 – konteineru laukuma izveidošanai. 

Turklāt divas lielās mājas Telegrāfa ielā 4 un Aviācijas ielā 1 iesaistījušās «Altum» siltināšanas programmā. 

Jauntukuma apkaimē atrodas arī Mālkalns, kam labiekārtošanas darbi vairākās kārtās jau izdarīti – ierīkoti celiņi, soliņi, apgaismojums, un šie darbi turpināsies, tāpat kā Tukuma ezera teritorijā, kur veikta priekšizpēte, līdz gājēju tiltam teritorija jau nosusināta, lai to var kopt ar tehniku, bet šie darbi turpināsies Lauktehnikas virzienā ar krūmu pļaušanu.  

Par ielu pārbūvi un apgaismojumu

I. Helmane informēja, ka noslēgts līgums par Gaismas, Staru un Ošu ielas pārbūves projekta izstrādi un būvniecību. Vēl plānots izsludināt iepirkumu Vītolu, Ķiršu, Ziedu un Mazās ielas asfaltēšanas projekta izstrādei un būvniecībai, kas visdrīzāk notiks nākamajā gadā. Savukārt komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols skaidroja, ka Jauntukumā atsevišķās ielās jāplāno arī kanalizācijas tīkli, kas nozīmē projekta sadārdzinājumu. 

Tāpat Jauntukuma apkaimē tiks izvietota viena slēgta velonovietne, iespējams, arī ar uzlādes vietām elektrovelosipēdiem, bet par to vēl tiekot diskutēts, kurā vietā to veidot. Padomes pārstāve Inga Hartika interesējās, kādas ieceres saistītas ar vietu, kas atvēlēta tirdziņam – šo jautājumu lūguši uzdot iedzīvotāji. I. Helmane skaidroja, ka domē darbu sākusi uzņēmējdarbības speciāliste Inga Krūtaine, kuras uzdevums ir apsekot tirdzniecības vietas pilsētā. Kas attiecas uz Jauntukumu, 2025. gadā bija izņemtas tikai divas tirdzniecības atļaujas, tāpēc jautājums iedzīvotājiem: vai ir vērts šo tirdziņu saglabāt un sakārtot vai nē? Savukārt A. Kalnozols piebilda, ka gar tirdziņa vienu malu un mājām Aviācijas ielā 10 un 12 tiek projektēts iebraucamais ceļš. To, vai šo ceļu izbūvēs šogad, viņš nevarot pateikt, jo viss atkarīgs no finansēm, bet līdz jūlijam projekts būs gatavs. Vēl A. Kalnozols skaidroja, ka jau no pagājušā gada rudens privātmāju rajonā ir problēmas ar apgaismojumu: “Ir veikti rakšanas darbi, pieaicināta specializēta laboratorija, viss salabots, bet pēc pāris nedēļām vai mēneša, kā iestājas mitrāks laiks, atkal ir problēmas. Tāpēc Mālkalnā uzlikām jaunu sadalni, lai no viena gala sāktu šo problēmu risināt. Sadalne nepieciešama arī videonovērošanai, lai cīnītos ar šīs atpūtas vietas demolētājiem.”

Runājot par ceļiem, padomes pārstāvis Nikolajs Iškovs aicināja padomāt par ceļu uz garāžām, kas esot briesmīgā stāvokli, turklāt jau ilgus gadus. A. Kalnozols skaidroja, ka tad, kad pašvaldībai bijuši pieejami izfrēži, pēc apsaimniekpotāja lūguma tie arī uz šiem ceļiem aizvesti, bet – tā ir privātā teritorija...   

Plānots labiekārtot pagalmu 

Šogad, kā skaidroja M. Fogele, plānots sākt projekta izstrādi kvartālam starp Telegrāfa un Alejas ielu, kur pašvaldības zemē izveidots stihisks, neregulārs stāvlaukums un palietoti, bet vēl ekspluatējamas rotaļierīces: “Mēs sākam izstrādāt uzdevumu projektēšanas darbiem, lai varētu izsludināt iepirkumu, bet līdz tam vēlamies iesaistīt iedzīvotājus. Aicinām līdz 1. jūlijam paust savu viedokli par to, kas iedzīvotājiem te būtu vajadzīgs un ko šajā vietā varētu plānot, lai nebūtu tā, ka tas, ko pašvaldība izdara, reāli traucē. Mēs arī aicinām konsultatīvo padomi iesaistīties un palīdzēt organizēt aptauju.” I. Hartika atzina, ka viņa šajā apkaimē dzīvo un redz, kas ir vajadzīgs: “Starp mājām ir rotaļlaukumi maziem bērniem, taču bērni izaug un jau jaunāko klašu skolēniem un pusaudžiem pie mums nav, ko darīt. Saprotu, ka kaut kas ir jādara ar trokšņiem, bet kur atrast vietu šiem bērniem? No mazajiem rotaļlaukumiem viņus vienkārši dzen prom, citur par tuvu veļas striķis, citur – automašīnas, bet kur bērniem palikt? Tāpēc iedzīvotājiem noteikti būs viedoklis, ko viņi vēlētos redzēt šajā pagalmā. Un aptauju var organizēt gan sadarbībā ar apsaimniekotājiem, gan papīra formātā vai elektroniski.” 

M. Fogele atzina, ka ir jāatrod optimālais variants, jo ir arī saprotams, ka katrai iedzīvotāju grupai jārada apstākļi, kas uzlabo viņu dzīvošanas vietu: “Visiem vienādi labi nesanāks, būs jāsadzīvo. Un, ja tiks ierīkota jauna labiekārtota teritorija, nekur nav teikts, ka uz to nebrauks arī no mikrorajona, kā tas bija Spartaka ielas laukumā, tāpēc būs jādomā arī par apstādījumiem, kas slāpē troksni.” 

Runājot par teritorijām, kur ko tādu var plānot, ainavu arhitekte atzina, ka šī zeme daudzdzīvokļu māju pagalmā ir gandrīz vienīgā, kas šajā vietā pieder pašvaldībai: “Apkārt ir daudz privātās zemes. Bija jautājums par dīķi, kas nav kopts, bet tā diemžēl arī ir privātā teritorija, lai gan tā būtu piemērota, lai attīstītu lielākiem bērniem paredzētu atpūtas vietu. Vasarā vienīgais, ko tur dara pašvaldība, ir nopļauj zāli. 

Jauntukuma iedzīvotāja Ilze Strautmane rosināja par šīs teritorijas izmantošanu noslēgt nomas līgumu, savukārt N. Iškovs aicināja šādas aktivitātes paredzēt Mālkalnā – nostāk no dzīvojamām mājām. Tikai – vai tur izveidotais projekts jau nebūšot novecojis...?! M. Fogele skaidroja, ka Mālkalna augšējā daļā pie grants ceļa ir paredzēts aktīvās atpūtas laukums: “Tas ir apjomīgāks projekts, taču šobrīd tam nav finansējuma. Iespējams, ja būs iespēja piesaistīt projektu līdzekļus, tad šo iespēju izmantosim. Kas attiecas uz projekta aktualitāti – šai vietai nav tehniskā būvprojekta – metu projekts ir sadalīts kārtās, un tad katrai kārtai tiek izstrādāts ieceres dokuments.” Iedzīvotāja Rudīte Martišauska aicināja dažādiem projektiem piesaistīt augstskolu, koledžu studentus, kas varētu nākt ar savām idejām projektu īstenošanā. Savukārt, kas attiecas uz sportiskām aktivitātēm, par kurām sēdē runāts, – viņa tās saredz industriālajā parkā, jo daudzdzīvokļu māju pagalmā, viņasprāt, drīzāk jādomā par atpūtu, nevis sportiskām aktivitātēm. 

Industriālajā parkā ierīkos ceļu

Teritorijas plānojumā kā atsevišķa vieta netālu no Jauntukuma iezīmēta industriālā parka teritorija, pie kuras attīstības, kā skaidroja I. Helmane,  pašvaldība strādā, lai piesaistītu investīcijas un lai ienāktu jauni uzņēmēji, radot jaunas darba vietas: “Parka kopējā teritorija ir ap 500 ha un tai izstrādāta attīstības koncepcija, kā arī bijusi sadarbība ar Cīrihes universitātes studentiem, kas sagatavoja savas attīstības vīzijas. Ir plānots šai teritorijai pievilkt ūdeni, kanalizāciju un lietus ūdens kanalizāciju, kā arī elektroapgādi, kas nozīmē, ka šie darbi varētu skart Durbes un Jauntukuma apkaimes teritoriju. Ir uzsākta arī ceļa projektēšana.” Padomes vadītāja Arta Ezeriete interesējās, vai pēc teritorijas plānojumā iecerētās pilsētas paplašināšanās Jauntukums piekļausies  industriālajam parkam, I. Helmane atzina, ka tā ir plānots. 

Padomes pārstāvis Pēteris Zālītis interesējās, vai par šīm iecerēm ir informēta Uzņēmēju konsultatīvā padome? I. Helmane skaidroja, ka padome ir iepazīstināta ar jau pieminēto parka attīstības stratēģiju, kas gan saistās jau ar plašākām nākotnes vīzijām: “Teritorija ir milzīga, plāni, kas ar to saistās, arī, bet vispirms, lai uzņēmēji te nāktu un attīstītu savas ieceres, ir vajadzīga infrastruktūra, tai skaitā ceļš.” Savukārt padomes pārstāvis Mareks Neimanis interesējās, kāda ir lidostas attīstība – vai tā paredzēta tikai dažu cilvēku izklaidei, no kuras pārējiem iedzīvotājiem sausais atlikums ir stipri minimāls, vai arī tomēr tiek plānots, ka tā varētu kalpot loģistikas, kravu pārvadājumiem? Un vai ir cerība to arī juridiski dabūt gatavu – pie pašreizējās īpašnieku struktūras? I. Helmane skaidroja, plāns ir, ka te varētu būt kravu pārvadājumi, taču, kā veicas ar īpašnieku struktūru, tas ir vadības jautājums. (Par to lasiet 4. lpp.– Red.)

Par celiņu no Durbes uz Jauntukumu

Vēl M. Fogele informēja par ieplānoto gājēju celiņu no Durbes pils līdz Alīnes ielai, kas savienos divas apkaimes: “Tā ir diezgan sena iecere, kam viens iepirkums jau ir bijis, bet tas bija neveiksmīgs – nekvalitatīvi paveikta darba dēļ līgums ar projektētājiem tika lauzts. Šobrīd jau citi projektētāji šo darbu turpina. Tātad no iebrauktuves Durbes pilī tās vienā posmā celiņš ies paralēli brauktuvei, bet tad ieies parkā un iznāks ārā pie rotaļlaukuma un pieslēgsies Alīnes ielai, kur pie Telegrāfa ielas pieslēgsies esošajam celiņam. Papildus paredzēts sakārtot stāvlaukumu Durbes pils vajadzībām, pa ko arī gadiem runāts; būs apgaismojums un jau nākamajās kārtās tiks izstrādāts projekts lielāko celiņu  apgaismojumam, balstoties uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Dabas aizsardzības pārvaldes ieteikumiem, lai šis apgaismojums netraucē sikspārņu populācijai. Augustā projektam vajadzētu būt gatavam, un, ja viss izdosies, pēc iepirkuma procedūras nākamajā gadā varētu plānot pirmās kārtas būvniecību. Tad velobraucējiem un gājējiem būtu ērti nokļūt no Durbes uz Jauntukumu.

Privātmāju rajonos zvanveida konteinerus noņems 

A. Kalnozols skaidroja, ka šajā, tāpat kā citās Tukuma apkaimēs, ir problēmas ar dalītās atkritumu vākšanas konteineriem jeb zvaniem, īpaši privātmāju rajonos, konkrēti – Dzirņu un Staru ielas krustojumā. Par šo vietu, kas veidojas par izgāztuvi, iedzīvotāji regulāri ziņojuši: “Mēs uz turieni papildus braucam divas reizes nedēļā šos sadzīves atkritumus savākt; tur ir arī kameras un jau ir sastādīti administratīvie protokoli. Tāpēc ir plāns no privātmāju rajoniem lēnām šos kopumā 28 zvanveida konteinerus noņemt, jo atkritumu apsaimniekotājs «Piejūra» katrai privātmājai par velti var piegādāt un arī izvest divus mazos 120 litru konteinerus stiklam un iepakojumam, tikai cilvēkiem pašiem ir šim pakalpojumam jāpiesakās. Mēs ceram, ka tad arī varēsim šīs vietas sakārtot. Protams, daudzdzīvokļu māju pagalmos šie konteineri paliks, taču arī Jauntukuma apkaimē «Piejūra» plāno ierīkot pazemes šķiroto atkritumu novietni. Kopumā Tukumā paredzētas trīs šādas vietas – arī Celtnieku un Smilšu ielā.     

***

Jāpiebilst, ka arī šajā sēdē, līdzīgi kā iepriekš, pievīla tehnika un tiešraidi bija pagrūti nodrošināt, tāpēc izskanēja aicinājums piesaistīt pašvaldības darbiniekus, kas varētu sniegt palīdzīgu roku. 

Agita Puķīte