«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» interneta portāla foruma diskusijās uzzinājām, ka tik cerīgi darbīgajā uzņēmumā «Tuko-T» darbiniekiem vairs nemaksājot algas, neesot izmaksātas arī atvaļinājuma naudas. Zinātāji minēja, ka tā ir bijis arī pirms dažiem gadiem, kad tādējādi uzņēmums esot samazinājis strādājošo skaitu.

Daži strādājošie aizgājuši paši

Lai noskaidrotu, kāda situācija ir vienā no mūsu rajona lielākajām ražotnēm, kurā nodarbināti 180 cilvēki, sazinājāmies ar rās vadītājiem. Ražotnes direktors Uldis Liberts paskaidroja, ka šobrīd algu un atvaļinājuma naudas parādu neesot. Ar visiem darbiniekiem uzņēmums norēķinājies, ko gan nevarot teikt par norēķiniem par piegādātajiem materiāliem. Atlaist nevienu strādājošo pašlaik uzņēmumā negrasoties. Jūlijā, kad bijušas grūtības, kādi trīs cilvēki aizgājuši no darba labprātīgi.

Kaut gan pašlaik mēbeles tiek ražotas noliktavai, kur tās uzkrājas, ražošanu uzņēmums nepārtrauks, jo tiek meklētas jaunas realizācijas iespējas. Līdz šim mēbeles eksportēja uz Vāciju Austriju, Zviedriju, Dāniju, Lietuvu un Igauniju. Kur palikuši šie sadarbības partneri, kāpēc nav pasūtījumu, uz šiem jautājumiem U. Liberts mūs mudināja atbildes meklēt pie uzņēmuma

īpašniekiem, kas meklējami uzņēmumā SIA «Sāga».

Meklē partnerus Austrumos

SIA «Sāga» administratīvā direktore Iveta Bergmane mums apliecināja, ka uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis atbilstot Latvijas ne pārāk spožajam ekonomiskajam stāvoklim. Kopējās tirgus konjunktūras pasliktināšanās dēļ ir samazinājušies realizācijas apjomi ierastajam produkcijas klāstam. Apzinoties izmaiņu nepieciešamību, uzņēmums ir sācis jaunu produkcijas attīstīšanu un jaunu tirgus apguvi. Augustā iesākta sadarbība ar partneriem Krievijā – Sanktpēterburgā. Ir plānots tuvākā laikā uzsākt preču realizāciju Ukrainā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Tas dos iespējas cerēt uz darba kolektīva saglabāšanu un regulāru darba algu izmaksu.

Uz jautājumu, kādu atbalstu uzņēmums gribētu sagaidīt no valdības, I. Bergmane atbildēja:

– Valdībai būtu ieteicams vairāk atbalstīt vietējos ražošanas uzņēmumus garantiju un galvojumu veidā, kā arī, piesaistot investīcijas ražošanas modernizācijai, tehnoloģiju ieviešanai, izejvielu piegādei, kas veicinātu ražošanas izmaksas samazināšanos un peļņas palielināšanu. Turklāt būtu apsveicama aktīva ārzemju pārstāvniecību (vēstniecību, komercatašeju, biznesa klubu) iesaiste potenciālo partneru (pircēju) kontaktu organizēšanā.