Te jums zvana no Pūres. Šeit Pūrē ir uzņēmums «R Soft ražotājs», kas ražo zivju miltus. Viņiem rodas buljonam līdzīgs ražošanas atlikums (tvaicētas zivju atliekas), un nav aprakstāms, kā tas smird!

Iedomājieties, kā šajā laikā var smirdēt vecas zivis!!! Visu pavasari un vasaru šis šķidrums tiek gāzts uz viena lauka Abavas tuvumā, un mums, apkārtējo māju iedzīvotājiem, līdz ar to izveidojušies neciešami dzīves apstākļi. Kā iegriežas rietumu vējš, smaka ir tāda, ka pat naktī jāver logs ciet. Apkaimi ir apsēdis vismaz 500 putnu liels kaiju bars, kas barojas no šīm atliekām, un trešā sērga ir lielās, zilās mušas; mājās ne logus, ne durvis nevar pavērt. Tiešām nezinām, pie kā vērsties, lai šo problēmu atrisinātu! Esam runājuši par to pagastā, bet mums teica, lai paciešamies. Kādreiz uzņēmumam lika smakas likvidēt, taču nekas nav darīts, lai utilizētu atkritumus; tā viņi apkārtējos laukos tos izgāž…

Tikāmies ar ražotnes vadītāju Normundu Veisbergu, un lūk, kāds bija viņa skaidrojums: "Esmu rajona iedzīvotājs – visi radi dzīvo Pūrē; tā ka neesam kaut kādi iebraucēji, kas mēģina ieriebt vietējiem iedzīvotājiem. Tas ir iemesls, kāpēc gribu vairāk pastāstīt par uzņēmumu. Mūsu pamatvirziens ir visu zivju atlikumu un atkritumu savākšana no gandrīz visiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā – sākot no Ventspils un beidzot ar Limbažu rajonu. Kopumā gada laikā pārstrādājam no 4000 līdz 8000 t.
Kad biju jauns un enerģisks, mēģināju šo atkritumu pārstrādes jomu sakārtot, iesaistot Zemkopības ministriju, taču mana enerģija aplauzās brīdī, kad uzradās kaut kādi dāņu uzņēmēji, kas gribēja šo biznesu Latvijā pārņemt; respektīvi, neviens Eiropas projekts mums neaizgāja. Varbūt arī labi – mēs nepaņēmām milzu kredītus, kā to darīja citi uzņēmumi; ja būtu tā izdarījuši, visticamāk būtu jau ciet. Šobrīd mums nav nekādu kredītsaistību, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ļoti lēnām, tomēr mērķtiecīgi mēģinām sakārtot ražotni. Diemžēl finansiālais ienesums ir tik mazs, ka uzlabot ražošanas blakņu novēršanu izdodas tikai ļoti pamazām. Blaknes ir smakas un zivju buljons jeb tehniskais šķīdums.
Ko tad izdevies paveikt? Tas, ka buljonu lejam Abavas krastā, ir nedaudz pārspīlēts – arī mani bērni visu vasaru peldas un atpūšas pie Abavas. Viennozīmīgi – mēs nekur šo zivju buljonu nelejam, ja tas nav saskaņots ar zemes īpašnieku. Mēs to nedrīkstam darīt, jo jāatskaitās Vides dienestam un pretenzijas varētu būt arī Veterinārajai pārvaldei, jo buljonu nedrīkst gāzt uz ganībām. Nav tā, ka palaižu traktoru pa vārtiem ārā un tas izlej cisternu, kur grib. Konkrēti šobrīd buljons tiek izliets bijušā Pūres lidlauka teritorijā.
Gan Pūres avīzītē, gan pagasta padomē – visur esmu atstājis savu tālruni, ja ir kādi iebildumi, lūdzu – zvaniet personiski man un risināsim – domāsim, lai nav tā, ka uzreiz zvana no Ventspils reģionālās vides pārvaldes (lai gan viņi labi zina situāciju) un tad nu mēģinām situāciju izlīdzināt. Nekad vēl neviens mani nav sameklējis un pateicis: "Vecīt, man nepatīk!" Esiet drošāki, lūdzu!
Kad parasti sākas problēmas? Tad, kad buljonu biežāk izvedam uz lauka un saimnieks to laikus neiear. Uzņēmuma teritorijā atrodas 20 m³ tvertne, kur buljonu uzkrājam; respektīvi katru otro dienu traktoram tā jāizved. Loģiski, ka zemes saimnieks gaida, kad viņam nolaistīs visu lauku, lai varētu apart. Diemžēl mūsu apjoms ir par mazu, lai divās dienās nolietu visu lauku, tāpēc iearšana kavējas un kaimiņi sāk sūdzēties par smaku.
Mūsu risinājums – pērn iegādājāmies 70 m³ tvertni, lai varētu uzkrāt lielāku buljona apjomu. Mīļā miera labad – lai nekaitinātu vietējos cilvēkus, esam vienojušies ar SIA «Rīgas ūdens» par to, ka viņi pieņems buljonu savās attīrīšanas ietaisēs. Uzņēmuma akcionāri ir izlēmuši, ka tā būs mierīgāk, lai gan izmaksas transportēšanai uz Rīgu, visticamāk, atsauksies uz ražošanu un darba algām.
Šobrīd tiek veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi – lai smakas samazinātu vismaz uz pusi, tvertne ar tvaika cauruļvadiem tiks ierakta zemē (sen pierādīts – viss, kas karsts, ož daudz stiprāk, nekā atdzesēts). Ceram šo projektu paveikt mēneša vai divu laikā. Esam iegādājuši arī puspiekabi tehniskā šķidruma transportēšanai. SIA «Rīgas ūdens» pieprasīja noasfaltēt buljona pieņemšanas vietu, un arī tas jau izdarīts, taču viņi paši vēl lemj, kā tehniski uzlabot buljona izliešanu.
Jā, neapmierināto netrūkst, taču šajā brīdī slēgt uzņēmumu un atstāt visus pie sasistas siles – vai tas būtu labāk? No 28 darbiniekiem tikai divi nav vietējie cilvēki, un pārsvarā visiem maniem večiem radinieki pēdējā laikā ir zaudējuši darbu – tas tomēr ir iemesls, kāpēc negribētos šim darbam atmest ar roku.