Vai lēmums neizstrādāt ainavu plānu bija kļūda?!
Kur paliek mūsu nauda
Novada domes komitejās
Kā skaidroja teritorijas plānotāja Inga Tramdaha, lai arī Tukuma novads pirmais sācis plānojumu izstrādāt, ir pašvaldības, kas šo procesu jau pabeigušas, tiesa, tās nav piejūras pašvaldības. Tukuma novadam tieši ar piejūru saistītie jautājumi – ciemu robežas un zonējumi – kļuvuši par lielākajiem klupšanas akmeņiem. Tomēr Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma nosacījumu, ka 2021. gadā izveidotajām pašvaldībām ir pienākums līdz 2025. gada 31. decembrim izstrādāt vismaz plānojuma 1. redakciju, kas nodota publiskajai apspriešanai, Tukuma novads ir izpildījis.
Darbs turpinās jau trešo gadu
2022. gada 27. aprīlī, kā skaidroja I. Tramdaha, pieņemts domes lēmums par plānojuma izstrādi, 17. augustā izsludināts iepirkums, bet 26. septembrī noslēgts līgums par izstrādātāju. (To noslēdza ar vienīgā piedāvājuma iesniedzēju SIA «Reģionālie projekti», kas apņēmās darbu veikt par 141 400 eiro bez PVN. – Red.). 2023. gadā izstrādāti tematiskie plānojumi, bet 2024. gada jūnijā/jūlijā notika 1. redakcijas apspriešana. Augustā dome lēma par 1. redakcijas pilnveidošanu. Tā publiski tika apriesta 2025. gada martā/aprīlī. Tobrīd bijusi cerība, ka ar šo redakciju izdosies plānojumu pabeigt, tomēr cerības nav piepildījušās: “Plānojuma otrajai redakcijai tika saņemts negatīvs Valsts vides dienesta atzinums, pēc tam toreizējā Enerģētikas un vides aģentūra uzdeva pārstrādāt vides pārskatu un visbeidzot no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) saņēmām negatīvus saskaņojumus gan risinājumiem krasta kāpu aizsargjoslā, gan piekrastes ciemu robežām. Šobrīd mēs gatavojam trešo redakciju, pilnveidojot otro un novēršot visu to, ko bija norādījis Valsts vides dienests. Tas maina situāciju piekrastē, kas vairs nav labvēlīga iedzīvotājiem, jo izstrādājām jaunu krasta kāpas zonējumu. Tur, kur ir vēsturiskā apbūve, tas ir palicis nemainīgs, bet tās teritorijas, kur apbūves nav un kur tā nav pierādāma ar vēsturiskajās kartēs minētiem faktiem, ir iekrāsotas zaļas kā dabas un apstādījumu teritorijas – tur apbūve nav atļauta. Vēl ir jāpielabo vides pārskats, taču to, vai tas būs pietiekami pamatots, redzēsim tad, kad to iesniegsim Valsts vides dienestā.”
Vairāk nekā 300 priekšlikumu
I. Tramdaha stāstīja, ka pirms plānojuma izstrādes jau bija saņemti 137 fizisko un juridisko personu iesniegumi, kas vēlējās savos īpašumos kaut ko mainīt. Savukārt pirmās redakcijas publiskās apspriešanas laikā tika saņemti vēl 144 iesniegumi, bet 2. redakcijas – 41. Kopumā tie ir 322 priekšlikumi un ierosinājumi, no kuriem aptuveni 2/3 ir ņemti vērā. “Visi šie iesniegumu iesniedzēji gaida plānojuma apstiprināšanu, jo, piemēram, vēlas mainīt sava īpašuma zonējumu, vēlas precizēt sarkanās līnijas, apgrūtinājumus; gaida pagasta robežu pārlikšanu, lai ēka nebūtu divos pagastos un varētu to nodot ekspluatācijā. Arī uzņēmēji gaida plānojuma apstiprināšanu – daži, redzot, ka process tik ātri uz priekšu nevirzās, ir sākuši paralēlus procesus, izstrādājot lokālplānojumus, lai varētu īstenot iecerētās attīstības ieceres.” To, kā skaidroja I. Tramdaha, plāno SIA «Galangal», kā arī SIA «Stiga RM», kas vēlas noteikt īpašumam dzīvojamās apbūves teritoriju, bet SIA «Jumpravas pļavas» pilsētas robežās vēlas dzīvojamās apbūves zonējumu. Vēl pārcelt pilsētas robežu un mainīt lauku zemes zonējumu pret savrupmāju apbūvi vēlas SIA «SB Solar» (k/n 90820040287) un SIA «Advertex» (k/n 90820040316, Smārdes pagasts). Noteikt apbūves zonējumu vēlas arī SIA «GriinPro Holding» (k/n 90560080258; šobrīd pašvaldībai piederoša dabas un apstādījumu teritorija Jaunpilī), kā arī SIA «RDS» (k/n 90820020019; Smārdes pagasta Cērkste, šobrīd derīgo izrakteņu ieguve). Un vēl īpašumos Lapmežciema pagastā ar k/n 90660060215 un 90660060563 mazstāvu dzīvojamās apbūves vietā īpašnieks vēlas savrupmāju apbūvi.
Par vēja parku potenciālajām teritorijām
Teritorijas plānojuma apspriešanas laikā saņemtas arī to aktīvo iedzīvotāju vēstules, kas iestājas pret vēja parku būvniecību. Teritorijas plānotāja skaidroja, ka ir izveidota darba grupa, kurā darbojas gan pašvaldības pārstāvji, gan pagastu pārvalžu vadītāji un iedzīvotāji. “Kopā rakstām vēstules ministrijām un cenšamies saņemt atbildes uz dažādiem jautājumiem, un ir arī rezultāts. Klimata un enerģētikas ministrija sola dažādas normatīvo aktu izmaiņas saistībā ar vēja parkiem. Tikmēr VARAM viedoklis ir neitrāls, lai gan plānošanas ziņā viņiem būtu precīzi jāpasaka, ko ar plānojumu darīt tālāk.” I. Tramdaha atzina, ka šajā gadījumā būtu svarīgi apstiprināt Tukuma novada teritorijas plānojumu, lai visā teritorijā stātos spēkā tie ierobežojumi, kas bija noteikti arī agrākajā Tukuma novada teritorijas plānojumā un noteica, ka vēja parkus nevar būvēt tuvāk par 1,6 km no pilsētām un ciemiem. Kā piebilda I. Valers, šobrīd spēkā esošajos Engures, Kandavas un Jaunpils novada plānojumos nosacījumi VES ir daudz vieglāki un šādus ierobežojumus neparedz, līdz ar to, ja vēja parku pretinieki iebilst teritorijas plānojuma apstiprināšanai, viņi neko neiegūst, jo šobrīd VES var būvēt tuvāk, nekā novads plāno to noteikt.
Par ainavu plāna izstrādi
I. Tramdaha skaidroja, ka teritorijas plānojuma darba uzdevumā nebija paredzēta ainavu plāna izstrāde, bet šobrīd, ņemot vērā sabiedrības spiedienu un vēlmi aizsargāt savu teritoriju, piemēram, no vēja elektrostacijām vai vēja parkiem, varētu izstrādāt ainavu plānu: “Esam pētījuši, kā to dara citas pašvaldības, un viens variants ir apjomīgs tematiskais plānojums par Tukuma novada ainavu, kurā tiek kartēta visa novada teritorija, vērtēti dažādi ainavu tipi un dotas rekomendācijas un noteiktas vadlīnijas saules un vēja parku, kā arī citu jaunu ražošanas objektu vai darbību ierobežošanai. Vai arī tieši pretēji – tiktu pateikts, kur šīs darbības ir iespējamas. Ņemot vērā citu pašvaldību pieredzi, lai šādu plānu izstrādātu, nepieciešami vidēji divi gadi, un tad viss secinātais jāiestrādā teritorijas plānojumā. Piemēram, Kuldīgas novads ainavu plāna izstrādi sācis 2023. gada februārī, un šobrīd tas nodots sabiedriskajai apspriešanai: “Pašvaldība ir izvēlējusies ļoti dziļu detalizāciju, katrai teritorijai nosakot savu tipu, kā arī ap 25 km ap pilsētu – zonu, kur VES nav atļautas. Vēl detalizēti vērtēti skatu punkti, kas saistīts ar UNESCO kultūrvēsturisko mantojumu. Šis plāns nākotnē darbosies arī kā konkrētu teritoriju apsaimniekošanas plāns. Valmieras novada ainavu plāns ir teritorijas plānojuma sastāvdaļa. Tas parāda, ka ainaviskās teritorijas (TIN 5 jeb teritorijas ar īpašiem noteikumiem) gandrīz sakrīt ar jau esošajām īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (NATURA 2000, ainaviskie apvidi, dabas parki utt.), kam ir noteikts aizsardzības statuss, tāpēc VES tur būvēt nevar. Līdz ar to var secināt, ka šādā ainavu plānā tiks norādītas aizsargājamās teritorijas, un pavisam nedaudz būs tādas vietas, kas tiks iekļautas papildus.”
Otrs variants ir ainavas sadaļas izstrāde ar mērķi noteikt ainaviskās teritorijas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem, kas šajā gadījumā būtu vērsts uz vēja parku ierobežošanu. Teritorijas plānotāja skaidroja, ka šis dokuments pēc apjoma ir mazāks, un ir arī uzņēmumi, kas izstrādājuši savu metodiku šādai izpētei, bet arī tas prasītu aptuveni gadu – tas atkarīgs no apsekojumiem dabā, sezonalitātes utt.: “Trešais variants ir nelikt kā prioritāti ainavu plānu, bet turpināt darboties pie teritorijas plānojuma un virzīt tālāk tos pašus nosacījumus, kas plānojumā ir iestrādāti – ka vēja parkus nevar būvēt tuvāk par 1,6 km no pilsētām un ciemiem. Un papildus kopā ar darba grupu izrunāt vēl citus nosacījumus, ko var iekļaut apbūves noteikumos un kas var palīdzēt gan vietējiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Un, piemēram, paralēli sākt ainavu plāna izstrādi, paredzot pašvaldības budžetā finansējumu un izsludinot iepirkumu. Šīs izmaksas visdrīzāk līdzināsies teritorijas plānojuma izstrādes izmaksām.”
Komitejas priekšsēdētājs Imants Valers interesējās, pēc kā tiks noteiktas šīs ainaviskās teritorijās – vai, piemēram, šo vēja elektrostaciju nedrīkstēs redzēt, skatoties no Abavas senlejas vai uz Abavas senleju. I. Tramdaha skaidroja, ka, runājot par ainavu, tas bieži vien ir subjektīvs vērtējums: “Iespējams, ir kritēriji, kā to noteikt, bet tā kā sabiedrības spiediens ir liels, ir jābūt zinātniski pamatotam ainavu plānam, lai spētu paskaidrot, kāpēc ir nokartēts tieši šādi un ne citādāk, piemēram, kāpēc vienā vietā šīs vēja elektrostacijas ir atļautas, bet citā – turpat blakus – aizliegtas. Tāpēc tas arī prasa laiku un resursus.”
No tiesu pieredzes bija jāmācās
Tā, turpinot diskusiju par ainavu plānu, atzina Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša, iebilstot, ka Tukuma novads bijis Latvijā pirmais, kas iesaistījies tiesvedībā ar vēja parku izstrādātājiem, un viens no argumentiem bija, ka šīs vēja elektrostacijas ietekmēs ainavu pie Lestenes Brāļu kapiem. ”Bet tiesas arguments, norādot uz mūsu izvirzīto aspektu, bija tieši ainavu plāna trūkums. Tāpēc ir jautājums, kāpēc šis plāns nav tapis paralēli visām šīm plānojuma redakcijām un zinot šo tiesas spriedumu, kā arī – vai varam garantēt, ka mūsu īpaši objekti – Jaunmoku pils, Jaunpils pils, tieši Lestenes Brāļu kapi, Šlokenbekas muiža utt. – šobrīd ir pasargāti un arī turpmāk būs pasargāti, kā to paredz Ministru Kabineta noteikumi,” tā L. Bičuša. I. Tramdaha skaidroja, ka šiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem ir aizsargzona 500 metru rādiusā: “Kā mēs varam pateikt, vai šie objekti tiks vai netiks ietekmēti?! Tas ir stāsts par to – ja tālumā redzēsim šīs vēja elektrostacijas, vai tas būtiski ietekmēs, piemēram, Tukuma pilsētas ainavu vai nē. Tas, kā jau minēju, ir ļoti subjektīvs vērtējums. Bet, kas attiecas uz ainavu plāna izstrādi, jau toreiz, kad izstrādāts teritorijas plānojuma darba uzdevums, bija ļoti svarīgi izstrādāt tematiskos plānus apdzīvojuma, transporta un piekrastes attīstībai, bet, redzot, ka citām pašvaldībām šie ainavu plāni izmaksā tikpat, cik teritorijas plānojums, tas bija viens no iemesliem, kāpēc šo ainavu plānu tika nolemts uzreiz netaisīt. Iespējams, tā bija kļūda, un varbūt vajadzēja to risināt citādāk.”
Deputāts Mārtiņš Limanskis interesējās, kā teritorijas plānojuma nosacījumi juridiski ietekmēs jau iesāktās ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, tai skaitā vēja parkiem? I. Tramdaha skaidroja, ka šī IVN uzsāktas atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem plānojumiem.
Deputāts M. Limanskis vēl norādīja, ka jebkurā gadījumā prioritāte ir teritorijas plānojuma pieņemšana maksimāli ātri, jo uzņēmēji un privātpersonas to gaida. Vaicāta, kad plānojumam varētu tikt likts punkts, I. Tramdaha skaidroja, ka decembra domes sēdē deputāti varētu lemt par 3. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai. Paralēli varētu sākt izstrādāt ainavu plānu un darboties uz priekšu.
Deputāti šo ziņojumu pieņēma zināšanai.
Izstrādās lokālplānojumu
Kā jau minēts, komitejas sēdē tika izskatīts arī SIA «Galangal» iesniegums, kurā uzņēmums informē pašvaldību, ka vēlas izstrādāt lokālplānojumu nekustamajam īpašumam «Priedītes» (kadastra numurs 90440040061) Cēres pagastā, kur plāno darbību paplašināt, attīstot ražošanu un atkritumu pārstādi. Kā skaidroja I. Tramdaha, tā kā atkritumu pārstrāde atbilstoši Vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem var notikt tikai rūpnieciskās apbūves teritorijā, bet Kandavas novada plānojumā noteikts, ka šim īpašumam atļautās izmantošanas funkcionālās zonas ir “lauku zeme” un “ražošanas objekti un noliktavas”, kur atkritumu pārstrāde netiek pieļauta. Deputāti komitejā akceptēja lokālplānojuma izstrādi, bet galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.
Agita Puķīte











