– Dzīvoju denacionalizētā mājā jau daudzus gadus. Gribētu zināt, kādas ir manas izredzes uz jaunu mājokli. Saimnieks visu laiku mani draud izlikt uz ielas, un tādas runas notiek gadu no gada, taču neredzu arī, kā pašvaldība varētu palīdzēt. Televīzijā redzēju, ka, piemēram, Rīgā ar domes līdzdalību ceļ mājas un mazturīgajiem piešķir dzīvokļus, bet Tukumā nekas tāds nenotiek. Varbūt jūs varētu noskaidrot, ko pašvaldība dara, lai palīdzētu tādiem cilvēkiem kā es?

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja, ka pašvaldībai ir tiesības ar dzīvokli nodrošināt arī tās personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai: "Ja cilvēks atbilst šai kategorijai, viņam jāinteresējas domē par to, kas jādara tālāk. Ja cilvēks denacionalizētā dzīvoklī iemitinājies vēlāk, pašvaldība par to vairs neatbild. Saprotams, ir cilvēki, kuri ar saimnieku labi satiek un kurus neviens ārā nedzen, līdz ar to viņiem nav vajadzības īrēt pašvaldības dzīvokli. Kas attiecas uz to, ko par Rīgu rāda televīzijā – daudzi domā, ka visur citur notiek tāpat kā Rīgā, bet tā nav. Kad dzīve gāja uz augšu, arī mēs gribējām celt sociālo māju ar privātā kapitāla piesaistīšanu, taču neviens biznesmenis nevēlējās likt kopā savus dzīvokļus un sociālos. Šobrīd, krīzes laikā, visi šie projekti ir apstājušies." Vaicāts, kādas būtu iespējas pašvaldībai izmantot līdz galam nepabeigtos objektus, piemēram, apjomīgo ēku Celtnieku ielā, J. Šulcs skaidroja, ka šis objekts nepieder pašvaldībai; tas ir privātīpašums, par kuru ierosināta maksātnespēja un sākusies tiesvedība. Tur prasības pieteikuši kreditori, tostarp Tukuma dome.