Pētījums atklāj, ka, neraugoties uz kopumā labajiem Latvijas skolēnu sasniegumiem, praktiski veicami uzdevumi, piemēram, vizuālā programmēšana un kompleksu problēmu risināšana var radīt izaicinājumus. Vienlaikus pētnieki secinājuši, ka tehnoloģiju pieejamība pati par sevi negarantē augstākus mācību sasniegumus – būtiska nozīme ir tam, kā tās tiek izmantotas mācību procesā, kā arī skolotāju atbalstam un skolēnu patstāvīgā darba prasmēm. ICILS dati liecina, ka 65% Latvijas skolotāju nepieciešama turpmāka pilnveide vizuālās programmēšanas platformu izmantošanā un 60% vēlas pilnveidot prasmes tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā, tāpēc līdztekus tehnoloģiju komplektiem nodibinājuma “IT Izglītības fonds” īstenotā projekta ietvaros skolām tiek nodrošināti arī mācību materiāli un metodiskais atbalsts, lai programmēšanas un algoritmiskās domāšanas apguve būtu ne tikai teorētiska, bet arī praktiska.

Projekta mērķis ir palīdzēt skolām īstenot obligāto datorikas mācību saturu 4. – 9. klasē. Mācību gada laikā skola saņem trīs tehnoloģiju komplektus (izglītības robotus, robotu konstruēšanas komplektus un mikrokontrolierus) un katru izmanto aptuveni divus mēnešus. “Šāds modelis ļauj skolām koplietot dažādas tehnoloģijas un izvēlēties piemērotākās, neiegādājoties katru komplektu atsevišķi. Tās var izmēģināt dažādus risinājumus un novērtēt, kuri vislabāk atbilst skolēnu vajadzībām un mācību saturam. Daļa skolu pēc dalības projektā jau iegādājušās savus komplektus, tomēr daudzām skolām aprīkojuma iegādi joprojām ierobežo finansējuma trūkums,” skaidro “IT Izglītības fonda” izpilddirektore Anda Priedīte. Viņa norāda, ka nākotnē bibliotēkas principu varētu izmantot arī pašvaldību vai reģionālā līmenī, lai vairākas skolas kopīgi izmantotu tehnoloģiju komplektus un dalītos ar materiāliem un pieredzi. Tas ļautu paplašināt tehnoloģiju pieejamību, neprasot katrai skolai iegādāties visu aprīkojumu.

Šādas pieejas nepieciešamību apliecina arī iepriekš minētā pētījuma dati, kas atklāj būtiskas atšķirības starp skolēnu sasniegumiem lielākās un mazākās apdzīvotās vietās. Lai gan gandrīz puse (45%) pētījumā iekļauto Latvijas skolu atrodas apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 15 000 iedzīvotāju, no visām skolām ar augstākajiem sasniegumiem tikai 15 % atrodas šādās apdzīvotās vietās. Tas liecina, ka skolēnu iespējas sasniegt augstus rezultātus algoritmiskajā domāšanā ir nevienlīdzīgas un mazāku apdzīvoto vietu skolām nepieciešams mērķtiecīgāks atbalsts.

Kopš 2024. gada projektā piedalījušās 62 skolas, iesaistot aptuveni 6700 skolēnu. Aizvadītajā mācību gadā 46 skolās tehnoloģijas izmantoja aptuveni 80 skolotāju un 4900 skolēnu, no kuriem 86% atzina, ka viņiem patika mācīties ar tehnoloģijām, 85% norādīja, ka stundas kļuva saistošākas un daudzveidīgākas, bet vairāk nekā 64% uzsvēra, ka tehnoloģijas palīdzēja labāk izprast algoritmus. “Izcils veids, kā parādīt programmēšanu darbībā, ne tikai ekrānā,” projekta pieredzi raksturo Rēzeknes Katoļu vidusskolas skolotāja Līga Uzulnīce.

Projektu “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka” īsteno nodibinājums “IT Izglītības fonds”. Projektu finansiāli atbalsta Fonds AUGT, Accenture Baltics, eazyBI un Visma.