Viņa arī dalījās atziņā, ka veselību var gan uzturēt, gan sabojāt jebkur, un viss ir atkarīgs no paša attieksmes un darbu sadales.
Laima Klauža laukos mūs sagaida ar savu labi audzināto suņuku Bruni, kas pēc suņu skolā mācītā izpilda saimnieces komandas.
Liezēres pagasta "Krepšēnos" Laima Klauža dzīvo kopš 2018. gada. Mājas ir senas, celtas 1884. gadā, un, pēc saimnieces vārdiem, tās atrodas Madonas novada "aklajā zarnā". Tuvu atrodas Vanagkalns, Vecpiebalga, Jaunpiebalga.
"Krepšēnu" atdzimšanai var izsekot arī ierāmētajās fotogrāfijās, kas sakārtotas pa gadiem. Tagad ēkai ir jauns jumts, ir padomāts par apkārtni, ērtībām, ir divas akas, ūdens tek pa krānu, pārmūrēta vecā maizes krāsns, ir pirts. Mājas gariņš arī esot sajūtams, bet kā viņu sauc, gan vēl nav izdomāts.

Dzīve dziļos laukos
- Kad devos izdienas pensijā, pārvācos uz šo "pasaules malu". Te dzīve ir citādāka: kaimiņš no kaimiņa - pa gabalu. Attālums līdz tuvākajam centram vai veikalam ir apmēram četri kilometri. Uz Madonu vai Vecpiebalgu no manējās vietas var nokļūt, ziemā ceļus tīra. Laukos bez automašīnas iztikt būtu grūti, pat ja esi sportists un vasarā vari braukt ar riteni, tāpat ir vietas, kur ar riteni aizbraukt nav iespējams, tas prasa pārāk daudz laika. Lauki no manis prasa darbu un rūpes, bet īstenībā nekā sarežģīta nav. Palīdz arī suns - viņam ir speciāli iegādāts iejūgs, un viņš ziemā pa sniegu ragavās velk malku no šķūnīša līdz mājai (mums tas tiek nodemonstrēts).
Laukos sanāk pašai rūpēties par saimniecību. Man nav lopu, ir suns un trīs kaķi, bet domas un projekti par vistu turēšanu ir galvā. Pilsētā viss ir pieejams, bet laukos ir sava teritorija, par kuru rūpēties. Jā, te dažreiz viss jāizdara ar rokām, bet tas dod gandarījumu. Piemēram, zemi dārziņam agrāk raku ar lāpstu, tagad ir augstās dobes. Iedvesmojos no kolēģiem un draugiem, arī, ceļojot uz Holandi, pasūtīju puķu sīpolus, tagad pavasarī priecē tulpes. Dobēs var izaudzēt sīpolus un citus labumus. Zāli pļauju ar mazo traktoriņu - tas prasa kādas četras līdz piecas stundas, jo teritorija gana liela. Darbus sadalu, cik iespējams, un ar visu tieku galā viena pati. Dzīve laukos man liekas mierīgāka un klusāka, arī apkārtne tiešām skaista. Mieru dod pats dzīves ritms un iespēja būt tuvumā dabai. Tā dod līdzsvaru un noskaņo dzīvei. Pilsētas dzīvē tā pietrūkst.
Protams, ir arī slinkās dienas, kad gribas pasēdēt, padzert tēju vai palasīt grāmatu. Agrāk daļu grozu, kas redzami mājās, pati esmu taisījusi. Domāju pamēģināt kaut ko no koka uztaisīt, piemēram, koka karotes. Bet laika jau parasti pietrūkst, jo vienmēr ir kāds darbs darāms.
Laima atklāj, ka izaudzināti divi bērni, aug divi mazbērni. Dēls Edgars ir izteikti sportisks, viņam patīk veloorientēšanās, ir arī zemessargs. Meita Edīte dzīvo ārpus Latvijas, bet atbrauc ciemos.

Ar sportu uz "tu"
- Esmu dzimusi Rīgā, kur nodzīvoti 25 gadi. Jau bērnībā gāju sporta skolā, sāku ar peldēšanu. Tēvs bija riteņbraucējs, arī man ir viņa sportiskie gēni. Visa dzīve ir pagājusi aktīvā sportā. Arī tagad mana loma ir būt pašai aktīvai, lai uzturētu fizisko sagatavotību. Rītos, ja vien nav īpaši lielas steigas, vingroju, lai būtu formā un saglabātu veselību, īpaši mugurai. Tas nav nekas sarežģīts - veicu savu ikdienas standarta vingrojumu kompleksu, kas nav ilgs, bet pietiekams, lai uzturētu muskuļus tonusā.
Ziemā ir vairāk laika nodarboties ar sev tīkamiem vaļaspriekiem, - uzskata Laima.
Viņas sporta veidi ir orientēšanās un distanču slēpošana. Tagad nav sniega moča, ar ko ievilkt špūri, bet pie mājas viņai ir sava ieslēpota trase. Ja sanāk, viņa piedalās arī kādās sacensībās vai pasākumos, bet prioritāte ir Zemessardzes pasākumiem.
2013., 2018. un 2019. gadā ir noslēpojusi Tartu maratonu - 60 km. Ir bijuši arī pāris citu garāku slēpojumu, bet pēc tam gan mugura likusi par sevi zināt.
- Tomēr uzskatu, ka tas ir tā vērts. Esmu piedalījusies garos slēpojumos, bet pēc tam ir rūpīgi jāņem vērā, ko saka organisms. Visu daru klasiskajā solī, jo tas ķermenim ir parocīgāks un simetriskāks, - saka Laima.
Viņai ir C kategorijas trenera izglītība distanču slēpošanā, tāpēc varētu strādāt arī kā trenere, ir vadījusi dažādus pulciņus Vecpiebalgā.

Izvēlas ceļojumus
Lai atsvaidzinātu ikdienas dzīves gājumu, reizēm pietiek kaut nedaudz pārmainīt vidi ap sevi, kaut kur aizbraukt.
Laima atklāj: - Esmu ceļotāja. Patīk maršruti, kur daudz jāstaigā, arī jābrauc ar riteni, bet labprāt neizvēlētos pilsētas centru vai atpūtu pie kāda viesnīcas baseina.
- Ceļoju gan vienatnē, gan bariņā, ir pieraksti četrās burtnīcās. Pirmais lielais ceļojums bija apkārt Latvijai ar kolēģiem uz velosipēda, pēc tam arī ar kājām esmu izgājusi jūras malu no Ainažiem līdz Lietuvai, mīlu pārgājienus. Vjetnamā biju kopā ar dēlu, kad viņš beidza augstskolu. Tālākā valsts, kur bijusi, ir Kanāda, patīk Somijā.
Visbiežāk sanāk ceļot vienatnē - ne jau tāpēc, ka man tā vairāk patiktu, bet tāpēc, ka daudziem citiem ir bažas par to, kur gulēt, kā izdzīvot, savukārt es bez problēmām guļu teltī. Nav arī visiem vēlmes nest mugursomu un visu pārējo līdzi, tāpēc bieži izvēlos ceļot vienatnē.