Auksts, mitrs, vējains = apsaldējumi
Sazinājāmies ar ķirurgu Gunti Krūzi, lai uzdotu viņam jautājums par un ap apsaldējumiem.
– Kas ir apsaldējums un kādas ķermeņa daļas visātrāk var apsalt?
– Apsaldējums ir lokāls audu bojājums, kas rodas pazeminātas temperatūras ietekmē. Visbiežāk tiek skartas attālākās – distālākās ķermeņa daļas – jo tālāk no centra uz perifēriju, jo lēnāka ir asinsrite. Līdz ar to tādas ķermeņa daļas, kā kājas un pirksti, deguns, ausis, zods, vaigu gali ir pakļauti lielākam apsaldējuma riskam.
– Kas ir galvenie faktori, kas veicina apsaldējumu rašanos?
– Apsaldējumus veicina klimatiskie faktori – pazemināta temperatūra, vējš un mitrums. Ja ir auksts un vējains, mitrs laiks, tad apsaldējumus var dabūt pie mazāk zemām temperatūrām, nekā ja gaiss ir sauss. Ja iziet ārā mūsu ziemā, mums pie -10°C grādiem liekas, ka ir nenormāli auksts, tad, piemēram, Krievijā, kur ir kontinentālais klimats, šos -10°C nemaz nemanīs.
– Kādi simptomi liecina par to, ka ir gūti apsaldējumi?
– Pirmais, kas var liecināt par apsaldējumiem, ir tirpstošas, durstošas sajūtas apsaldētajās vietās. Sākumā dursta, tad sāp. Āda no sākuma izskatās apsārtusi, auksta, tad pēc neilga laika tā paliek bāla, bet pēc tam šī vieta paliek nejūtīga, un tas jau vairs nav labi. Kas notiek aukstuma iedarbībā?! – Asinsvadi saraujas un, ja aukstums uz ādu iedarbojas ilgstoši, tad tur mazajos asinsvados sāk veidoties trombi un līdz ar to tajos vairs nav apasiņošana. Audi atmirst.
Kādas ir apsaldējumu pakāpes?
– Pirmās pakāpes apsaldējums ir ļoti viegls posms un neatgriezeniski nekaitē jūsu ādai. Tas ietekmē tikai ādas virsmu. Agrīnie simptomi ir nejutīgums, nieze, sāpes un durstīšana. Uz ādas sāk veidoties balti un dzelteni plankumi. Tas var likt ādai uz īsu laiku zaudēt jutību pret karstumu un aukstumu. Šādu apsaldējumu var ārstēt mājas kārtībā – apsaldētās ekstremitātes ir jātur siltumā. Ja uz ādas parādās violeti vai zilgani pleķi, tad tos nevajag speciāli ne berzēt, ne masēt, labāk tās vietas sasmērēt ar barojošu krēmu. Un tas arī ir viss. Bet, visticamāk, ka nākotnē šīs apsaldētās vietas paliks pastiprināti jūtīgas uz visu mūžu – ja būs auksts, to vietu jutīs pirmo – tā uz aukstumu reaģēs pirmā. Nākamajā stadijā – otrās pakāpes apsaldējumos – jau var rasties pūšļi, un tad jau ir jāvēršas pie mediķiem. Otrās pakāpes apsaldējums sauc par virspusēju apsaldējumu stadiju. Āda kļūst sarkanīga, līdz bālganai un pat zilganā krāsā. Āda var sasalt un kļūt cieta. Uz ādas veidojas ledus kristāli. Jūsu āda var sākt justies silta un uzbriest, kas liecina, ka ir sākušies audu bojājumi. Uzsildīšana jāveic pēc iespējas ātrāk. Var izjust durstošu un dedzinošu sajūtu, kas var novest arī pie tulznām, kas kļūst melnas un cietas. To dzīšana aizņem līdz pat mēnesim. Pašiem čūlas durt pušu nevajag, bet, ja nu pārplīst un šķidrums iztek, tad to var nodezinficēt ar spirtu saturošu šķīdumu, lai neizveidojas kāda infekcija.
Pēdējie – trešās, ceturtās pakāpes apsaldējumi ir pēdējais posms, kas ir dziļa un smaga apsaldējuma stadija. Tas ietekmē visus ādas slāņus, ieskaitot pamatā esošos audus. Āda kļūst zila un plankumaina, jūtami gluda un vaskaina. Muskuļi, asinsvadi, nervi un cīpslas sasalst. Parādās ar asinīm pildīti pūslīši, āda zaudē visu veidu sajūtas. Un šie apsaldējumi jau ir jāārstē stacionārā – slimnīcā, un diemžēl, ja ir konstatēti šāda veida apsaldējumi – tas bieži vien beidzas ar apsaldētās ķermeņa daļas amputāciju.
– Tātad, kā vispareizāk rīkoties, ja rokas, kājas vai kāda cita ķermeņa daļa ir nosalušas?
– Noteikti pareizais variants nebūs likt rokas zem silta ūdens un sildīt, varbūt kā mēs darījām bērnībā – audus nedrīkst sasildīt pārāk strauji. Mehānisms ir tāds: lielajiem asinsvadiem asinsrite atjaunosies daudz ātrāk, bet pa mazajiem nē. Tad tādēļ, ka kapilāri ir slēgti, var rasties tūska – šķidrums iziet starpšūnu “telpā” un apsaldētās vietās tik ātri neatiet. Ar to gribu teikt, ka arī atsilšanai ir jānotiek lēnām – pamazām.
– Kam apsaldējumi ir visbīstamākie?
– Īpaši no apsaldējumiem ir jāsargā zīdaiņi, jo viņiem vēl nav līdz galam izstrādājusies termoregulācija. Riska grupā ir arī vecāki cilvēki, jo viņiem ir grūtāk radīt un saglabāt ķermeņa siltumu. Apsaldējumus veicina nepiemērots un mitrs apģērbs, it sevišķi apavi. Ja tie ir nepiemēroti – mitri, tad ir ļoti liels risks dabūt kāju apsaldējumus. Vēl apsaldējumus veicinošs faktors ir tas, ka cilvēks nekustas – muskuļi nestrādā, asinsrites nav. Protams, ka riska grupā ir cilvēki ar hroniskām kaitēm – sirds asinsvadu slimībām, ar samazinātu asins cirkulāciju ekstremitātēs. Arī ja cilvēks smēķē, tad noteikti viņam būs lielāks risks ātrāk gūt apsaldējumus. Spēku izsīkums, pārmērīga svīšana, diabēts – arī tie būs īpaši riska faktori. Vēl viens apsaldējumu veicinošs faktors ir alkohols. Ar alkohola lietošanu ir tā: ja cilvēks nokļūst aukstumā, visi sīkie asinsvadi ādā sašaurinās... Tas tādēļ, ka organisma mehānisms ir izveidots tā, lai netiktu zaudēts siltums – samazinās siltuma atdeve caur ādu. Bet, iedzerot alkoholu, – kapilāri paplašinās un tādējādi ievērojami palielinās siltuma atdeve – siltums no ķermeņa tiek pastiprināti zaudēts. Pie lielākām alkohola devām zūd arī kritika un cilvēkam jau liekas, ka viņam arī vairs nesalst. Tas teiciens – “Iedzer! Sasildīsies!» – ir pilnīgi aplams, jo tas strādā pilnīgi pretēji.
– Kā rīkoties, lai ātrāk sasildītos
– Pirmais ir novilkt mitro apģērbu, zābakus un uzvilkt sausas drēbes. Un otrs iedzert siltu un saldu cukurūdens dzērienu, saldu tēju, jo pietiekamā daudzumā ir arī jālieto šķidrums. Un nekādā gadījumā ne alkohols, arī ne tad, ja cilvēks jau ir nonācis siltumā, jo alkohols cilvēka organismu dehidretē, bet apsaldēšanās gadījumā ir vajadzīga rehidratācija – šķidruma daudzuma atjaunošana organismā.
– Kādos aukstuma grādos visbiežāk var dabūt apsaldējumus?
– Nav tā, ka apsaldējumus var dabūt tikai mīnuss grādos, arī mājā, kas netiek kārtīgi apkurināta, tas ir iespējams. Ja ir apsaldējumus veicinoši apstākļi – mitums, aukstums, ja cilvēks ir bez silta ēdiena un ūdens, apsaldējumus var gūt arī pie plus astoņiem grādiem. Kā piemērs – vecs cilvēks laukos, kas dzīvo viens pats. Malkas, ko kurināt, viņam nav, un cik mājā temperatūras ir, tik ir – tā var būt arī 4-5°C. Diemžēl mums Latvijā tas nav nekas pārsteidzošs, un cilvēks šādos apstākļos var gūt un arī gūst apsaldējumus...
– Ieteikumi, lai negūtu apsaldējumus?
– Jā, mēs no lieliem mīnus grādiem esam jau atraduši, bet iesaku pirmām kārtām ģērbties piemēroti laika apstākļiem. Bet nevajag arī ieslīgt otrā galējībā – aptīt šalli ap muti, sēdēt un nekustēties, kā to, cik esmu novērojis, dara jaunatne. Otrs svarīgais ir kustība...
Un vēl. Ja šajā laikā gadās kaut kur ielūzt ledū, saslapināties, tad pirmais, kas jādara, ir jāmēģina pēc iespējas ātrāk nomainīt slapjo apģērbu pret sausu. Un vēl, kas ļoti svarīgi, – ir jāizvairās no alkohola lietošanas āra apstākļos. Varu teikt, ka manā praksē pārsvarā visi cilvēki, kas guvuši apsaldējumus, bija lietojuši alkoholu, tie pārsvarā bija bez pajumtes esoši cilvēki, kas visu dienu arī bija pavadījuši alkohola reibumā. Slēpotājus, kas būtu kaut ko apsaldējuši, neesmu saticis. Vēl pa kādai reizi trāpījies kāds zemledus makšķernieks, kas ilgstoši ar plikām rokām pa āliņģi “bakstījies”, – skaidroja ķirurgs.
***
Tātad... ir jāierobežo laiks, cik ilgi atrodas ārā – mitrā, vējainā laikā, ja termometra stabiņš rāda grādus zem nulles. Un ja iet ārā, tad jāizvēlas laika apstākļiem piemērots apģērbs – cepure, cimdi, ziemas zābaki, siltās bikses un jaka, var arī izmantot slēpošanas maskas, kas aizsedz ausis. Labāk izvēlēties vilnas un vēja necaurlaidīgus materiālus, kas pasargās no aukstuma. Ģērbieties vislabāk pēc sīpoliņa principa – vairākās brīva, silta apģērba kārtās, jo šie slāņi darbosies kā izolācija pret aukstumu, vēju, sniegu un lietu. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka ir jākustas – nelieli vingrinājumi un kustības palīdzēs saglabāt siltumu, un noteikti ir jābūt paēdušam un, lai sasildītos, nekādā gadījumā nedrīkst lietot alkoholu!
Baiba Reinsone











