– Noklausoties ziņas, ko dzirdam pa Radio un redzam TV, man rodas viens jautājums: kāpēc neviens neko nepaskaidro tautai, kāpēc tā tiek mānīta un krāpta? Piemēram, virs Saeimas ir tāds uzraksts:“Viens likums, viena taisnība visiem”. [Šis uzraksts rotā Ministru kabineta sēžu zāles sienu. – Red.] Bet ja mani atlaiž no darba, tad man neviens nemaksā kompensāciju. Savukārt tagad, kad Saeimā nav tikusi vesela strīpa deputātu (un ne jau aiz laba darba viņi tur netika atpakaļ), viņiem katram kompensācija 10 000 eiro apmērā. Brigmanim un Bērziņam – pat 12 000 eiro [Tas atkarībā no algas – trīs algu ampērā. – Red.]… Nu, kur mums tā taisnība? atkal atduramies pret to, ka visiem viena likuma tomēr nav. Un tad paši brīnās un runā riņķi apkārt par to, ka jāmazina plaisa starp nabadzīgo tautu un bagātajiem. Bet es uzskatu, ka iesākumā ir jāsakārto likumi – ja  ir likums, tad tas attiecas uz visiem vienādi.

Sazinājāmies ar Saeimas sabiedrisko attiecību vadītāju Juri Vīguli un lūdzām viņa komentāru šajos it kā visiem redzamajos, bet neizprotamajos jautājumos. Viņš paskaidroja, ka, protams, saprotot cilvēku nesaprašanu un emocionalitāti šajā jautājumā, bet viss notiekot pēc tiem likumiem, kas šobrīd ir spēkā.

Par vārdiem “Viens likums, viena taisnība visiem”, viņš komentēja: “Lai gan tas nemaina lietas būtību, bieži vien cilvēki jauc šī uzraksta atrašanās vietu – tas atrodas nevis Saeimā, bet gan valdības mājā – Ministru kabinetā. Tas gan, protams, nenozīmē, ka Saeimai tas nebūtu saistoši, bet… Runājot par kompensācijām, tur atkal ir tieši tas pats stāsts: tas ir ierakstīts likumā kā pabalsts, tas Saeimai, kā institūcijai ir jāizmaksā – gribi vai negribi.” Bet par šo jautājumu jau esot uzrakstīts kolektīvais iesniegums un savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai rosinātu šo jautājumu atkārtoti skatīt Saeimā. J. Vīgulis: “Tas, kā es to redzu, ir tīri politiskas izšķiršanās jautājums – šādiem pabalstiem ir vai nav jābūt. [Pašiem politiķiem ir jāizlemj], vai deputātiem, kas pavadījuši ilgus gadus šajā amatā, ir vai nav vajadzīgs, nosacīti, sociālais spilvens. Varbūt viņš, strādājot par deputātu, piemēram, pat pilnībā ir aizmirsis savu iepriekšējo profesiju. Arī citos parlamentos ir kaut kas līdzīgs, jo tajā brīdī, kad deputāts ir ievēlēts, viņam ir jābūt drošības sajūtai – lai visiem būtu vienādas iespējas izšķirties par to – būt vai nebūt deputātam. Domāju, ka šajā jautājumā būtu jēga aptaujāt politiķus vai frakcijas – ko viņi domā. Varbūt jaunievēlētie deputāti uzskata, ka tas itin nemaz nav vajadzīgs – tas ir lemšanas jautājums.” Viņš apstiprina, ka šāda sistēma bijusi visu laiku – ik pa četriem gadiem deputātiem, kas nav pārvēlēti, tiek izmaksāts šis pabalsts. Mainījies esot tikai formulējums un izmaksātais naudas apmērs. Vienu brīdi bijis vienas algas apmērā, bet šobrīd esot trīs algu apmērā.