Pansionāta «Rauda» direktore aicina uz sadarbību

Sēdes pirmajā daļā ar uzrunu pie uzņēmējiem vērsās Tukuma novada pašvaldības sociālās aprūpes centra (SAC) «Rauda» direktore Ilva Dreimane. Viņa informēja par uzsākto sadarbību ar RTU Arhitektūras un dizaina fakultātes studentiem, kas nākotnē varētu izpausties kā interesants un vajadzīgs projekts, proti, vīzija par senioru ciematiņu Raudas apkaimē.

“Šī ir Arhitektūras fakultātes ideja,” norādīja I. Dreimane, piebilstot, ka pagaidām iecerēta tikai ideju ģenerēšana un skices. Reāla vieta, kur šādu projektu piesaistīt, būtu, un, ja studentu ieceres no skicēm varētu attīstīt līdz reāliem projektiem, tas būtu liels ieguldījums vietas attīstībai. Šis ciematiņš varētu veidoties no nelieliem, labiekārtotiem divvietīgiem namiņiem, kur mitinātos seniori, kas spējīgi paši par sevi parūpēties. Savukārt, veselības stāvoklim pasliktinoties, ciemata iemītnieki varētu pārcelties uz blakus esošo pansionāta ēku, kur viņiem tiktu piedāvāta pilna aprūpes programma.

Bet, kamēr ieceres par senioru ciematu ir tikai ideju līmenī, I. Dreimane aicināja uzņēmējus uz konkrētu sadarbību, sniedzot atbalstu, lai «Raudas» pansionāta senioriem būtu daudzveidīgāka un bagātīgāka svētku svinēšana. “Mums šogad paredzēti trīs lieli svētki. Viens ir Ģimenes diena. Daudziem mūsu iemītniekiem nav ģimenes, tāpēc mēs visi būtu ļoti priecīgi, ja varētu šos svētkus viņiem sarīkot pēc iespējas krāšņus. Pagājušajā gadā bija ļoti laba sadarbība ar SIA «Dekšņi», ar a/s «Tukuma piens». Ja mēs varētu Ģimenes dienā sarūpēt garšīgas lietas, tad seniori būtu jums ļoti, ļoti pateicīgi,” sacīja I. Dreimane.

Struktūrfondu līdzekļu piesaistei jāgatavojas savlaicīgi

Sanāksmes turpinājumā ar prezentāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamību nākamajam plānošanas periodam no 2028. līdz 2035.gadam uzstājās uzņēmējs Artis Kampars (SIA «Ronis»). Uzsākot stāstījumu, A. Kampars, pamatojoties uz Finanšu ministrijas datiem, pievērsās esošās situācijas analīzei. Viņš norādīja, ka Tukuma novads pašreizējā plānošanas periodā ir apguvis aptuveni 11 miljonus eiro, tādējādi ierindojoties investīciju piesaistes saraksta vidusdaļā. “Protams, lielās pašvaldības, piemēram, Rīga, Liepāja, Valmiera, Cēsis un Daugavpils, ir piesaistījušas vairāk. Mūsu piesaiste ir mazāka. Nav tā, ka būtu ļoti slikti, tomēr vadošajā sarakstā mēs neesam, tāpēc svarīgi ir savlaicīgi gatavoties nākamajam periodam, kurš varētu būt pēdējais. Savukārt pēdējās projektu atlases šajā periodā, kur pašvaldības būs kā tieši finansējuma saņēmēji, būs pieejamas līdz šā gada septembrim. Šī atlikušā pusgada laikā tiks pārdalīti vēl vairāk nekā 300 miljoni eiro, un tas nav maz un, iespējams, mēs varam paspēt piedalīties ar saviem projektiem.”

Runājot par nākamo plānošanas periodu, A. Kampars uzsvēra, ka tam jāsāk gatavoties jau tagad, lai savas ieceres savlaicīgi iekļautu birokrātiski sarežģītajā Eiropas finanšu pārdales procedūrā. 

“Šogad notiks Latvijas un pārējo Eiropas Savienības valstu vienošanās par nacionālajiem prioritātēm un mērķiem, un šis ir laiks, kurā mums, tai skaitā arī šeit Tukumā, ir jāsaprot, kas ir mūsu prioritātes, jāmēģina tās iekļaut Latvijas piedāvājumā. Tātad aktīvi jāstrādā ar valdības institūcijām, kuras veido šos plānošanas dokumentus, kas pēc tam tiks prezentēti Briselē. Šis ir brīdis, kad to varam izdarīt, lai neattopamies 2028. vai 2029. gadā, ka mūs interesējošā tēma vispār nemaz nav iekļauta un mēs tur neko vairs nevaram izdarīt. Un Nacionālais attīstības plāns attiecīgi, nu, kā jau vienmēr, tas ir... Tātad šogad mūsu novada vajadzību apzināšanās prioritāte fundamentāli ļoti svarīga,” sacīja uzņēmējs.

Noslēgumā A. Kampars pievērsās citu pieejamo fondu īsai analīzei, aprakstot Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta, kā arī Šveices granta piedāvātās iespējas, kas būtu izmantojamas pašvaldības interesēs. 

Pilsētas tēla veidošana – svarīgs faktors nākotnei

Sanāksmē piedalījās arī Tukuma pašvaldības Tūrisma un mantojuma attīstības nodaļas vadītāja Ingrīda Smuškova, kas prezentēja pārskatu par Tukuma zīmolu veidošanu, uzsverot, ka informācija par pašvaldību, tostarp, zīmols un tā nestais vēstījums ir svarīgs elements novada un pilsētas tēla veidošana, kas savukārt sniedz ietekmi arī uz iespējamo uzņēmējdarbības attīstību. I. Smuškova pastāstīja par Tukuma zīmola un saukļa «Uz Tukumu pēc smukuma» veidošanās vēsturi, kā arī demonstrēja dažādos zīmola novirzienus un izstrādātos logotipus, piemēram, Ziedoņa dārzam Mālkalnā, Tukuma tirgum, vietējās izcelsmes produktam un jaunākos zīmolus  – «Tiekamies Tukumā» un «Tukums literatūras pilsēta», kas saistīts ar pilsētas uzņemšanu UNESCO Radošo pilsētu tīklā.

“Runājam par pilsētvidi un dabu, jāatzīst, ka “smukuma” iekļaušana zīmolā ir pamatota,” uzsvēra I. Smuškova. “Piemēram, Slocenes upe pilsētas vidū, kas it kā pilsētu sadala, bet tas ir fantastisks nākotnes resurss. Reljefs – pakalni un skati, kas paveras no šiem pakalniem, un atsevišķie objekti, kā, piemēram, Durbes pils un mikrorajons, estrāde, veloceliņi, senā apbūve, kas ir diezgan labi saglabājusies un karā nav cietusi, daudzie apstādījumi, kas liek teikt, ka Tukums ir dārzu un rožu pilsēta, atsevišķu vietu stāsti un nākotnē varbūt iespējamais atjaunotais Tukuma ezers, kurš būtu vēl viena sadaļa, kas padarītu pilsētu vēl interesantāku, atdodot tai vēsturisko panorāmas skatu, kāds tas redzams Latvijas laika fotogrāfijās. Tas ir potenciāls, kā padarīt pilsētu pievilcīgu gan tūristiem, gan iedzīvotājiem.”

Pēc prezentācijas sanāksmes dalībnieku vidū raisījās diskusija par agrākos gados izstrādāto zīmolu vizuālo atbilstību mūsdienu prasībām un jaunākās paaudzes uztverei, kā arī par iespējamo novada attīstību nākotnē, saistībā ar demogrāfiskajiem procesiem valstī un pašreizējām migrācijas tendencēm. 

***

Sanāksmes laikā tika spriests arī par “Uzņēmēju atvērto dienu” organizēšanu novada skolēniem, kā arī pašvaldības un uzņēmēju sadarbības iespējām pilsētas un novada attīstībā – šo tēmu uzņēmēji turpinās risinās arī nākamajās konsultatīvās padomes sanāksmēs, tuvākā no kurām notiks 18. martā.

Guntis Zariņš