Kā tas strādā 
Visbiežāk lietotie deguna pilieni jeb lokālie vazokonstriktori satur aktīvās vielas – ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu. Šīs vielas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus, tādējādi samazinot iekaisuma izraisīto tūsku un ļaujot elpot brīvāk. Vienlaikus jāatceras, ka deguna pilieni neārstē iesnu cēloni, bet tikai mazina simptomu – aizlikta deguna sajūtu. Lielākā daļa vazokonstriktoru deguna pilienu paredzēti īslaicīgai lietošanai – parasti ne ilgāk kā trīs līdz piecas dienas. Atsevišķos gadījumos, pēc ārsta ieteikuma, lietošanu var pagarināt līdz septiņām dienām, taču ilgāka lietošana būtiski palielina risku attīstīties nevēlamām blakusparādībām. 
Atkarība un medikamentozs rinīts 
Medikamentozs rinīts ir stāvoklis, kad aizlikts deguns vairs nav saistīts ar iesnām, infekciju vai alerģiju, bet gan ar paša medikamenta ietekmi uz deguna gļotādu. Pacienti parasti sūdzas par pastāvīgu deguna aizlikumu, kas uzlabojas tikai īslaicīgi pēc pilienu lietošanas. Laika gaitā rodas nepieciešamība pilienus lietot arvien biežāk, kā arī parādās deguna gļotādas sausums un dedzināšanas sajūta.
Atkarība no deguna pilieniem veidojas pakāpeniski. Sākotnēji tie tiek lietoti akūtu iesnu gadījumā, taču pēc vairākām dienām deguna gļotāda pierod pie medikamenta, un tā iedarbības ilgums saīsinās. Lai saglabātu efektu, pilieni jālieto arvien biežāk. Pārtraucot lietošanu, aizlikta deguna sajūta kļūst vēl izteiktāka, un pacients nonāk apburtajā lokā – pilieni sniedz īslaicīgu atvieglojumu, bet ilgtermiņā situāciju tikai pasliktina. Praksē Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne regulāri sastop pacientus, kuri atnāk ar it kā akūtām iesnām, sakot, ka tās jau mēnesi nepāriet. Taujājot sīkāk, atklājas, ka visu šo laiku viņi nepārtraukti lietojuši tūsku noņemošos deguna pilienus.
Kad deguna pilieni var kaitēt un kad jāvēršas pie ārsta
Deguna pilienu lietošana ilgāk, nekā ieteikts, var izraisīt hronisku deguna gļotādas tūsku, gļotādas bojājumus un pat atrofiju, pastāvīgus deguna elpošanas traucējumus, kā arī ožas pasliktināšanos. Atsevišķos gadījumos, īpaši bērniem un pacientiem ar hroniskām slimībām, iespējama arī sistēmiska ietekme – paaugstināts asinsspiediens un sirdsdarbības traucējumi. 
Aizlikta deguna gadījumā deguna pilienu vietā vai paralēli to īslaicīgai lietošanai ieteicams izmantot drošākas alternatīvas. Tās ietver jūras ūdens vai fizioloģiskā šķīduma aerosolus, eļļu saturošus pilienus, kas ir piemēroti ilgstošai lietošanai, deguna skalošanu ar sālsūdeni, alerģiska rinīta gadījumā – antihistamīna līdzekļus, kā arī gaisa mitrināšanu telpās un pietiekamu šķidruma uzņemšanu.
Ja medikamentozs rinīts jau ir attīstījies, ārstēšana parasti ietver vazokonstriktoru pilienu lietošanas pārtraukšanu – pakāpeniski vai straujāk, atkarībā no situācijas. Papildus tiek izmantoti deguna gļotādu mitrinoši līdzekļi un kortikosteroīdu deguna aerosoli. Smagākos gadījumos nepieciešama otolaringologa uzraudzība un ķirurģiska ārstēšana.
Pie ārsta noteikti jāvēršas, ja deguna aizlikums un sāpes saglabājas ilgāk par 10–14 dienām vai stāvoklis pasliktinās pēc sākotnēja uzlabojuma. Tāpat satraucošas pazīmes ir spēcīgas sejas sāpes, augsta ķermeņa temperatūra, plakstiņu vai acu apvidus pietūkums, redzes izmaiņas, biežas deguna asiņošanas vai izteikts ožas pasliktinājums. Bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām slimībām pie ārsta ieteicams vērsties jau pie pirmajām nopietnākajām sūdzībām. Svarīgi uzsvērt, ka deguna gļotādas atjaunošanās pēc ilgstošas pilienu lietošanas var prasīt nedēļas vai pat mēnešus, tāpēc savlaicīga rīcība un atbildīga medikamentu lietošana ir būtiska.