Tāds ir rezumējums mēģinājumam nošaut divus zaķus vienlaikus – atbrīvot elektrolīniju no kokiem un malku sagādāt. Mēģinājums izdevās daļēji – elektrolīnija atbrīvota, taču…

Redakcijā vērsās Agrita Ņekrasova no Smārdes pagasta «Mazdaķiem» ar stāstu par to, kā palikuši bez malkas. Proti, uz nomaļo, meža ieskauto māju vedot vienfāzu elektrolīnija, kas, spriežot pēc tajā ieaugušo koku garuma, nav tīrīta gadus 30. Spēcīgākā vējā allaž radušies elektropadeves traucējumi, kas, kā zināms, bojā elektrotehniku (tostarp bijis gadījums, kad Ātrās palīdzības mediķiem nācies ievadīt zāles vēnā baterijas gaismā), tālab decembrī vīrs ķēries pie līnijas tīrīšanas. Pirms tam prasījis atļauju pagastā un a/s «Latvenergo» – pagasta padomes priekšsēdētājs Gundars Važa atļāvis zāģēt, gan ar nosacījumu – ne vairāk par 5 m uz katru pusi no līnijas vidusass.

Vīrs ar palīgu izzāģējuši joslu apmēram 500 m garumā, malka (ap 20 m³) sakrauta kaudzēs, lai, kad zeme piesals, pārvestu to mājās. Zāģis gan «nokāvies» – sakususi kaut kāda detaļa karburatorā (tikai tagad uzzinājuši, ka ziemas benzīnam tiekot pievienota piedeva, kas «Homelite» zāģiem šo detaļu maitājot).

Pēcāk Agritas kundzei radušās nopietnas veselības problēmas – viņa trīs reizes operēta, un nav bijis laika domāt par malku, taču janvāra otrā pusē notikumi ievirzījušies citā gultnē – kaut kādi vīri (viņus vadījis vietējais dzelzceļa pārvaldnieks Egons Ņikiķins) sakrāvuši malku divās traktora piekabēs un nez kur aizveduši. Ko nav varēts aizvest – sadedzinājuši… Vai tas ir cilvēcīgi? Sūdzējušies pagasta padomes priekšsēdētājam, un viņš apsolījis, ka policists lietu izmeklēs, taču līdz šim nekāda atbilde nav saņemta; malka, cik zināms, stāvot pie dzelzceļnieku mājas Milzkalnes stacijas tuvumā…

Vajadzēja saskaņot

Iepazīstoties ar situāciju dabā, nācās atzīt, ka tik vienkārša šī fabula – paņēma ļaundari malciņu – vis nav: daļa elektrolīnijas iet pāri divu kaimiņu zemei (kas lauks vien ir, un kaimiņi par zāģēšanu informēti), taču zāģēts dzelzceļa malā; tātad a/s «Latvijas dzelzceļš» īpašumā.

Pagasta padomes priekšsēdētājs G. Važa teic, ka neesot to zinājis – viņš sapratis, ka elektrolīnija iet gar īpašuma robežu, tāpēc arī atļāvis zāģēt; kam īsti kaitēts – dzelzceļam vai cilvēkiem, kas palika bez malkas, vēl jāskaidrojot.

Sazvanījām arī dzelzceļa līnijas pārvaldnieku E. Ņikiķinu, un, lūk, kāds bija viņa viedoklis:

– Elektrolīnija no mājām apmēram 400 m garumā iet pa dzelzceļa joslu. Šo joslu apkalpo dzelzceļnieki, un pagasts nedrīkstēja dot nekādu zāģēšanas atļauju; vajadzēja piezvanīt man vai dzelzceļa pārstāvjiem un saskaņot! Ja zāģēšanas laikā kāds koks nokristu uz dzelzceļa un apstādinātu elektrisko vilcienu, tad būtu ļoti lielas problēmas. Tad jau sanāk tā – jebkurš, kas ierauga pie dzelzceļa koku, var zāģēt!? Es visu jau saimniekam paskaidroju, bet cilvēks nesaprot! Es varētu viņam vēl sliktāk iztaisīt – izsaukt komisiju un par katru nozāģēto koku sastādīt aktu; koki ar, tur nebija maziņi!!

– Tomēr, ja koki ieauguši elektrolīnijā, tie tāpat apdraud satiksmi un ugunsdrošību… Kāpēc tad koki nebija laikus izzāģēti?

– Es jau pateicu – vispirms vajadzēja saskaņot ar mums. Biju ievērojis, ka jau no 2008. gada pavasara šajā posmā tiek zāģēts. Vaktēju, vaktēju un nevarēju novaktēt, bet tagad uzkrita sniegs un pēc pēdām noskaidroju zāģētāju. Un arī – viņš tagad sagāza kokus, bet savākšanu vilktu garumā visu vasaru – tas nekur neder! Jūs varbūt nesaprotat – katrs atbild par savu teritoriju. Kurš viņam atļāva uz dzelzceļa joslas kaut ko darīt?! Pagasta priekšnieka vaina ir tā, ka viņš nepiezvanīja man. Vajadzēja pateikt, kas un kā, nevis sākt pa kluso zāģēt! Ja man nebūtu taisnība, tad uzreiz kādi likuma pārstāvji būtu klāt!

– Bet ja saimnieki būtu lūguši jums izzāģēt kokus zem elektrolīnijas, jūs to darītu?

– Jā, protams!

– Tomēr, ņemot vērā, ka cilvēks izdarījis darbu jūsu vietā, varbūt kompensēsiet vismaz zāģēšanā ieguldīto naudu?

– Kompensēt – par ko? Par to, ka nelikumīgi ielīdis dzelzceļa teritorijā?! Kad vajadzēja, viņš uzreiz atrada manu telefonu, bet tagad skraida pa avīzēm… Es pateicu – par katru nozāģēto koku varētu likt samaksāt!

– Vai paši turpināsiet tīrīt šo joslu?

– Zem elektrolīnijas viss ir iztīrīts – pa trim dienām mēs visus kokus un zarus sadedzinājām.

Formāli paraugoties

Par to, kāda īsti ir kārtība dzelzceļa malu tīrīšanā un kā šādi – bez maksas – iegūta malka tiks iekļauta uzņēmuma bilancē, vaicājām a/s «Latvijas Dzelzceļš» sabiedrisko attiecību dienesta vadītājai Birutai Saksei. Lūk, viņas sagatavotā atbilde: "Te pamatā ir īpašuma jautājums. Zeme ir LDZ nodalījuma josla, bet stabi – «Latvenergo» īpašums. Ir sekojoša kārtība – lai veiktu koku ciršanu LDZ nodalījuma joslā, ir jāsaņem LDZ ciršanas atļauja – tas ir «ciršanas biļete». Lēmums par izciršanas nepieciešamību ir jāpieņem īpašniekiem, ja koki ieauguši stabos, ja koki vai krūmi LDZ nodalījuma joslā traucē vilcienu kustībai un redzamībai lēmumu par to izciršanu pieņem LDZ. LDZ saskaņā ar ciršanas biļetēm koksni izmanto savu ēku apkurei, kas šai reizē arī tika darīts."

Cik izsmeļoša šī atbilde, lai katrs lemj pats, taču situācijas vērtējums ir skaidrs – dzelzceļa pārstāvis rīkojies pareizi; bez saskaņošanas nozāģētie koki ir dzelzceļa īpašums. Tā arī netika skaidri atbildēts, vai zāģēšanu var veikt jebkura privāta vai juridiska persona, vai tomēr tikai dzelzceļa darbinieki un tādos apjomos, cik paši var nokurināt? Un vēl – atklāts palicis jautājums par materiālo vērtību – malkas – iekļaušanu uzņēmuma bilancē. Ja reiz sildītas dzelzceļa ēkas, ir ražots siltums – kur palikusi ieekonomētā nauda? Un, ja gadījumā, tomēr materiālās vērtības – malka, izmantota «LDz» darbinieku privātajām vajadzībām, piemēram, privatizētu dzīvokļu apkurei, šajā situācijā nav vērojamas ļaunprātīgas dienesta stāvokļa izmantošanas pazīmes. Šo divu jautājumu skaidrojumu no Sakses kundzes vēl gaidām…

Tomēr, ja arī a/s «Latvijas dzelzceļš», pievācot ar svešām rokām paveiktu darbu, var slēpties aiz svētā īpašumtiesību un likumības vairoga, tad Smārdes pagasta priekšniekam nekompetence gan godu nedara. Pirms atļaujas dot, vajadzētu taču saprast, ko īsti atļauj. Šajā gadījumā G. Važas atļauja, tautiski runājot, bija "kaķim zem astes" – ne viņam lemt, ko pie dzelzceļa zāģēt. G. Važa to nesaprata un maldināja arī sava pagasta iedzīvotājus…

Kāds varētu būt šī stāsta racionālais kodols? Pirms zāģē sliežu tuvumā – septiņreiz saskaņo; apmēram tā…

(ir arī bildes no izzāģētās dzelzceļa malas; nu kāds tur paraksts? – «Attēlā redzams, ka dzelzceļnieki savākuši tikai zem elektrolīnijas nozāģētos kokus; pārējā dzelzceļa mala līdz robežas atzīmei tā arī palikusi netīrīta…)