– Mani interesē tāds jautājums – pēc kāda principa pilsēta atļauj ierīkot ietvju segumus un tos flīzēt? Pils ielā, piemēram, pie vienas mājas bruģa vietā saliktas flīzes, un tur ir ļoti slidens. Arī pie vairākiem veikaliem bruģa vietā ieeja noklāta ar flīzēm un allaž jābaidās nenokrist. Saprotu, ka būvnieki vai īpašnieki gribējuši, lai iznāk skaistāk, bet nav padomājuši, ka tas nekādā ziņā nenozīmē drošāk. Vai tad nav nekādi nosacījumi, kādas flīzes kurā vietā var likt?

Tukuma novada domes arhitekte Līga Saulespurēna skaidroja, ka flīzēm ir dažādas klases – no ļoti slīdošām līdz neslīdošām. Un atbilstoši tam tās arī jāizmanto: "Tātad ārā liekamas īpašas neslīdošas flīzes, taču tās ir dārgākas. Kad izstrādā kādas ēkas projektu, parasti norāda, kādas flīzes kurā vietā jāiebūvē un būvuzraugam jākontrolē, vai tas tiek izdarīts. Tirdzniecības centriem, savukārt, izstrādāti īpaši standarti, grāmata, kurā līdz sīkumam atrunāti izmantojamie materiāli." L. Saulespurēna iesaka, ka vietās, kur tiešam ir slidens, uzlikt norādes vai brīdinājumus.
Tukuma novada domes būvinspektors Jānis Rundāns stāstīja, ka, piemēram, Pils ielā tiešām bijušas slidīgas flīzes, taču tad uzdots tām uztaisīt speciālas rievas, kas arī izdarīts. Nupat kādā lielveikalā, kurš gan jau pieņemts ekspluatācijā, lūgts uzlīmēt lentas uz flīzētajām kāpnēm, lai tās neslīdētu. Lai arī attālums no ārdurvīm līdz kāpnēm bijis tik liels, lai sniegs nobirtu, iedzīvotāji tomēr sūdzējušies, ka slīd. Nu, neesot tā, ka domei vienalga – slīd vai neslīd; iespēju robežās risinājumi tiekot meklēti.