Enerģisks, izdomas pārpilns, vienmēr kustībā un ašāks par jebkuru jaguārtīni. Izpalīdzīgs un uzņēmīgs, pašatdevīgs un iniciatīvas bagāts - tādu viņu gadu gadiem esam iepazinuši. Ar nestandarta domāšanu un milzu caursišanas spējām. Kā ļoti neērtu pareizības un priekšrakstu mīļiem.
Festivāla "Sinepes un Medus" laiks
Latvijas sabiedrība joprojām atceras Imanta organizētos ikvasaras mūzikas festivālus Madonā - "Sinepes un Medus". Konkursā par balvām toreiz sacentās jaunās grupas, bet koncertdaļā uzstājās pieredzējuši un populāri mūziķi, arī ārzemju viesi. Pretstatu savienojums - sinepju rūgtums un medus saldums - jēdzieniski atainoja 20. gadsimta 90. gadu sākuma Latvijas valdošo gaisotni, kad saldi iegūtā brīvība bija kļuvusi par rūgtu īstenību un ilūziju vietā stājās paskarba realitāte.
15 gadu laikā Madona festivālā uzņēma apmēram 500 dažādos stilos spēlējošas grupas ar 2000 dalībniekiem, bet cik bija skatītāju - par to sapņot varētu ikviens Latvijas stadions, jo festivālu apmeklēja rokmūzikas svētceļnieki no malu malām.
Apmācības programma "Ģitāristu sesija"
Jaunie muzikanti savukārt jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus skolu rudens brīvlaikos dodas uz mūsu pusi, lai piedalītos mūziķu apmācības programmā "Ģitāristu sesija". Arī tur Imants ir neaizvietojams, jo sesija ir viņa rūpju bērns un radītā augstkalne vienlaikus. Nodarbības, jamsession, koncerti un meistarklases, kur pieredzi gūst vokālisti, akustiskās ģitāras, elektroģitāras, basģitāristas, bungu, kokles un ukuleles spēlētāji, - tā ir dalībnieku un meistaru četru dienu programma sesijas ietvaros. Sesijā jau piedalījušies gandrīz divi tūkstoši dažāda vecuma interesentu no visas Latvijas. Daudzi no tiem izveidojuši savas muzikālās karjeras, spēlē grupās un šodien ir atdzīti profesionāļi. Ingars Viļums, Mārcis Auziņš, Ainis Rudzītis, Andris Buiķis un vēl, un vēl - piemēri nav tālu jāmeklē.
Improvizācijas teātris "Tinte"
Būtiski, ka Imants ir arī improvizācijas teātra "Tinte" produkts. Teātra forma, kurā aktieri izspēlē iepriekš nesagatavotas, dzīvespriecīgas ainiņas un kurā skatītāji ar savām idejām var būt notikumu virzītāji, bija viņa vaļasprieks daudzu gadu garumā. Improvizatoros Imants jutās kā haizivs okeānā, kur nekas nav pareizi vai nepareizi - ir jādomā ārpus "kastes", jāuzdrīkstas sevi izmest no komforta zonas, un tas ir tik radoši un izaicinoši! Cilvēkam, kam nav pieņemama rutīna, kurā ielikts improvizācijas gēns, tas bija un ir kā medus.
Vaļasprieku joprojām daudz
Imants joprojām dara daudz un dažādas lietas. Vada Praulienas pagasta folkloras kopu "Praulīts", ir aktīvs Ļaudonas jauktā kora "Lai top!" dalībnieks, vēl nesen bija automodelisma trases pasniedzējs Madonas Bērnu un jauniešu centrā. Pulciņa dalībniekiem mācīja iemaņas metālapstrādē un elektromehānikā, veda savus audzēkņus uz Vidzemes un Latvijas mēroga sacensībām un organizēja, uzņēma dalībniekus pie sevis Madonā.
Tūristi apmeklē "Ceļmalas"
Interesanti, ka atvērtība, vēlme sadarboties, ciemoties, mainīties idejām un domām skārusi arī Imanta Pulksteņa lauku māju "Ceļmalas". Tās Praulienas pagastā iekļautas Madonas novada tūrisma ceļvedī www.visitmadona.lv. Uz "Ceļmalām" tiek piedāvātas ekskursijas ar ieskatu festivāla "Sinepes un Medus" atmiņās, ar gremdēšanos "Ģitāristu sesijas" arhīva materiālos, te iespējama dzīva muzicēšana, pieejama ugunskura vieta, pirtiņa un nakšņošana pirtsaugšā.
Tā kā Imants ir strādājis par videooperatoru Latgales televīzijas sabiedrībā un Valmieras TV, ir sakrājies plašs videomateriālu arhīvs par Madonas un apkārtējo novada attīstību, ko interesentiem ir iespējams paritināt. Arhīvam veikti trīs digitalizācijas posmi, ko atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions. Priekšā vēl darba turpinājums.
100 koki Latvijai
Imanta Pulksteņa saimniecībā "Ceļmalas" ir daudz interesanta un vēsturiska. Un te ir tik klātesoša daba! Bērzu birztaliņa, pļavas un āres, bet šoruden kopā ar tuviniekiem iestādīti arī simts ozolu stādu.
- Tā kā nākamgad Madonai apritēs 100 gadi, "Ceļmalās" nolēmu iestādīt 100 ozolu stādu, - apliecina Imants. - Talkā nāca abas meitas - Līga ar ģimeni un Gunta, krustdēls Rūdolfs ar savu ģimeni. Visu ierādīja kādreizējais improvizācijas teātra "Tinte" kolēģis, kalsnavietis - mežinženieris un arborists Dainis Kreilis.
Pirms stādīšanas svarīgi bija noņemt velēnu, lai mazos ozoliņus iesākumā nepārmāc nezāles. Tad bedrē jāliek stāds, tas jāapber ar zemi, jāpiemīda, un katram jāuzliek mulčas gabaliņš. Lai nākamajā vasarā stāds būtu pamanāms, ozolus vēlams piesiet pie mieta. Un, protams, jāsargā no meža dzīvniekiem.
Daiņa padoms - jo biežāk pie stāda pieiesi un siltajā gadalaikā apravēsi, jo lielāka iespējamība, ka tas izaugs par lielu ozolu. Stādot kokus, jāplāno vieta pēc tā, kā stāds augs. Ozols pamatā aug 100 gadus, 200 gadus tas briest un 300 gadus vai ilgāk - mirst. Starp kokiem tāpēc jāatstāj vismaz 8 metri, lai tie viens otram netraucētu.
Piebildīšu, ka visā pasaulē ozols ir atzīts par svētu koku, kas it kā savieno cilvēku ar Visumu. Tas ir pozitīva spēka, vīrišķības un nelokāmības simbols.
- Ir 17. novembris, un ozolus stādām par godu arī Latvijas dzimšanas dienai, - uzsver Imants Pulkstenis. - Pēc pusgada svinēsim Madonas pilsētas simtgadi, un tad mūsu ozoliņi jau saknes būs zemē ielaiduši. Dievs, svētī Latviju!