Kāda kundzīte, sauksim viņu par Lidiju, vērsās redakcijā pēc palīdzības. Tā kā sūdzībai nav pierādījumu – kases čeka un esam uzklausījuši, tā sakot, vārdus pret vārdiem, tad neveiksmīgās pircējas un veikaliņa īpašnieces vārdi ir mainīti. Tātad noskaidrojām, ka pircējai vairs palīdzēt nav iespējams, tomēr citiem viņas piedzīvojums būs laba mācība…

Čeka nav, bet zābakus apmaina

Notikums sākās kādā no veikaliņiem Tukuma lielveikala «Maxima» ēkas otrajā stāvā. Tieši tur novembra beigās Lidija nopirka savai desmit gadus vecajai meitai zābakus par Ls 17. Pienāca ziema, zābakus sāka valkāt. Pēc 1,5 mēneša tie izjuka. Lidijai nebija saglabāts kases čeks, jo sākotnēji viņa naudu pārdevējai iedevusi, bet lūgusi, lai čeku izsit nākamajā dienā, kad zābaki būs uzmērīti un skaidri zinās, ka tie der. Zābaki derējuši, bet kases čeks tā arī palicis neizsists… Savukārt veikalniece apgalvo – kad uzzinājusi, ka zābaki pircēja meitai der, čeku izsitusi, bet Lidija to vienkārši neesot paņēmusi. Tā kā šādi pircēji rīkojoties ne reizi vien, tad jāatceras, ka otrā dienā tomēr ir jāaiziet uz veikalu pēc čeka, kaut arī prece der.

Taču neskatoties uz čeka trūkumu, pārdevēja nākusi pretī Lidijai un ļāvusi viņai šajā pašā veikaliņā tikt pie citiem zābakiem. Par to, kā tas noticis, gan abu stāsti ir atšķirīgi. Lidija stāsta, ka veikalniece pēc pāris nedēļām atvedusi jaunus zābakus, bet ne vairs par Ls 17, bet gan par Ls 10 un teikusi, ka, lūk, 1,5 mēnešus jau iepriekšējie zābaki valkāti, tāpēc kompensācijai piedāvāti zābaki par Ls 10. Savukārt pārdevēja apgalvo, ka zābakus ļāvusi Lidijai izvēlēties. Lidija samierinājusies, zābakus paņēmusi. Protams, atkal viss noticis bez kases čeka… Situācijā, kad zābaki tiek apmainīti, jāsaglabā iepriekšējais kases čeks un uz tā jābūt atzīmei, ka prece apmainīta. Kases čekam vienmēr jābūt pie pircēja, jo tas ir liecinājums par darījumu, vienīgais dokuments, ar ko iespējams oficiāli pierādīt, ka nekvalitatīvā prece ir nopirkta

Apaviem garantija – divi gadi

Lidijas meita pāris reizes mēroja ceļu no Jauntukuma uz skolu Tukumā, un jaunajiem zābakiem stulms atdalījās no zoles. Izrādās, ka tas bijis sastiprināts ar skavām, ar tādām, kā sastiprina papīru… Abos gadījumos zābaki bija ražoti Ķīnā.

Kad Lidija atkal vērsusies pie pārdevējas ar pretenzijām, šoreiz tās vairs netika pieņemtas. Redakcijai veikalniece skaidroja, ka gan vienā, gan otrā reizē Lidija esot pati izvēlējusies zābakus, kas esot stāvējuši tajā plauktiņā, kur bijis brīdinājums, ka šī prece esot bez garantijas.

Piespiest Zinu zābakus vēlreiz apmainīt neviens nevar, jo pircējai nav kases čeka. Līdz ar to lieta varētu būt izbeigta, vien aicinot pircējus būt vēl uzmanīgākiem, pērkot kādu preci, to tomēr ļoti novērtējot ne tikai cenas, bet arī kvalitātes ziņā. Un jāteic, ka arī 10 lati par nosacīti siltie zābakiem no dermantīna ir daudz… Bet ir šai lietā kāda būtiska "aizķeršanās" – kāds patērētāju tiesību aizskārums, proti, veikalā maldina pircējus, apgalvojot, ka prece tiek tirgota bez garantijas, bet tāda iespēja nemaz nepastāv – visai precei ir jādod garantija, neatkarīgi no tās cenas, nelietojamu preci nemaz nedrīkst tirgot. Lūk, ko par to saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbiniece Ilze Žunde: "Apaviem ir paredzēts divu gadu garantijas laiks no preces iegādāšanās brīža, neatkarīgi notā, vai tie pirkti par pieciem vai 25 latiem. Ja rodas situācija, ka apavi saplīst jau pirmajās dienās, tad pircējam ir tiesības vērsties veikalā ar rakstisku pieteikumu. Sešu mēnešu laikā no preces nopirkšanas brīža pircējam ir tiesības prasīt, lai preci apmainītu vai saņemtu atpakaļ par to naudu. Preces čekam aizvien ir jāpaliek pie pircēja. Ja izvēršas strīds, pārdevējam ir jāpieņem pircēja iesniegums un 10 dienu laikā jāsniedz atbilde. Ja pārdevējs uzskata, ka apavi nav saplīsuši ražotāja vainas dēl, tad viņam ir jāpiedāvā veikt neatkarīgu ekspertu ekspertīzi, kura tad arī noteiks, kam taisnība. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi No 631." Tas, ka pārdevējs pie apaviem ir pielicis, viņaprāt, brīdinošu uzrakstu "bezgarantijas prece", neko nenozīmējot, pircējam tik un tā ir tiesības izvirzīt pretenzijas. Protams, arī pircējam ir jāseko līdzi tam, lai tiktu izsniegts čeks par pirkumu. Ja pārdevējs atsakās čeku izsniegt, tad tā jau ir Valsts Ieņēmumu dienesta kompetence…