Kāda ir pirmā drosminieka pieredze?

Mana māja – mana atbildība

Tukums, Spartaka iela 16a, 28 dzīvokļi

Projekta izmaksas

* Kopējās projekta izmaksas – 204 240, 40 eiro.

* No tām Eiropas Savienības fondu finansējums – 87 374, 85 eiro.

* Aizdevums – 116 865 eiro («Swedbank» līgums 2014. gadā).

* Vidējās kredīta izmaksas dzīvoklim – ~ 3500 eiro.

* Par trim dzīvokļiem kredītu sedza uzreiz, kopā tie 10 841,02 eiro.

* Kredīta atmaksas termiņš – 15 gadi (2029. gada 17. jūlijs).

* Aizdevuma atlikums – 32 339, 35 eiro (2026. gada janvārī).

Paveiktie darbi

* Nomainīts jumta segums, lietus ūdens savākšanas sistēma.

* Nomainīti ventilācijas skursteņi, iztīrīti un nosiltināti ventilācijas kanāli.

* Bēniņstāvā nosiltināts pārsegums, ierīkoti logi.

* Nosiltinātas ārsienas.

* Nosiltināts cokols un pagrabstāva griestu pārsegums.

* Pagrabā izolēti visi cauruļvadi.

* Ierīkots jauns siltummezgls.

* Apkures stāvvadiem uzlikti balansieri un noslēdzošie ventiļi.

* Rekonstruētas ieejas kāpnes.

* Visos dzīvokļos nomainīti radiatoru pieslēgumi, ierīkoti trīsceļu krāni un termogalvas, kā arī individuālā apkures uzskaite.

Apkure un kredīts 2026. gada janvāra rēķinā

Dzīvoklis – 47,8 m²

* Kredīta procenti: 5,68 eiro;

* Kredīta pamatsumma: 27,64 eiro;

* Apdrošināšana: 1,73 eiro;

Kopā: 35,04 eiro

* Reālā apkures maksa par decembri: 18,22 eiro;

* Jau apmaksātā apkure (vasaras maksājums): 27,25 eiro

Kopā: -8 eiro

Vidējais maksājums par apkuri šai mājai – 0,56 eiro/m²

Atskats vēsturē

“Iemesls, kāpēc izlēmām iesaistīties renovācijas procesā, bija vienkāršs – apkures maksa par dzīvokli ziemā sasniedza 128 eiro mēnesī. Tajā brīdī, vienkārši runājot, gribējās celt traci, jo tas tiešām bija ļoti daudz,” tā 2015. gada janvārī par gatavošanos mājas siltināšanai un sasniegtajiem rezultātiem stāstīja Spartaka ielas 16a iedzīvotājs Guntis Šķiltriters. Taču pēc tam ticis ieguldīts liels darbs divu gadu garumā, lai nonāktu līdz projektam. “Sāku vākt parakstus. Vienreiz, – lai apzinātu viedokli, otrreiz, – lai mēs pieteiktos projektā. Nesaku, ka visi mājas iedzīvotāji vienprātīgi šai idejai piekrita. Mūsu viedokļi atšķīrās un, iespējams, vēl tagad atšķiras. Par ieguvumiem no šī projekta labāk būtu runāt, kad būs zināmi konkrēti skaitļi un uzstādīto individuālo siltuma skaitītāju rezultāti, taču nesaku, ka ieguvumu nav jau tagad – vēl pirms šo skaitītāju uzlikšanas apkures izmaksas bija par kādiem 30% zemākas noteikti, ja ne vēl vairāk. Un ir vēl viens rādītājs – atvērtie logi; reiz ziemā saskaitīju, ka mūsu 28 dzīvokļu mājā bija atvērti 14 logi, taču tagad vaļēju logu nav. Tas ir rādītājs,” tā toreiz, pirms teju 11 gadiem skaidroja renovācijas iniciators G. Šķiltriters.

Esam ļoti apmierināti

Ar šīs mājas iedzīvotāju Dzintru Rībenu arī runājām jau pirms desmit gadiem, kad bija pagājis gads, kopš renovācijas darbu pabeigšanas, un uzrunājām viņu arī šonedēļ, 27. janvārī. Kā toreiz, tā tagad viņa saka, ka ar paveikto ir ļoti apmierināta. “Un arvien esmu ļoti pateicīga toreizējam mājas iedzīvotājam Guntim Šķiltriteram par to, ka viņš izdomāja – mūsu māju vajag siltināt. Milzīgs paldies, ka viņš pārvarēja visus šķēršļus, kādi vien bija, lai pārliecinātu mājas iedzīvotājus, ka tā būs labāk. Tas tiešām nebija viegls ceļš, jo renovācija nozīmēja papildu maksājumus, un zinājām, ka cilvēku rocība atšķiras. Tāpēc arī bija saprotami dažu iebildumi, bet –, cepuri nost Guntim, kas prata pārliecināt! Arī ierīkot barjeru pie mūsu iebraucamā ceļa viņš ierosināja jau sen, bet mēs nepiekritām, taču tagad mūsu mājai ir barjera, un viss ir kārtībā,” tā Dz. Rībena. Aicināta minēt lielākos ieguvumus un arī trūkumus, Dz. Rībena saka, ka viennozīmīgi lielākais iegums ir iespēja ne tikai savā mājā, bet arī dzīvoklī pašiem regulēt siltumu: “Ja ir silts, varam to noregulēt mazāk, ja vēsāks – vairāk. Manuprāt, māja ir labi nosiltināta, ja reiz varam maksāt ievērojami mazāk. Runājot par to, ko būtu vajadzējis izdarīt vēl – noteikti vajadzēja atjaunināt kanalizācijas sistēmu, kas toreiz netika izdarīts. Arī ventilāciju vajadzēja nomainīt, bet kopumā vienkāršam iedzīvotājam jau nav nemaz tik viegli tajā procesā iedziļināties un izdomāt – kas jau ir nomainīts un ko vajadzētu, jo arī par uzkrājuma naudu apsaimniekotājs SIA »Tukuma nami» bija kaut kādus darbus jau paveicis.”

Vaicājot, vai cilvēkiem mainījās attieksme pret māju pēc renovācijas, Dz. Rībena saka, ka laika gaitā kaimiņi ir nomainījušies, daudzi cilvēki dzīvokļus īzīrē, bet kopumā, domāju, ka visi novērtē te paveikto, ka varam maksāt mazāk nekā citās mājās un, galvenais, – tagad visu izturas pret savu īpašumu citādāk, – saudzīgi. Paskatieties, – ārējais skats ir skaists arvien! Vājais punkts ir tas, ka mums nav mājas vecākā, bet gan jau arī tas atrisināsies.”

Kredīts – vēl trīsarpus gadus

Šī nama apsaimniekotāja – SIA «Tukuma nami» – valdes loceklis Uldis Eglītis skaidroja, ka mājas Spartaka ielā 16a iedzīvotājiem kredīts jāmaksā vēl tikai trīsarpus gadus, un tad caur iedzīvotāju maksājumiem aizdotā naudas summa būs atgriezta. Protams, kredīta summa šobrīd ir salīdzinoši mazāka, nekā maksāšanas sākumā, kad bija jāsedz gan Latvijas Garantiju aģentūras izmaksas, gan jāmaksā bankas komisijas un bankas menedžmenta komisijas maksa. Pēc tam, kad kredīts būs samaksāts, ieguvums – samazinātā maksa par apkuri – paliks, un tieši tas ir pats galvenais.

Vaicāts, vai iedzīvotāji godprātīgi maksā kredītu un citus maksājumus, U. Eglītis skaidroja, ka iedzīvotāji šais gados maksājuši labi, tāpēc šajā ziņā problēmu nav bijis: “Piekrist ņemt kredītu uz māju katram dzīvokļa īpašniekam ir pietiekami atbildīgs solis, tāpēc iedzīvotāji pret to tā arī izturas. To var attiecināt arī uz citām mājām. Turklāt nav pamata nemaksāt, jo ar visu kredīta maksājumu ikmēneša rēķins par komunālajiem maksājumiem ir līdzvērtīgs tam, kādu maksā nerenovēto māju iedzīvotāji vai pat mazāks. Un vēl, kā to vienmēr esmu teicis, – katru parādu agrāk vai vēlāk piedzen, tāpēc – ja ir problēmas, par tām jārunā, nevis jānovilcina.”

Māja kalpo labi

Runājot par ēku Spartaka ielā 16a un par tajā veiktajiem darbiem, U. Eglītis skaidro, ka šajos vairāk nekā 10 gados nekādi papildu ieguldījumi nav bijuši nepieciešami: “Vajadzēja vien piekrāsot sienu vietā, kur tā bija apzīmēta, vai tur, kur bija problēmas ar ziemā ierīkoto dekoratīvo apmetumu. Taču tā nebija nekāda problēma. Kas attiecas uz jau pieminēto ventilāciju, visi ventilācijas kanāli tika iztīrīti, tāpat dzīvokļos ierīkoja gaisa pieplūdes vārstus, lai būtu dabīgā gaisa apmaiņa. Savukārt komunikācijām tika nomainīti maģistrālie tīkli. Tikai stāvvadus neaiztikām, lai nebūtu jāveic lielāki darbi dzīvokļos, skaidroja U. Eglītis.”

Pirmajiem bija sekotāji

Spartaka ielas 16a mājas iedzīvotāju piemēram drīz vien bija sekotāji – bez Eiropas Savienības atbalsta, bet, paaugstinot apsaimniekošanas maksu, SIA «Tukuma nami» nosiltināja ārsienas mājām Lauku ielā 2, Meža ielā 5, 7 un 9, kā arī Veidenbauma ielā 5 un 7.

Taču Valguma ielas 2, Lauku ielas 4, Meža ielas 11, Kalēju ielas 14, Smārdes ielas 2c, Baložu ielas 9, Meža ielas 10 un Kurzemes ielas 3 iedzīvotāji lēma iesaistīties Eiropas Savienības finansētajās programmās. Kā stāsta U. Eglītis, Meža ielai 10 un Baložu ielai 9, kur darbus pabeidza pērn, jau ir saņemts pozitīvs finanšu institūcijas «Altum» atzinums par darbu pabeigšanu, un tas nozīmē, ka šīs mājas saņems apsolīto kapitāla atlaidi jeb Eiropas Savienības fondu atbalstu, savukārt procesā ir izvērtējums par darbiem Kurzemes ielā 3.

“Visi iepriekš minētie renovācijas procesi ir ar pozitīvām sekām, jo mājas jaunākas nepaliek, tieši otrādi – nolietojas, tāpēc – grib kāds to vai nē, ir jāveic ieguldījumi, lai ēku ekspluatācijas laiku paildzinātu. Pozitīvi ir arī tas, ka šiem darbiem var piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Renovēto māju iedzīvotāji var būt apmierināti ar rezultātu – vidējais maksājums 2026. gada janvārī par apkuri renovētā mājā ir 0,68 eiro/m², bet pārējās pilsētas mājās – vidēji 1,30 eiro/m². Šie aprēķini gan ir par 2025. gada decembri, kas bija salīdzinoši silts, taču vislielākie ieguvēji renovēto māju dzīvokļu īpašnieki visdrīzāk būs februārī, kad saņems rēķinus par janvāri – kā zinām, šomēnes gaisa temperatūra nokāpa zem -20°C un arī pārējā laikā bija palieli mīnusi, tāpēc mājas patērēja daudz vairāk siltuma nekā mēnesi iepriekš,” skaidroja U. Eglītis.

***

Jau vairākus gadus Tukuma novada pašvaldība piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu mājām – tehniskā apsekojuma sagatavošanai un energoaudita izstrādei. Pašvaldība atbalsta arī energoefektivitātes pasākumus un piesaistītā zemes gabala labiekārtošanas darbus. 2026. gada budžetā šim mērķim paredzēti 180 000 eiro.

Šobrīd ES atbalstītiem projektiem pieteikumus nepieņem

Novadā ir daudzdzīvokļu mājas, kuru iedzīvotāji dažādus uzlabojumus cenšas veikt saviem spēkiem vai, piemēram, kā jau minēts, paaugstinot apsaimniekošanas maksu. Tomēr lielākā daļa cenšas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu, jo tas samazina būvdarbiem nepieciešamā kredīta apjomu. Te gan jāsaka, ka šobrīd iesaistīties kādā ES līdzfinansētā energoefektitātes programmā nav iespējams, jo jaunākajā «Altum» programmā, kas tika izsludināta 2025. gada aprīlī, viss daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai pieejamais finansējums ir rezervēts. Kopumā tika saņemts ap 400 pieteikumu, no kuriem 56 projekti jau tiek īstenoti, un to vidū ir arī trīs no Tukuma novada – dzīvokļu īpašnieku biedrību «Šlokenbeka 6», «Telegrāfa 4» un «Aviācijas 1» pieteikumi.

Kā atzina U. Eglītis, jaunajā programmā atšķirībā no iepriekšējām finansējumu varēja rezervēt arī tad, ja projekta dokumentācija nebija pilnībā izstrādāta, – bija vajadzīga vien dzīvokļu īpašnieku apņemšanās energoefektivitātes projektu īstenot: “Es paredzu, ka daļa no finansējumu rezervējušiem projektu vienkārši nerealizēsies, bet nauda tiem ir iezīmēta, savukārt mūsu gadījumā, piemēram, daudzdzīvokļu mājai Raudas ielā 28 jau ir izstrādāts tehniskais projekts, kuru varētu iesniegt un virzīties uz realizāciju, bet – nav kur iesniegt. Projekts ir gatavs arī daudzdzīvokļu mājai Smārdes ielā 1, pašreiz top projekti ēkām Krasta ielā 1, Baložu ielā 11 un Meža ielā 13. Mēs ceram, ka varētu būt jauna programma, lai iedzīvotāji savas ieceres varētu īstenot.”

Būs vēl viena siltināšanas programma

Tā 28. janvārī «NTZ» solīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš skaidroja, ka līdz šim vairāku gadu garumā daudzdzīvokļu māju siltināšanai atvēlēti 500 miljoni eiro: “Jaunākajai programmai, kurā tika veikti dažādi uzlabojumi un kas tika atvērta 2025. gada 3. aprīlī, bija paredzēti 170 miljoni eiro. Mēs cerējām, ka šo naudu investēsim divu gadu laikā, bet – realitāte bija tāda, ka naudu rezervējām pusotra mēneša laikā. Redzam, ka iedzīvotāju aktivitāte ir ļoti pieaugusi. Mēs saprotam, ka pieprasījums ir audzis, un ir jārada jauns atbalsta mehānisms, tai skaitā, izmantojot arī Klimata un enerģētikas ministrijas pārvaldītā Eiropas sociālā fonda atbalsta programmas, kur ir nedaudz virs 100 miljoniem eiro, kas būtu paredzēti mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam, lai viņi varētu brīvāk pieteikties atbalsta programmās.”

Tas, pie kā strādā Ekonomikas ministrija, ir divi virzieni – kā stāstīja ministrs, vispirms ir mērķis sakārtot šīs aptuveni 400 mājās, kas programmā jau ir pieteikušās un kas gatavo projektus, tāmes un meklē būvniekus. Tas siltināšanā būs ļoti liels uzrāviens. “Tomēr redzam, ka gribētāju vēl ir pietiekoši daudz, tāpēc ir nepieciešams pārdalīt finansējumu, lai varētu rast jaunus resursus projektu realizācijai,” tā V. Valainis. Vaicāts, kad ministrija varētu nākt klājā ar jaunu piedāvājumu, ministrs skaidroja, ka visdrīzāk tas varētu notikt vasaras sākumā. Līdz tam ir svarīgi tikt skaidrībā par pieejamo naudas apjomu.

Siltināšana jāvērtē plašāk

Ministrs arī norādīja, ka būtu svarīgi veidot jaunu finansējuma modeli – efektīvāku un vairāk vērstu uz iedzīvotājiem: “To, ko jau fiksējusi Valsts kontrole, kas šim jautājumam bija ilgi sekojusi līdzi, ka valsts atbalsta programma daudzdzīvokļu māju siltināšanā bāzējas tikai uz vienu elementu – uz atbalsta grantu jeb valsts dāvanu, kas ir 35-40% no projekta izmaksām. Tai pat laikā ļoti maz tika vērtēta kredīta sadaļa – aizņēmums, kas nepieciešams, lai darbus reāli paveiktu. Šie kredīti tiek ņemti ar noteiktu procentu likmi, kas arī veido kopīgās izmaksas. Tāpēc tagad skatāmies, kādu finanšu instrumentu varam radīt, lai padarītu šos projektus iedzīvotājiem izdevīgākus un arī salīdzinoši lētākus. Šādus finanšu instrumentus esam radījuši arī citās Ekonomikas ministrijas programmās, tā sasniedzot labāku rezultātu gan apjoma ziņā, gan arī nodrošinot pašam pakalpojuma saņēmējam izdevīgāku piedāvājumu.”

V. Valainis piebilda, ka ir apzināts vēl kāds risks – energoefektivitātes tehniskie projekti, kam var beigties derīguma termiņš: ”Tāpēc, lai šo termiņu pagarinātu, mēs tagad strādājam pie risinājuma.“]

Kastes

Tukumā renovētās mājas

2014. gads – Spartaka iela 16a

2017. gads – Valguma iela 2

2019. gads – Lauku iela 4, Meža iela 11, Kalēju iela 14

2024. gads – Smārdes iela 2c

2025. gads – Baložu iela 9, Meža iela 10, Kurzemes iela 3.

Projektu izmaksas

Kopējās projekta izmaksas/Eiropas atbalsts

Valguma iela 2: 161 400,60 eiro/80 700,30 eiro;

Lauku iela 4: 267 999,45 eiro/133 999,72 eiro;

Meža iela 11: 712 052,30 eiro/356 026,15 eiro;