Lai uzsūc lieko!  

Viens no pasākumiem, kas mazina apjomus un intensitāti, ar kādu dabiskās ūdenstilpēs nonāk tām nevajadzīgās barības vielas, ir tā sauktais mākslīgais mitrājs. Tas kalpo kā bufera zona, piemēram, starp apstrādātu lauku un kādas upes, dīķa, ezera krastiem. Lai tādu izveidotu, vēl šajā plānošanas periodā (2023.-2027. gadam) ir pieejams finansējums – ja atbilstat visiem priekšnoteikumiem, tas ir 100% apmērā un, kas ne mazāk svarīgi, – pusi no summas mitrāja būvniecībai var saņem arī avansā. Proti, nav tā, ka jāiegulda vispirms tikai savi līdzekļi un tad jācer, ka darbi tiks pieņemti un projekts akceptēts. Tajā pašā laikā, protams, jārēķinās, ka piecu gadu periodā šo mitrāju ir arī jāspēj uzturēt, tostarp jāseko līdzi, lai tas neaizaug.    

Kurš var pieteikties? Lauksaimnieki, kas veic lauksaimniecisko darbību un saņem tiešos maksājumus, atbilstoši normatīvajiem aktiem; pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas ierīko mitrāju pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmā lauksaimniecības zemē; valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas ierīko mitrāju lauksaimniecības zemē.

Projektu iesniegšanas termiņš – līdz 30. jūnijam. Bet, kas būtiski, kā viens no pamatojumiem par to, ka tieši mitrājs varētu būt risinājums jūsu gadījumā, ir jābūt veiktām analīzēm, kas apliecina, ka kādā no rādītājiem (fosfors, slāpeklis) ir pārsniegtas normas. Un, kā liecina LAD informācija, to jāpaveic vēl līdz 30 aprīlim. Bet, ja arī  neizdodas ielēkt programmā vēl šajā reizē, paredzēts, ka šajā gadā būs vēl viena projekta kārta, kas provizoriski paredzēta vasaras beigās. Jāseko līdzi aktuālajai informācijai! Kopumā šai aktivitātei – mitrāju izbūvei – pieejami četri miljoni eiro; vienam projektam – līdz 130 000 eiro. 

Lai pārvietos brīvi! 

Savukārt vēl pēdējo reizi šajā plānošanas periodā iespēja pietiekties programmai, kurā var uzlabot zivju resursus, šajā gadījumā vai nu pilnībā nojaucot vai pārbūvējot kādā laika periodā izbūvētus mākslīgos šķēršļus upēs, kas, neko nedarot, ievērojami traucē zivju pārvietošanos, iespēju vairoties. Kopumā šajā – 5. – kārtā atlicis vēl pusmiljons eiro. Bet jāņem vērā, ka     pasākumā tiek atbalstītas darbības Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upes baseinu apgabalos apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānos 2022.–2027. gadam identificētajos prioritārajos zivju migrācijas šķēršļos. Tukuma novads atrodas šajā teritorijā. 

Ko var projekta ietvaros darīt? Nojaukt pilnīgi vai daļēji šķēršļus, atjaunot upes, kā arī tas attiecas uz tiltu pārbūvi, aizvaru izņemšanu un mākslīgās straujteces izveidi; projekta ietvaros var atjaunot dabiskus vai izveidot mākslīgus  zivju ceļus. 

Projektu kārta atvērta – līdz 15. maijam. 

Kurš var pieteikties? Atbalstam zivju migrācijas šķēršļu novēršanai vai negatīvās ietekmes samazināšanai var pieteikties zivju migrācijas šķēršļa īpašnieki vai lietotāji, pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes, zinātniskie institūti, biedrības un Latvijas plānošanas reģioni.

Un, jāpiebilst, ka roku rokā ar šo programmu iet arī Valsts Zivju fonds, kas finansē gan pētniecības programmas, gan arī zivju resursu pavairošanu. Te atbalsts paredzēts publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības. Projektu iesniegšanas termiņš – regulāras projektu kārtas (1x gadā, gada sākumā). Šī gada pieteikšanās un šajā aktivitātē jau noslēgusies. 

Lai sakārtotu un zinātu! 

Visbeidzot atbalsts šobrīd iespējams jeb pēdējā kārtā ekskluzīvi pašvaldībām pieejams, lai uzlabotu lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūru. Tā ietvaros iespējama: valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana; pašvaldības hidrotehnisko būvju pārbūve vai atjaunošana lauksaimniecības vai meža zemē; pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošu brauktuvju klātņu pārbūve vai atjaunošanā (bez seguma). Pieteikšanās noslēdzās marta nogalē, bet kopumā programmā dažādām aktivitātēm paredzēti vairāk nekā 32 miljoni eiro, un finansējums citu kārtu organizēšanai vēl ir. 

Jāpiebilst, ka vienlaikus ir iespēja arī gūt jaunas zināšanas – pētnieki, konkrētāk, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošā pētniece Dr. silv. Dagnija Lazdiņa izstrādājusi mācību programmu, kur galvenais akcents uz to, kā saimniekot, strādāt mežā videi un ūdeņiem draudzīgi. Lekciju kurss pieejams ikvienam – pieejas iespējas meklējamas goodwater.lv mājas lapā. 

Kur piedalās pašvaldība? 

Jāatgādina, ka atsevišķas aktivitātes un konkrēti šī projekta ietvaros ir notikušas arī Tukuma novadā. Piemēram, Engurē pirms gadiem pētīja notekūdeņus, ir tīrīti Slocenes upes posmi, veidoti sedementācijas grāvji, kā arī pie Slocenes pietekas Vašlejas un pie pašas Slocenes izveidoti mākslīgie mitrāji. Interesējāmies arī, kādās aktivitātes un projektos šobrīd piedalās pašvaldība. Kā pastāstīja novada domes speciālists vides jautājumos Roberts Šiliņš, šogad pašvaldība jau ir iesniegusi projekta pieteikumu Valsts Zivju fondā par zivju resursu stāvokļa uzlabošanu Engures ezerā. Līdzīgi kā iepriekš, arī  šogad plānots, ka ezerā ielaidīs 10 000 līdaku mazuļu. No līdzšinējās pieredzes spriežot, R. Šiliņš atzīst, ka pieteikumus šīm aktivitātēm sagatavot ir salīdzinoši vienkārši. “Tiklīdz kā atvērsies nākošā SAM (specifiskā atbalsta mērķis) kārta, plānots iesniegt projekta pieteikumu par Zvirgzdupītes sateces baseina meliorācijas sakārtošanu, Čigānu ezera slūžu rekonstrukciju un ezera tīrīšanu (Tukuma pilsētā. – Red.).” Tajā pašā laikā, kā atzīst vides speciālists, diemžēl visi dambji, kas būtu novadā jaucami vai pārveidojami, ir privāti – tā jau ir privātīpašnieku izšķiršanās piedalīties kādā no programmām vai nē, lai gan skaidrs, ka atsevišķos gadījumos tas tiešām arī risinātu vienu vai otru vides problēmu. 

Liena Trēde