Būtu jābūt vienai sistēmai. Bet kurai?
Kur paliek mūsu nauda? MAF
Pelnošākie – krodziņi
Vienojošais gan Jaunpils pilij, gan Šlokenbekas muižai, ka visvairāk finanšu ienes tieši krodziņš un ēdināšana. Piemēram, Jaunpilī tie ir 59% no visiem ieņēmumiem. Neto apgrozījums pēdējo trīs gadus ir ap 480 000 eiro un, kā skaidroja Jaunpils pils vadītāja Kristīne Liepiņa, šajā gadā tas varētu būt līdzīgi (pirmajos sešos mēnešos – 239 000 eiro).
Savukārt Šlokenbekā no ieņēmumu kopsummas, kas pērn bija ap 308 000 eiro, 241 000 eiro, summu noapaļojot, bija tieši ēdināšana. Arī abu krodziņu darbošanās principi ir diezgan līdzīgi, ar to atšķirību, ka, piemēram, Šlokenbekas muiža, neskaitot ikdienu un banketus, nodrošina arī skolēnu ēdināšanu – te dodas pusdienās Milzkalnes sākumskolas audzēkņi.
Brauc arī ārpus muižas
Līdzīgi ir arī piedāvājumi tūristiem – dažādas programmas, dažāda vecuma un interešu auditorijai. Jaunpils pilī tas viss lielākoties saistīts ar viduslaiku tematiku, bet arī Šlokenbekā pielāgojas senajiem muižas mūriem – piedāvā, piemēram, ekskursijas ar bruņinieku un senās spēles. Taču papildus ir arī programmas, ar kurām Šlokenbekas komanda var doties arī izbraukumos. Tās ir keramikas nodarbības, Ziemassvētku vecīša viesošanās un tamlīdzīgi.
Abās pašvaldības pilīs ir arī viesnīcu piedāvājums. Jaunpils pilī šajā gadā iespējuši iekārtot un piedāvāt vienu jaunu numuriņu – «Mūka istabiņu», bet ir arī ekonomiskie piedāvājumi. Tieši ekonomiskais jeb hosteļa tipa nakšņošanas piedāvājums ir arī Šlokenbekas muižas šīs gada jaunais piedāvājums. Kā sēdē prezentēja muižas vadītāja Vija Ozoliņa, tās ir 16 guļvietas un arī no jauna iekārtota virtuves zona, kur hosteļa iemītniekiem gatavot ēst.
Drošības sistēmas un tornis
Tas, kas varbūt arī vienojošais, bet ne tik pozitīvais, ka vajadzības jeb izdevumi itin bieži mēdz pārsniegt to, cik beigu galā izdodas nopelnīt. Viens no iemesliem ir arī pašas vēsturiskā būves un ar tām saistītie dažādie izaicinājumi. Par Jaunpils pili un tās jumtu vēstīts jau vairākkārt. Kā ironizēja arī komiteju sēdē klātesošie, 2023. gada augusta lielgraudu krusa pilij nākusi gandrīz vai par labu, jo izdevies nomainīt tās jumtu un daļēji arī pils fasādi. Kopumā visi darbi izmaksāja ap 1,2 miljoniem eiro, no kuriem 36% sedza apdrošināšana, 25% – valsts, ap 2% – ziedojumi, bet pašvaldības ieguldījums – nepilni 462 000 eiro, kas ir atlikušie 37%. Nākamajā periodā tas, ko vēl gribētos paveikt, skaidroja K. Liepiņa, – visās telpās ierīkot ugunsdrošības sistēmu, kur izmaksas tiek lēstas 30 000 eiro apmērā. Vēl arī turpinās meklēt iespēju atjaunot atlikušo fasādi un rustojumu, sākot ar tā izpēti (ap 20 000 eiro). Pie pils cieši piegulošajam ledus pagrabam vēlētos nomainīt dakstiņus, kas ir vēl pēc krusas nepadarītais darbs, kam iedzīvotāji jau simboliski ziedojuši parakstītus dakstiņus (ap 27 000 eiro). Tāpat, lai tūristiem padarītu pieejamu pils torni, kas jau iepriekš ticis plānots, vispirms vajadzētu salabot trepes (ap 25 000 eiro). Īsāk sakot, darāmā netrūkst.
Skatuves vieta, jumts un vārti
Kaut arī tas, cik katrs darbs varētu izmaksāt, Šlokenbekas muižas prezentācijā netika izcelts, par lielām un mazām vajadzībām pastāstīja arī V. Ozoliņa. Viens no lielajiem mērķiem būtu muižas viesnīcas spārna energoefektivitātes uzlabošana, tai skaitā santehnikas maiņa un citi darbi. Tāpat muižas daļā, kur darbojas Ceļu muzejs, būtu nepieciešama jumta maiņa, par ko cita starpā notiek sarunas arī ar VAS «Latvijas valsts ceļi», kam muzejs pieder. Projektam tiek virzīta arvien vēl aktuālā iecere restaurēt muiža pagrabu, kam paralēli varētu attīstīt arī jaunu tūristu piesaistes objektu, proti, izveidot spirta brūzi. Savukārt tiešo vajadzību sarakstā ir muižas ārsienas stiprināšana vienā no zonām. Visbeidzot, savu laiku kopš reizes, kad Šlokenbekas muiža bija arī taku skrējiena «Stirnu buks» posma centrs, savu ir nokalpojusi pagalma skatuvīte. Tad nu uz nākamo vasaras sezonu ir plānots to atjaunot.
Savukārt tādas organizatoriskas vajadzības muižā, kā pastāstīja V. Ozoliņa, ir, piemēram, vienota zvanu centra izveide – tas, lai zvanītājs tiktu savienots uzreiz ar vajadzīgo personu, piemēram, atbildīgo par viesnīcu vai krodziņu. Tāpat secināts, ka pietrūkst muižā administratora – tiek plānota jauna vakance. Visbeidzot, ņemot vērā, ka muižas pagalms uz svētkiem regulāri tiek uzposts un izgaismots, šobrīd tiek apspēlēta ideja arī par to, kā un vai no apmeklētājiem varbūt būtu iespējams saņemt kaut nelielu samaksu. Tur, protams, atkal būtu jādomā, kā šādās reizēs nošķirt krodziņa apmeklētājus no vienkāršiem gaismas spēļu baudītājiem…
Pieredze liecinot – tas strādā
Bet par atšķirībām – tas, kas Jaunpilī un Šlokenbekā tiek organizēts savādāk, ir kultūras dzīve. Abās pilīs darbojas gana pieklājīgs pašdarbības kolektīvu pulciņš. Piemēram, Jaunpilī tie ir 12 kolektīvi, no kuriem 9 – iesaistīti dziesmu un deju svētku kustībā. Šobrīd, ļoti iespējams, viens kolektīvs jau nācis arī klāt, jo pavisam nesen atsākās mēģinājumi atjaunotajā jauniešu deju kolektīvā.
Tieši deju nodarbības ir labi apmeklētas arī Šlokenbekā – skaitliski kuplākais ir bērnu deju kolektīvs «Dzērvītes», bet, neskaitot šo, muižā darbojas vēl 10 kolektīvi. Tomēr finansējums to darbībai šajā gadījumā nav muižas SIA, bet gan Smārdes pagasta pārvaldes pārziņā. Savukārt Jaunpilī šobrīd arī šajā ziņā visi ir it kā zem “viena jumta“, un, kā skaidroja K. Liepiņa, viņasprāt, tas strādā gana labi. Nav, piemēram, kā īpaši jānošķir, kad cilvēki strādā kā kultūras, kad – kā pils pasākumā.
To, ka perspektīvā abos pašvaldības uzņēmumos vajadzētu tomēr vienu sistēmu jeb pieeju, deputātiem apliecināja arī novada domes izpilddirektors Ivars Liepiņš. Bet kura tā būs – tas vēl diskusiju un izlemšanas jautājums.
Liena Trēde











