Vēl mēnesis un apritētu divi gadi, kopš tiek izmeklēti tukumnieces Ernas Haukas mīklainās nāves apstākļi. Atgādināsim, ka 2007. gada 15. janvārī 58 gadus vecā kundze tika atrasta nosalusi uz ceļa Smārdes pagastā; viņas asinīs tika konstatētas 1,71 promiles etilspirta. Šo gandrīz divu gadu laikā tiesībsargājošās institūcijas noskaidrojušas, ka E. Hauku liktenīgajā vakarā ārpus pilsētas savas dežūras laikā izveduši Tukuma pašvaldības policisti Guntis Siliņš un Mārcis Lacbergs. Tiesā tiek skaidrots, vai policisti pārkāpa savas pilnvaras un to, cik īsti bezpalīdzīgā stāvoklī uz ceļa pamesta E. Hauka.

9. decembrī tiesu debatēs Dobeles prokuratūras prokurore Alda Bite uzsvēra, ka E. Hauka ārpus pilsētas izvesta, lai sagādātu mazāk problēmu kārtībsargiem, taču policisti pārrēķinājušies – sieviete nevis žirgtā solī atgriezusies pilsētā, bet apjukusi devusies Smārdes virzienā un ceļā nosalusi. Šo versiju izmeklēšanas sākumā, kā vaļsirdīgu atzīšanos, uzrakstījuši abi policisti, kuri gan vēlāk no jebkādām liecībām attiekušies un tagad savu vainu noliedz.
Savuties ar uzstādījumu – saskaņā ar likumu jebkuras šaubas jātulko par labu apsūdzētajiem, advokātu duets Jānis Auziņš un Oskars Rode izvirzīja virkni paštaisnības noskaņā ieturētu jautājumu: proti, kāpēc savulaik nav pārbaudīts policistu apgalvojums par to, ka E. Haukai policijas busā veikta pārbaude ar alkometru «LION» (ja nav noformēts protokols, alkometra izdrukas netiek saglabātas)? Pēc advokātu versijas E. Hauka nebija diez ko daudz dzērusi un policisti viņu pēc pašas lūguma izveduši ārpus pilsētas. Par labu šai versijai liecinot tas, ka patiesībā iereibušo E. Hauku vieglāk būtu bijis nogādāt valsts policijas izolatorā, nevis vest ārpus pilsētas. Puiši gribējuši būt cilvēcīgi – E. Hauka busiņā pat spējusi savu personas kodu nosaukt, kas liecina, ka nekādā vis dziļā reibumā viņa nav bijusi (neraugoties uz to, ka pirms tam slapdraņķī Tukumā uz ielas gulējusi). Advokātuprāt, atrašanās guļus stāvoklī vēl nenozīmē gulēšanu – nu mazums, kāpēc Ernas kundze gulēja tik ilgi, ka pašvaldības policijas darbiniece I. Jonāne, kas izsauca policiju, paguva šajā laikā izvest pastaigā suni…? Advokāts Rode nebij' slinkojis un izbraucis maršrutu, kur policisti teicās E. Hauku no busa izsēdinājuši un kur pēcāk sieviete atrasta mirusi; starpība vismaz 1,5 km; tātad kaut kur gājusi un, ja reiz kustējusi, tad kāpēc nav iegriezusies divās mājās pa ceļam? Un kā gan policisti zināja, kur viņai mājas, ja pat pašas meita Sandra Hauka, kas morālai kompensācijai prasa Ls 100 000, nezinot, kur īsti E. Hauka dzīvojusi!? Vēl vairāk – pēc liecībām spriežot, S. Hauka vairākkārt redzējusi māti piedzērušu pa ielu ejam (un zinot, ka viņai ir psihiski traucējumi un, spriežot pēc meitas vārdiem, māte arī baidījusies no tumsas), kāpēc nav palīdzējusi mātei?! Advokāti arī izteica netiešus mājienus uz to, ka vaļsirdīgā atzīšanās policijā panākta piespiedu veidā; ka S. Hauka savādā kārtā izrādījusies pazīstama ar liecinieci Anastasiju Opoļeiko un tamlīdzīgi…
Debates noslēdzās ar vienu zināmo – prokurores pieprasīto sodu: saskaņā ar Krimināllikuma 317. panta 2. daļu: piespriest Guntim Siliņam brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un 6 mēnešiem, uz 3 gadiem liedzot tiesības strādāt valsts un pašvaldības policijā; brīvības atņemšanu uz 3 gadiem Mārcim Lacbergam, liedzot uz 3 gadiem tiesības strādāt pašvaldības un valsts policijā; soda izciešanas laikā ieskaitīt pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā pavadīto laiku, kā arī par labu cietušajai pusei – Sandrai Haukai par morālo kaitējumu samaksāt Ls 10 000 un Ls 500 par bēru izdevumiem.
Tiesnese Karīna Kazārova tiesas lēmumu darīs zināmu piektdien, 12. decembrī.