Ieskats vēsturē

Dāmas vienpadsmit gadus dejoja Degumnieku tautas nama dāmu deju grupā “Orhidejas”, bet, kad polkas soli kļuva grūtāk izdejot, kundzes nolēma ieviest dzīvē izmaiņas.

— Gribējām turpināt dejot, bet kaut ko pavisam citādāku nekā līnijdejas vai senioru dejas. Bijām vienisprātis, ka vajag dāmu dejas un Ināra uzņēmās mūsu dīdīšanu, — atminas Ilze Melne. — Tā nonācām pie raksturdejām. Piemeklējam īpašas dziesmas, kas patīk mums pašām. Visas atbrauca ciemos, vārījām zupu un nospriedām, ka ir jāmēģina. Vai izdosies — neviena nezinājām. Darbojāmies, multifunkcionālā centra “13. km” vadītāja Dace Kalniņa paņēma mūs savā paspārnē. Protams, domājām, vai 
tad tikai dejosim, un sākām organizēt Senioru pēcpusdienas un citus pasākumus. Katra tikšanās reize ir īpaša — sirsnīga kopābūšana, sarunas un mūsu pašu gatavots cienasts.

Dāmas stāsta, ka atsaucība ir liela un tas priecē.

— Katru reizi senioriem sarūpējam kādu pārsteigumu — našķi, ko uzlikt uz kārā zoba. Neizpaliek arī muzikāli priekšnesumi, un tiek aicināti ciemiņi. Šķiet, ka senioriem šeit ļoti patīk un viņi jūtas ļoti mājīgi, — teic Ināra Baltā. — Pēcpusdienas izvēršas sirsnīgas. Bet mēs liekam darboties arī pašiem senioriem. Mudinām pastāstīt pašiem par sevi, par nodarbošanos, vaļaspriekiem, ikdienas gaitām. Tā mēs iepazīstam viens otru, atklājam visdažādākos talantus. Arī apvienības dāmām to ir ļoti daudz — piemēram, Maija veido burvīgas ziedu kompozīcijas. Mums katrai ir sava loma “Lavandā”.

Tradīcija — zupas vārīšanas čempionāts

Jau trešo gadu sieviešu apvienība organizē zupas vārīšanas čempionātu, un katru gadu atsaucība kļūst lielāka.

— Pirmajā gadā piedalījās simts dalībnieku, otrajā — ap diviem simtiem, bet šogad jau bija vairāk nekā trīs simti apmeklētāju, — prieku pauž Ināra. — Šoreiz startēja deviņas komandas. Paldies Dacei, kura aktīvi mūs atbalsta un raksta dažādus projektus, lai varētu īstenot ieceres. Arī šis čempionāts var notikt, pateicoties atbalstītam Madonas novada pašvaldības sociālās jomas projektam.

— Un atkal — šis čempionāts nav tikai par zupas vārīšanu, bet gan būšanu kopā, sarunām, priecīgiem mirkļiem un jaukām emocijām, — papildina Ilze Melne. — Katra komanda nāk ar savu odziņu — komandas reprezentēšanu, zupas recepti, nosaukumu. Patiesi — katra komanda īpaši piedomā un gatavojas ar lielu atbildību. Mūsuprāt, pats galvenais nav, ar cik ekskluzīvu recepti izceļas, bet gan kopā būšana. Katra komanda tiek novērtēta un saņem savu nomināciju. Šogad īpaši izjutām sadarbību ar jauniešiem un viņu sniegto atbalstu.

Ar sirdi gatavošanā

Vasara sieviešu apvienībai ir atvaļinājumu laiks, jo vairāk ikdiena aizrit, rūpējoties par saimniecību, uzturot dārzu, gatavojot ziemas veltes.

— Šogad, runājot par dārziem, ir ļoti skumja situācija. Diemžēl laikapstākļi ir nodarījuši lielu skādi, un dārzos praktiski nekas nav izaudzis. Šis ir pirmais gads, kad ir tik bēdīga situācija, — atzīst Zinaida Tropa. — Vienīgi ļoti labi aug ķirbji un kabači. Tiesa, tie neaug dārzā. Ik gadu tiek audzētas ierastas un pārbaudītas lietas — zaļumi, burkāni, bietes. Tāpat kartupeļi, pupas, gurķi.

Dāmas ir pozitīvi noskaņotas un priecājas, ka ir jau arī meža veltes, tiek rasti risinājumi, lai pagrabu piepildītu. Kā smejas sieviešu apvienības pārstāves — nevienu gadu pagrabs tukšs nav palicis.

Katrai sieviešu apvienības dalībniecei ēst gatavošana ir ne tikai ikdienas pienākums, bet arī iespēja iepriecināt citus. Dāmas gan teic, ka vislielākā gatavotāja ir Ligita.

— Ligita ir tā, kura mūsu pulciņā iznes ēst gatavošanas talantu. Mājās, protams, ikviena no mums gatavo. Ligita atrod dažādas jaunas receptes, ievieš kaut ko neierastu, jo parasti ir tā, ka reti kad mājās gribam ieviest ko jaunu. Parasti pieturamies pie ierastā, — stāsta Ilze. — Kopā gatavot vienmēr ir interesantāk. Piemēram, senioru pēcpusdienās esam cienājušas ar ķirbju biezzupu, ar putru, kāpostiem un desiņām, ar pankūkām, dārzeņu sacepumu. Tiek ceptas plātsmaizes. Zinaida mums cep gardu ābolmaizi, pati sien sieru. Ligitai īpaši labi izdodas zaļumu sviests.

Ligita Eiduka pati teic, ka vairāk pieturas pie pārbaudītām vērtībām.

— Mamma bija liela saimniece. Godos klāja galdus, cepa ruletes, kūkas, gatavoja gaļas. Arī man patīk gatavot. Ikdienā vairāk sanāk būt cilvēkos, apmeklēju dažādas konferences un sarunu laikā uzzinu dažādus knifiņus, jaunas receptes, ieteikumus. Labprāt arī pamēģinu. Otro gadu lielā cieņā ir zaļumu sviests. Saimniecībā audzējam tītarus. Gaļa tiek pārstrādāta kupātos. Tāpat tiek ceptas kotletes, karbonādes. Tītaru mēdzu iemarinēt, ietinu folijā un trīs stundas cepu cepeškrāsnī. Gaļa ir ļoti mīksta un sulīga. Gaļas tītari aug ātri — četru mēnešu laikā. Tītara gaļa ir ļoti veselīga. Tāpat audzējam arī gaļas lopus. Vienmēr gribas tuvos palutināt ar gardām maltītēm.

Taujājot, kas tiek gatavots ziemas krājumiem, dāmas norāda, ka viennozīmīgi tie ir marinēti gurķi, tomāti, kas pagatavoti dažādos veidos, “Mednieku salāti”, “Latgales salāti” un citi dārza labumi.

“Lavandas” dāmas atzīst, ka vislielākais prieks ir par kopābūšanu, par prieka radīšanu sev un citiem. Kopā sanākot, dejojot, organizējot pasākumus, vienmēr tiek gūtas pozitīvas emocijas un gandarījums.