Acis regulāri jāmirkšķina

      Seniori daudz lasa, darina rokdarbus, min krustvārdu mīklas. Tas prasa koncentrēšanos, tāpēc cilvēks retāk mirkšķina acis. Tāpat, ilgstoši skatoties tuvumā, acis nogurst nedaudz vairāk, nekā vēršot uzmanību tālumā. Tāpēc Dāvis Raščevskis iesaka ik pēc 20, 30 minūtēm paņemt pauzīti, tā dodot acīm nelielu atpūtu. Kā arī atgādina par nepieciešamību visus darbus darīt pietiekamā apgaismojumā, lai iespējami ilgāk saglabātu labu redzi.

      Arī braucot ar mašīnu, īpaši tumšajā laikā, autobraucējs ļoti sasprindzina uzmanību. “Paši pat nepamanām, ka retāk mirkšķinām, bet acīs var rasties grauzoša, smilšu vai sausuma sajūta. Kad sajūtams sausums, acs virsma var nedaudz matēties, skats kļūst šķietami miglaināks,” skaidro ārsts. Arī te svarīgi atcerēties par acu mirkšķināšanu un, ja nepieciešams, paņemt pauzīti brauciena laikā.

Pastaigas asinsrites uzlabošanai

      Tāpat kā jebkurš orgāns cilvēka ķermenī, arī acis tiek apasiņotas. Tomēr senioriem nereti ir asinsrites traucējumi. Tāpēc ikviena darbība, kas veicina asinsriti, labvēlīgi ietekmē arī acis. Visvienkāršākā – pastaiga ārā, svaigā gaisā. Turklāt pastaigas ir būtiskas arī tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas piespiedu pozā, ko var izraisīt sēdēšana pie datora, adīšana vai aizrautīga krustvārdu mīklu minēšana. Ārsts vērš uzmanību, ka ar gadiem anatomisku iemeslu vai aterosklerozes dēļ var veidoties asinsvadu sašaurinājumi, kas arī samazina asins piegādi acīm. To seniors var izjust kā neskaidru redzi visā redzes laukā vai biežāk kādā zonā, kas ir miglaina, neskaidra vai mirdz krāsainiem vizuļiem kā kaleidoskops.

      “Bieži vien iesaku pacientiem vērsties pie ģimenes ārsta, lai vērtētu kopīgos sirds un asinsvadu riskus, lieku reizi pamērītu asinsspiedienu, kā arī rekomendēju veikt galvas un kakla asinsvadu izmeklēšanu – doplerogrāfiju. Izmeklējumā ar ultraskaņu pārbauda asinsvadus, lai pārliecinātos, vai nav kādi sašaurinājumi. Lielai daļai cilvēku šāds izmeklējums vispār nav veikts vai tas ir darīts ļoti sen,” secina D. Raščevskis. “Acīs mēs izjūtam šos redzes traucējumus, bet būtiskākais, ka šie asinsrites traucējumi var būt galvas smadzenēs un tas jau var draudēt ar insultu. Iepriekš aprakstītie redzes traucējumi noteikti ir brīdinājums pārbaudīt asinsvadus, lai izvairītos no nevēlamiem veselības problēmu saasinājumiem.”

      Savukārt paaugstināts asinsspiediens, lai gan rada spiedienu acu ābolos, ap acīm un dažkārt pierē un uzacīs, nenozīmē arī obligāti palielinātu acu spiedienu. “Ar augstu asinsspiedienu noteikti nevajag sadzīvot, jo tas ir riska faktors ļoti daudzām saslimšanām, ne tikai acu slimību attīstībai, ” skaidro ārsts.

Cukura diabēts var pasliktināt redzi

      Slimība, kas var atsaukties uz redzi jeb acs tīkleni, ir cukura diabēts. “Sūdzības ir līdzīgas kā pie vecuma saistītās tīklenes deģenerācijas – redze miglojas, redzes laukā parādās tumši plankumi, lasītajā tekstā šķietami iztrūkst burtu, kropļojas līnijas, grūtāk salasīt tekstu sīkākā drukā, cilvēku sejas izskatās izplūdušākas. Lai arī ikvienam cilvēkam pēc 50 gadu vecuma ir ieteicams reizi gadā apmeklēt acu ārstu, cukura diabēta slimniekiem tas jādara obligāti neatkarīgi, ir vai nav sūdzību. Te varu uzslavēt Cēsu klīnikas endokrinoloģi Leldi Krūzmani, kura izglīto savus pacientus un īpaši piekodina, cik svarīgi ir apmeklēt acu ārstu, tādēļ  ielaistu redzes pasliktināšanās gadījumu cukura diabēta pacientiem mums ir arvien mazāk,” paskaidro D. Raščevskis.

Vitamīni, acu pilieni, vingrojumi

      Rūpes par redzi ietver arī piedomāšanu par uztura, atgādina ārsts. Rudenī, kad ir dārza veltes, arī acīm nepieciešamos vitamīnus vislabāk uzņemt ar pārtiku. Svaigas ogas, lapu dārzeņi, spināti, burkāni, tāpat rieksti, kas satur vajadzīgās omega 3 taukskābes, ir būtiskas redzei. Savukārt vēlā rudenī vai ziemā, kad svaigi dārzeņi ir beigušies, var izvēlēties arī vitamīnus redzei, kuros parasti ir iekļauts cinks, luteīns, zeaksantīns, kā arī A, C, E vitamīni. Un jāatgādina, ka pārtikā ieteicamas arī taukainās zivis – lasis, sardīnes.

      Ar gadiem samazinās arī asaru kvalitāte, tāpēc acis kļūst sausas, īpaši pie dažādiem kairinājumiem – telpās ar sausu gaisu, lielā vējā, aukstumā, spilgtā saulē un spēcīgi koncentrējoties. “Visas šīs lietas sasummējas, veidojot sniega bumbas efektu. Turklāt jāteic, ka sauso asu sindroms ne vienmēr izpaužas kā sausas, grauzošas acis, pie tā pieder arī asarošana, piemēram, izejot no telpām ārā. Šādos gadījumos varu ieteikt lietot mitrinošos pilienus jeb mākslīgās asaras. Tie aptiekās ir pieejami bez receptes. Tikai jāņem vērā, ka tie iedalās divās grupās – ar un bez konservantiem. Noteikti iesaku izvēlēties bez konservantiem, jo tie ir saudzīgāki acīm, tos var lietot biežāk un ilgstošāk,” paskaidro ārsts.

      Attiecībā uz vingrinājumiem, kas paredzēti acs muskulatūrai, D. Raščevskis gan norāda, ka šie vingrinājumi ir efektīvi līdz 50, 55 gadu vecumam: “Vēlāk acī esošās struktūras vairs nevar satrenēt tā, lai varētu brīvi lasīt bez brillēm, ja tās jau ir vajadzīgas. Bet, ja seniors stāsta, ka vingrojumi viņam palīdz, es droši ļauju tos turpināt darīt, vien atgādinot, ka tāpat regulāri jākonsultējas pie acu ārsta.”

Acu ārsts reizi gadā

        Oftalmologs ir tiešās pieejamības speciālists, tas nozīmē, ka vizītei pie tā nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Turklāt vizīte ir valsts apmaksāta, pacientam tikai nepieciešams četru eiro līdzmaksājums, ja viņš neietilpst kādā no iedzīvotāju grupām, kas no līdzmaksājuma ir atbrīvota.    D. Raščevskis gan piebilst, ka rindas uz bezmaksas vizīti ir diezgan garas, bet, ja seniors reizi gadā apmeklē acu ārstu, tad laikus var pierakstīties arī nākamajai reizei. “Ja cilvēks acu ārstu apmeklē regulāri, ir ļoti maza iespēja kādu saslimšanu no sākotnējās stadijas ielaist līdz tādai, ko vairs nevaram risināt. Tā laikus varam diagnosticēt tādas saslimšanas kā katarakta, glaukoma, tīklenes saslimšanas, piemēram, ar vecumu saistīto tīklenes deģenerāciju. Šīs acu slimības pamatā skar seniorus,” teic ārsts.

      Glaukomu primāri ārstē ar acu pilieniem, bet tā ir hroniska saslimšana, ko var kontrolēt, samazinot negatīvo ietekmi līdz minimumam, bet ne pilnībā izārstēt. Kataraktu var ārstēt tikai ar operāciju, bet pozitīvi, ka, ķirurģiski to noņemot, tās vairs nav un redze ir laba. Kataraktas operācija ir valsts finansēta, pacientam ir jāveic tikai līdzmaksājums 19 eiro. Agrāk rinda uz šo operāciju bija vairāki gadi, bet tagad pieejama dažu mēnešu laikā, atkarībā no iestādes. Situācijās, kad kaite ir ielaista un operācija ir nepieciešama steidzami, to iespējams izdarīt par maksu. Rīgas medicīnas iestādēs operācijas cena ir 850 līdz 1000 eiro, Valmierā – ap 700 eiro. Sākotnēji operē vienu aci, kura ir sliktākā stāvoklī, un pēc pāris mēnešiem otru – to tad iespējams jau saņemt kā valsts apmaksātu pakalpojumu.