– Esam noskatījušies, kā tagad tiek mainīts bruģis – pilnīgi labs, plats bruģis, bet vienalga visu noņem un aizvāc. Nu tagad pasakiet, kur ir tā jēga? Pirms pāris gadiem Kurzemes ielā pie Tukuma 2. vidusskolas uzlika jaunu bruģi. Samaksāja strādniekiem par darbu, nopirka bruģi un visi bija laimīgi, tagad ir cits projekts, dome no nodokļu naudas atkal maksā par bruģi, atkal maksā par darbu, un tad beidzot iznāk, ka viens celiņš patiesībā ir zelta vērts.

J. Šulcs skaidroja, ka, piedaloties Eiropas savienības projektu konkursā, jāievēro strikti nosacījumi, piemēram, attiecībā uz celiņa platumu: "Mēs vispirms ieguldām savu naudu, izdarām darbus un tikai tad, ja viss atbilst normatīviem, mums par to samaksā. Ja to neievēro, pašvaldība naudu par izdarīto nesaņem. Par visiem jau īstenotajiem celiņa etapiem naudu vēl nemaz neesam saņēmuši. Otrkārt, viss noņemtais bruģis tiek sakrāmēts un nolikts, un to izmantos citās ielās. Tas nav nesaimnieciski. Tur, kur bruģa platums ir pietiekams, to saglabā, tikai ieliek vidū marķējumu; jā, pie Tukuma 2. vidusskolas celiņš ir noņemts līkumā, lai uztaisītu normālu nogriešanās joslu. Viena projekta ietvaros varam izdarīt vairākus darbus un tas nav nesaimnieciskums, bet tieši otrādi ieguvums – varam parūpēties par satiksmes drošību. Turklāt, kad iepriekš likām celiņus, mēs nezinājām, ka būs tāda iespēja iegūt Eiropas naudu. Tagad, kad šī iespēja bija, būtu pilnīgi nepareizi to neizmantot.