Kur paliek mūsu nauda? MAF

Novada domes Sociālo un veselības jautājumu komitejā 

Lai lemšana ātrāka un loģiskāka 

Jau vēstījām, ka sabiedrības apspriešanai tika nodoti divi saistošie noteikumi, kas abi saistīti ar to, kā pašvaldība iznomā savus īpašumu vai palīdz iedzīvotājiem tikt pie dzīvojamās platības. Kā skaidroja Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša, atsevišķos gadījumos bijusi vēlme paātrināt lēmuma pieņemšanu. Proti, ja īrnieks līdz šim ir bijis godprātīgs maksātājs, tad lēmumu par līguma pagarināšanu turpmāk varēs pieņemt arī domes speciālisti vienpersoniski – nebūs jautājumam obligāti jāiet cauri dzīvokļu komisijas balsojumam. Strīdīgos vai kā citādi ārkārtas gadījumos tas gan notikšot tāpat. 

Vēl viens būtisks punkts, kas tiek grozīts, – noteikumos nu precizēts, kāds īpašums tiek un kāds netiek ņemt vērā, kad lemj par mājokļa [īres tiesību] piešķiršanu. “Proti, tas ir īpašums, kura pārdošanas gadījumā ir iespēja iegādāties dzīvojamo telpu,” – skaidroja L. Bičuša. Bez šī papildinājuma un, formāli pieejot jautājumam, bijuši gadījumi, ka ņemts vērā jebkurš personai piederošs īpašums – mazdārziņš, garāža, neliels zemes starpgabals, un palīdzība atteikta. Šie noteikumi ļaus izvairīties no šādām situācijām. Galējo lēmumu gan, protams, deputāti pieņems februāra novada domes sēdē. 

Ja dzīvojis gana ilgi

Paralēli plānā ir izdot noteikumus, kas regulē kārtību, kā nomnieks varētu izpirkt pašvaldības īpašumu un kā – izmantot savas pirmpircēja tiesības. Būtiski, lai, piemēram, viņa nomātajam, no pašvaldības īrētajam dzīvoklim nebūtu kāds speciāls statuss – tas nebūtu paredzēts sociālajai palīdzībai vai arī jaunajiem novada speciālistiem novadā. Tāpat vērā ņemams tas, ka nomnieks nav bijis parādnieks un ka konkrētajā vietā viņš ir dzīvojis vismaz desmit gadus. Par šo punktu klātesošajiem bija arī daži papildu jautājumi. Piemēram, kā minēja deputāte Dace Lebeda, ne vienmēr jau pārcelšanās no viena mājokļa uz otru, ir pašu īrnieku iniciatīva – reizēm to piedāvā vai liek darīt pašvaldība... Par šo deputāti komitejā vienojās, ka var jau tādus gadījumus izskatīt ārpus kārtas, tomēr konceptuāli palika pie desmit gadiem. 

Vēl viens papildu punkts noteikumos tiem, kuri rosinās atsavināšanas procesu (ir izveidot speciāla veidlapa), ka viņi kā garantiju iemaksā 150 eiro. Tas, kā skaidroja L. Bičuša, nepieciešams, lai izvairītos no gadījumiem, kad cilvēks it kā vēlas iegādāties pašvaldības dzīvokli, bet, uzzinot cenu, no šīs ieceres tomēr atsakās. Taču pašvaldība jau tobrīd ir iztērējusi līdzekļus par īpašuma novērtēšanu. Tādu gadījumu varbūt neesot daudz un bieži, tomēr gadoties, tad nu šāda drošības nauda ļautu izvairīties no zaudējumiem nākotnē. 

Vajadzība, kas arvien ir aktuāla…

Deputāti komitejā lēma arī par pavisam konkrētiem īpašumiem. Piemēram, Zentenē iznomās dzīvojamās telpas uzņēmumam «Galangal», kam tās nepieciešamas ražotnes darbinieku izmitināšanai. Tāpat pagarinās līgumu Slampes kopienas centram «Rīti», kas bez atlīdzības tiek nodots novada sociālajam dienestam dažādu pakalpojumu sniegšanai. 

Tieši sociālai vajadzībai – lai paplašinātu bērnu un jauniešu centru «Sapņi» telpas un attiecīgi būtu iespējas uzņemt papildu bērnus, kas nonākuši ārpusģimenes aprūpē, centram tiek plānots nodot vēl divus dzīvokļus Dārzniecības ielā, Tukumā. Deputāts Sergejs Kovaļovs gan interesējās, kāpēc gan šiem bērniem jādod iespēja dzīvota tieši pilsētas centrā un vai viņiem paredzētie dzīvokļi nav nepieciešami, piemēram, speciālistu izmitināšanai? Kā apstiprināja mājokļu jautājumu speciālist Ligita Proņina, šobrīd jauno speciālistu rindas Tukumā principā neesot. Ir divi pieteikumi, kam jau tiek piemeklētu atbilstoši piedāvājumi, bet uz konkrētajiem, bērnu un jauniešu centram paredzētajiem dzīvokļiem neviens nepretendējot. 

Bet turpinot par pašu vajadzību, kā skaidroja bāriņtiesas vadītāja Arta Dzelme, diemžēl situācija neuzlabojas, pat tieši pretēji – kļūst sliktāka, un tad nu bērniem, kas kāda iemesla dēļ tiek izņemti no ģimenes, ir jāatrod kur palikt. Ja kaut kādā brīdī, kad likvidēja bērnunamus, to skaitā Irlavā, bijusi cerība, ka sasparosies audžuģimenes, tad nu ir skaidri redzams, ka tas nav īstenojies. Jaunas klāt nenākot, bet esošās – noveco. Savukārt vietu, kur bez vecāku aprūpes palikušos bērnus izvietot, nemaz nav un nav arī tuvējā apkārtnē, ja neskaita Zantes ģimenes atbalsta centru, kur tas tāpat ir tikai risinājums uz laiku – krīzes situācijā un uz mēnesi. Bāriņtiesa, sociālais dienests teju ikdienu saņemot zvanus arī no citiem novadiem ar lūgumu, vai neatrastos vieta kādam bērnam vai jaunietim! Tukuma gan šādu iespēju nepiedāvā un nemaz nevarētu piedāvāt, pat ja gribētu. Šis risinājums ar divu papildu dzīvoklīšu savienošanu un iekārtošanu ir paredzēts tikai pašu novada bērniem. Savukārt, komentējot repliku par to, kāpēc “tieši pilsētas centrā”, A. Dzelme uzsvēra, ka tas galu galā esot dzīvoklis, kas iespējami pietuvināts ģimenes modelim (meklējuši iesākumā reālu audžuģimeni, bet šobrīd izlīdzas ar četriem darbiniekiem), un tajā šobrīd neveidojoties situācijas, kā savulaik Lauktehnikas mikrorajonā, kur bija dzīvokļi tiem bāreņiem, kam jau 18 un kur diezgan bieži bija spiesta piebraukt arī policija…

Ģimenes, kurās bērni atgriezties nevarēs

Turpinot par dzīvokļiem un tieši pilsētas centrā, deputāte Daces Adiņa, kas daudzus gadus ir strādājusi ar ģimenēm un bērniem sociālā dienesta paspārnē, uzsvēra, ka tam ir pat vairāki pozitīvi aspekti. Pirmkārt, bērni ir tuvāk skolām un citiem pakalpojumiem (atsevišķos gadījumos gan bērni brauc uz skolām arī citviet), otrs – viņi no skolas atgriežas un dzīvo dzīvoklī, nevis “iestādē“ jeb bērnunamā, kas viņus negatīvā nozīmē papildus iezīmē. Viņa no pieredzes arī varēja salīdzināt – ja Irlavā, kur nokļuva bērni un pusaudži no visas Latvijas, dažbrīd bija tāds kā iespaids par “baru“, kurā viens no otra aizgūst ne tās labākās izturēšanās formas, tas šobrīd «Sapņos» ir cita atmosfēra, daudz pietuvinātāka ģimenes modelim. Un to, ka tas strādā, redzot arī sociālie darbinieki, apstiprināja sociālā dienesta vadītājas vietniece Jeļena Hodakovska. Proti, bērni vairāk iegūst, piemēram, sociālās prasmes, jo kopā ir gatavojuši ēst, kopā iet uz veikalu un tamlīdzīgi. Viss un vienmēr, protams, neesot ideāli, īpaši, ņemot vērā, ka bērni mainās un līdz arī to mainās arī mikroklimats, un tomēr – esot labāk. 

Deputāti arī interesējās, cik tad bērnu īsti varētu atgrieztie vēlāk savās ģimenēs? Tas galu galā esot vēl viens arguments, kāpēc novada bērniem palikt tepat novadā, nevis kādā iestādē citviet Latvijā. A. Dzelme skaidroja, ka šobrīd tāds varbūt ir viens bērniņš. Bet kopumā gadījumos, kur ir bijusi smaga visu veidu vardarbība un vecāki arī neko nedara, lai problēmu risinātu, jāpieņem, ka bērns tā arī paliks ārpus ģimenes aprūpē…

No kādiem līdzekļiem?

Plašāk par situāciju novadā A. Dzelme solīja atskaitīties jau nākamā mēneša komiteju sēdēs. Bet vēl šajā deputātei D. Lebedai bija jautājums: kāpēc līdzekļus dzīvokļu pielāgošanai plāno no ieņēmumiem par pārdotajiem īpašumiem? Varbūt tomēr šo naudu paredzēt sociālajā budžetā? 

Izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, zināms, ka telpu pielāgošanai iztērētas salīdzinoši nelielas summas – ap 13 000 eiro. Savukārt no pārdošanas ieņēmumi esot aptuveni 300 000 eiro, līdz ar to pietiks arī tam, lai ieguldītu uzlabojumos dzīvojamā fondā kopumā. Konkrētajā situācijā dzīvokļus būs jāsavieno, jāizbūvē papildu sanitārais mezgls un varbūt vēl būs nepieciešami kādi nelieli darbi. Īsāk sakot, tas nebūs liels ieguldījums, ja salīdzina ar to, kāds tas būtu, ja šādu dzīvokli mēģinātu iekārtot kādā citā ēkā, kur, piemēram, nav nodrošināta pieejamība u.tml. 

Lai var samaksāt 

Noslēdzošais un papildu jautājums komiteju sēdē bija par kārtību, kā veidosies rinda uz tā sauktajiem zemas īres dzīvokļiem novadā. Tāds jau drīz būs pabeigts Sēme pagastā. Punkts, ko pašvaldība plāno papildus iekļaut, ka tiks noteikts minimālo ieņēmumu slieksnis tiem, kas varēs uz šādu dzīvokli pretendēt. Šobrīd rindā jau esot divi potenciālie īrnieki, apstiprināja izpilddirektora vietnieks Egīls Dude, kas vienlaikus izteica pieņēmumu, ka tad, kad izsludinās pieteikšanos plašāk, gan jau rinda pildīsies ātrāk. L. Bičuša vēl aicināja apdomāt, vai nevajadzētu pārskatīt profesiju klāstu iedzīvotājiem, kam būtu priekšroka pieteikties dzīvoklim? Tomēr deputāti vienojās, ka vispirms skatīsies, kas nāks un kas pieteiksies.     

Liena Trēde