Katru gadu tiek hlorēts ūdens, šobrīd tas veikts Jauntukumā. Bet man šķiet, ka kaut kas ar hlorēšanu nav bijis kārtībā, jo smaka ir daudz lielāka nekā citās reizēs. Un vēl – par to nebija nekāda paziņojuma.

Nu jau ir pagājušas kādas pāris dienas, bet hlors ir ļoti stiprs: kā attaisa ūdens krānu, tā visa virtuve smird pēc hlora. Dzert jau to ūdeni nedzeram, bet mums ir mazs bērniņš, kas jāmazgā. Mēs baidāmies to darīt, jo viņš taču tāpat savas rokas bāž mutē. Esmu interesējies vairākās vietās, taču nekādu atbildi neesmu saņēmis. Interesējos arī Vides un veselības centra laboratorijā, tur teica, ka esot Jauntukuma ūdenim analīzes taisītas, bet rezultāti esot konfidenciāli. Kā tas var būt, ka mēs – tik daudzi cilvēki, kas lietojam šo ūdeni, nedrīkstam zināt, kādu ūdeni lietojam?
 «Tukuma ūdens» valdes loceklis Ainārs Feldmanis skaidro, ka ūdens hlorēšana notikusi 18. martā. Tāpēc pāris dienu esot jāpiecieš, ka ūdenī jūtama hlora smaka. Lai cilvēki ūdeni lieto vārītu. Uz jautājumu, kad to varētu lietot nevārītu, A. Freimanis teica, ka pirmdien jau ūdenim jābūt tādam, ka to vairs nevajadzētu vārīt. Vērsāmies arī Nacionālajā diagnostika centra Zemgales reģionālajā laboratorijā. Tur noskaidrojām, ka ūdens analīzes laboratorijā pārbaudei ir nodotas, ķīmisko analīžu rezultāti ir zināmi, taču visi analīžu rezultāti būšot zināmi pirmdien. Turklāt rezultātus, atbilstoši likumam, izsniedz tikai tam, kas tos pasūtījis, un tas ir SIA «Tukuma ūdens». Nacionālā diagnostikas centrā ieteica, – ja patiešām rodas neuzticība «Tukuma ūdens» pakalpojumam, tad iedzīvotāji varētu vērsties Valsts sanitārās inspekcijas Tukuma kontroles un uzraudzības daļā. Bet mēs – redakcijas darbinieki – nākamās nedēļas sākumā atkārtoti sazināsimies ar SIA «Tukuma ūdens» pārstāvjiem.