Poliklīnikā ar zīdaini jāstāv caurvēja

Gribēju pasūdzēties par medmāsu Tukuma poliklīnikā. Mazmeitiņai, kas tikai divas nedēļas veca, iekaisa actiņa, un vakar , devāmies pie ģimenes ārstā, kas nosūtīja pie speciālista. Reģistratūrā mums paskaidroja, ka noteikti būs nedaudz jāuzgaida (Kā vēlāk izrādījās, 2,5 stundas!). Devāmies augšā un ieņēmām rindu. Vispirms, kaut paskaidrojām, ka esam ar zīdainīti un ka stāvam caurvējā, medmāsa norādīja, lai mēs pagaidām, jo iesākumā ņems cilvēkus ar traumām. Un pat tad, kad kāda sieviete, kas it kā no šīs rindas, ieteicās, lai mūs ņem pirmos, medmāsa tikai nosmīnēja, noteica, ka tagad dakteris pieņems cilvēkus ar pierakstu. Mēs turpinājām caurvējā gaidīt un, neskaitoties uz to, ka vairākas reizes paskaidrojām, ka esam ar zīdainīti. Vēl jāpiebilst, ka pirms mums tika pieņemts pat zāļu izplatītājs, kurš, manuprāt, jau gan varēja nākt citā laikā! Un tikai tad, kad nogāju uz reģistratūru, tika piezvanīts uz ārsta kabinetu un mūs pieņēma. Parasti jau tomēr ņem cilvēkus - vienu ar, otru bez pieraksta un zīdainīšus arī vienmēr pa priekšu palaiž. Tas taču nav normāli, ka divas nedēļas vecs bērniņš vairāk nekā divas stundas tiek turēts caurvējā! Jāpiebilst, ka meita vēl bija spiesta bērniņu nēsāt uz rokām, jo tuvojās jau barošanas laiks.

Gribēju pasūdzēties par medmāsu Tukuma poliklīnikā. Mazmeitiņai, kas tikai divas nedēļas veca, iekaisa actiņa, un vakar [21. jūlijā], devāmies pie ģimenes ārstā, kas nosūtīja pie speciālista. Reģistratūrā mums paskaidroja, ka noteikti būs nedaudz jāuzgaida (Kā vēlāk izrādījās, 2,5 stundas!). Devāmies augšā un ieņēmām rindu. Vispirms, kaut paskaidrojām, ka esam ar zīdainīti un ka stāvam caurvējā, medmāsa norādīja, lai mēs pagaidām, jo iesākumā ņems cilvēkus ar traumām. Un pat tad, kad kāda sieviete, kas it kā no šīs rindas, ieteicās, lai mūs ņem pirmos, medmāsa tikai nosmīnēja, noteica, ka tagad dakteris pieņems cilvēkus ar pierakstu. Mēs turpinājām caurvējā gaidīt un, neskaitoties uz to, ka vairākas reizes paskaidrojām, ka esam ar zīdainīti. Vēl jāpiebilst, ka pirms mums tika pieņemts pat zāļu izplatītājs, kurš, manuprāt, jau gan varēja nākt citā laikā! Un tikai tad, kad nogāju uz reģistratūru, tika piezvanīts uz ārsta kabinetu un mūs pieņēma. Parasti jau tomēr ņem cilvēkus – vienu ar, otru bez pieraksta un zīdainīšus arī vienmēr pa priekšu palaiž. Tas taču nav normāli, ka divas nedēļas vecs bērniņš vairāk nekā divas stundas tiek turēts caurvējā! Jāpiebilst, ka meita vēl bija spiesta bērniņu nēsāt uz rokām, jo tuvojās jau barošanas laiks.

Komentāru lūdzām Dzintrai Rabkevičai (SIA «Tukuma slimnīca» vadītājai). Viņa paskaidroja: "Par šo konkrēto gadījumu esmu informēta, jo arī saņēmu zvanu. Ko lai saka? Protams, ka formāli ir noteikumi, kā ārsts pieņem pacientus, un tādā ziņā māsiņa neko nav pārkāpusi. Bet, jāpiekrīt, ir arī cilvēciskā puse un ir jāspēj pielāgojas katrai konkrētai situācijai. Bet meitene – māsiņa, par ko sūdzējās, ir jauna un, iespējams viņai vēl pietrūkst šīs īstās komunikācijas spējas. Tāpat arī, jāpiebilst, ka darbā šis cilvēks ir nesen – aizstāj citu darbinieku…Bet bija mums kabinetā smagas, emocionālas pārrunas (doma bija pat par atlaišanu), bet, tā kā daktere par māsiņu iestājās un ir gatava, ka konkrētais cilvēks pie viņas strādā, meitene uzrakstīja paskaidrojumu un viņai noteikts pārbaudes laiks."