Es gribu izteikt savas domas par "zobārstu" rakstu avīzē, jo iznāk tā, ka šajā rakstā visi zobārsti mesti pār vienu kārti, taču tā nav.
Jā, Tukumā patiešām ir kādi 19 zobārsti, un viņu vidū ir atsaucīgi mediķi, kuri labprāt strādā ar bērniem. Arī es pieņemu pacientus ar sāpošiem zobiem – gan bērnus, gan pieaugušos. Jā, reizēm ir jāpagaida rindā, jo ārsts jau nesēž klēpī saliktām rokām, bet atraidīts neviens netiek. Turklāt arī es esmu noslēgusi līgumu ar valsti par bērnu apkalpošanu. Ja kādam zobārstam ir līgums ar valsti, bet viņš bērnus nepieņem, patiesībā līgums ir jālauž, jo viņam nav cita iemesla šādu līgumu slēgt. Par to vispār nav nekādu šaubu vai diskusiju.
Bet ir arī otra lieta. Mīļie vecāki, nu nenogaidiet tiktāl, kamēr bērnam zobs sāk sāpēt. Te nevar atrunāties ar to, ka par zobārstu jāmaksā un naudas nav. Ieskatīties bērnam mutē daudz laika no vecāka neprasa vai aizvest pie ārsta uz pārbaudi. Vēršoties pie zobārsta, kam ir līgums, bērniem līdz 18 gadiem zobu ārstēšana ir bez maksas. Konflikti jau rodas tāpēc, ka bērnam tik ļoti sāp zobs, ka viņš neļauj vispār neko darīt – kliedz, raud, sper. Un ko tad? Es nevaru viņu turēt un vienlaikus vēl arī ārstēt, es nevaru rāt bērnu, un man nav anesteziologa, lai zobus ārstētu narkozē. Tas nozīmē, ka es patiešām nevaru viņam palīdzēt. Tāpēc nevajag tik tālu nonākt – tiklīdz ir caurumiņš, ejiet pie ārsta!