Izstāde nosaukta pēc rindiņas no Latviešu tautas dziesmas: “Dzeguzīt, dzeguzīt, atdod meitām suseklīt!” un tā apmeklētājiem sniegs iespēju izprast ķemmes kā vēsturiska, estētiska un praktiska objektu vērtību. Kolekcijā ietvertas vairāk nekā 150 ķemmes, kas atspoguļo dažādu laikmetu, stilu un materiālu izvēli. Ķemmes, kas ir vairāk nekā simts gadu vecas, ir izgatavotas no sudraba, rotātas ar gravējumiem un iniciāļiem, roku izšuvumiem, apgleznotām virsmām un kaltētiem augiem, kā arī ceļojumu ķemmes ar nesalaužamiem spoguļiem. Kolekcijā ietvertas ķemmes ne tikai no koka, metāla un plastmasas, bet arī no trauslās pirmās plastmasas, kas var plaisāt, atgādinot par šo materiālu vēsturi.

Olga Ceļigorova stāsta, ka viņas interese par antīkām ķemmēm sākusies pirms aptuveni 15 gadiem, kad draudzene, slavenā radio vadītāja Ilona Jahimoviča, uzdāvināja ķemmi. Kopš tā brīža viņa ir kļuvusi par dedzīgu ķemmju kolekcionāri, apmeklējot krāmu tirgus visā Eiropā, tostarp Madridē, kur lielākie tirgi sniedz elpu aizraujošu pieredzi. Kolekcijā atrodas ap 200 ķemmēm, un to vērtība svārstās no dažiem eiro līdz pat simtiem. Dārgākās ir sudraba ķemmes, kuru iegāde krāmu tirgos bieži vien ir izaicinājums, kas ietver ne tikai meklēšanu, bet arī nopietnu kaulēšanos.

Izstāde piedāvā iespēju iepazīt matu ķemmēšanas vēsturi, kur pirmās ķemmes datētas ar akmens laikmetu, kad tās tika izgatavotas no zivju skeletiem. Šie objekti bija ne tikai ikdienas lietojamie priekšmeti, bet arī skaistumkopšanas līdzekļi, kas dekorēja cilvēkus un palika matos.

Izstāde Jaunmoku pils Freimaņa zālē ir apskatāma no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 muzeja apmeklējuma ietvaros no 24. janvāra līdz 31. martam.

Uz tikšanos Jaunmoku pilī!