Ar bērnu regulāri eju uz jauno bērnu rotaļlaukumu Spartaka ielā, taču bērnam spēlēties tur nav iespējams, jo laukumā regulāri darbojas bērnudārza «Vālodzīte» bērni.

Tā kā bērnu grupiņās ir daudz, visas rotaļu ierīces tad arī uzreiz ir aizņemtas. Ja nāk citā laikā, tur spēlējas jau cita grupa. Var saprast bērnudārzu – nekādu interesanto ierīču tajā nav, lai gan tajā ikdienas uzturas ap 200 bērnu; bērni spēlēties grib, un, ja reiz laukums izveidots turpat, pāri ielai, kāpēc gan nespēlēties?! Nebūtu jau arī žēl, ja visiem pietiktu vietas, taču diemžēl tā nav. Turklāt nereti audzinātājas nemaz neskatās, ko bērni dara. Kā tādā situācijā jārīkojas citu bērnu mammām? Jāvaktē, kad bērnudārzā pusdienlaiks un tad jāiet uz laukumu? Piemēram, «Pasaciņas» bērni nav redzēti spēlējamies citur kā vien savā rotaļu stūrītī. Kāpēc šādas pat iekārtas nav uzliktas visos bērnudārzos, lai bērniem būtu, ko darīt?
– Tukuma domes izglītības, kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Smirnova skaidroja, ka bērnudārza bērniem nav noteikts, ka tiem no 7.00 līdz 19.00 jābūt bērnudārza teritorijā – viņi dodas uz pilsētas centru, uz Melnezeru un iet arī spēlēties uz rotaļlaukumu. Cita lieta, ka nebūtu pareizi visam bērnudārzam vienlaikus iet uz laukumu, bet, ja uz turieni aiziet viena grupa, tad nekādu problēmu nav, jo ierīču tur ir pietiekami daudz un vietas rotaļām pietiek visiem. Vaicāta, vai nav domāts atjaunot rotaļu ierīces bērnudārzos, I. Smirnova atzina, ka paši bērnudārzi patiešām esot daudz labāk sakārtoti, nekā rotaļu laukumi ap tiem, taču šobrīd nauda tam neesot paredzēta.
«Vālodzītes» vadītāja Astrīda Knēta apstiprināja, ka dārziņa bērni tiešām apmeklē rotaļu laukumu: "Uz turieni iet tikai vecākā un sagatavošanas grupa, kas tur uzturas ne ilgāk par 40 minūtēm, jo līdz 11.00 viņiem ir mācības un tad ir stunda laika līdz pusdienām. Pēcpusdienā, kad nezinām, cikos vecāki bērnu izņems, viņi spēlējas bērnudārza rotaļu laukumā. Mazo grupu bērni vispār uz šo laukumu neiet, jo jāšķērso iela." A. Knēta stāstīja, ka sākumā domājusi nelaist bērnus uz jauno laukumu, taču tad viņai palicis bērnu žēl – laukums tuvu, ierīču daudz, domājusi, ka vietas pietiks visiem. Viņa solīja raudzīties, lai spēlēties neietu vairāk nekā viena grupa un būtu vieta arī citiem bērniem.
Vaicāta, vai tiešām dārziņu rotaļu ierīces ir tik nožēlojamā stāvoklī, viņa atzina, ka tas tiešām tā esot: "Esmu par šo jautājumu runājusi vecāku padomē, kur skaidroju – kamēr ir vēl grupas ar 35 gadus vecām gultām un krēsliem, tikmēr ārā neko daudz nedarīsim. Vispirms jāsakārto telpas, tad varēs ķerties pie laukumiem. Tāda nu ir tā situācija."