Zviedrijas likumdevēji šodien balsos par tālejošo telefonsarunu noklausīšanās un interneta sakaru novērošanas likumu, kura mērķis ir aizsargāties pret draudiem no ārvalstīm, kontrolējot visus e-pasta sūtījumus un telefonsarunas. Šī plāna pretinieki apgalvo, ka tas radīšot "lielā brāļa" valsti.

Balsojuma rezultāti nav paredzami, jo labēji centriskajai valdībai parlamentā ir tikai četru deputātu pārsvars un plāns ir izraisījis asus iebildumus kā uzbrukums pilsoniskajām brīvībām.

Jaunais likums dotu iespēju Nacionālajai aizsardzības radio pārvaldei (FRA), kas, neraugoties uz nosaukumu, ir civila organizācija, pieslēgties visiem pārrobežu interneta un telefona sakariem.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu FRA, kas savulaik Otrā pasaules kara laikā uzlauza nacistu kodus un kā Zviedrijas "ausis" klausījās Padomju Savienību aukstā kara laikā, ir vienīgā, kurai atļauts pārraudzīt militāros radio sakarus.

Aizsardzības ministrija, kas izstrādājusi šo priekšlikumu, uzstāj, ka jaunais likums ir nepieciešams mūsdienu mainīgajā pasaulē, kurā sakari aizvien biežāk notiek pa optiskās šķiedras kabeļiem nevis ēterā.

Kritiķi, kuru vidū ir arī opozīcijā esošie sociāldemokrāti, kreiso un "zaļo" partijas, kā arī žurnālisti, juristi un pat bijušais Zviedrijas izlūkošanas aģentūras SAEPO vadītājs, apgalvo, ka ierosinātais likums neesot pietiekami tālejošs indivīda tiesību aizsargāšanā.

"Priekšlikumam trūkst ietvaru, kas noteiktu, kādām vajadzībām informācija var tikt vākta vai kam tā tiks nodota. Ja es iekritīšu viņu tīklā, es to nezināšu, un nav paredzēta nekāda kompensācija par to, ka valsts ir pārkāpusi manas pilsoniskās brīvības," laikrakstam "Dagens Nyheter" teica Centra partijas biedrs Fredriks Federlijs, piebilstot, ka viņam vēl jālemj, vai viņš uzdrīkstēsies balsot pret partijas līniju.

Cita koalīcijas deputāte – Birgita Ūlsone no Liberālās partijas – jau paziņojusi, ka viņa ir pret likumprojektu un nebūs parlamentā balsojuma dienā, lai izvairītos no balsošanas pret savas partijas līniju.

FRA tiks atļauts pieslēgties sakariem, vienīgi analizējot struktūru un meklējot atslēgvārdus, un tai nebūs tiesību vērsties pret konkrētām personām. Atšķirībā no policijas FRA nebūs vajadzīga tiesas atļauja, lai sāktu novērošanu.

Tomēr parlamenta militārās izlūkošanas lietu komitejai būs jādod "zaļā gaisma", un neatkarīga aģentūra, kuras valdē jābūt vismaz diviem tiesnešiem, lems, pēc kādiem atslēgvārdiem jāveic meklēšana.

Priekšlikums paredz arī FRA ietvaros izveidot īpašu valdi personu neaizskaramības aizsardzībai. Tomēr daži saka, ka ar to esot par maz.

"Esmu pārliecināts, ka nākotnē sāksies telefonsarunu noklausīšanās skandāli, jo likumdošanas stūrakmeņi ir tik vāji. Tiks izsekoti nevainīgi cilvēki," laikrakstam "Dagens Nyheter" teica bijušais tieslietu ministrs sociāldemokrāts Tomass Budstrēms.

Neatkarīgā koalīcija "Stoppa FRA-lagen" ("Apturēt FRA likumu"), kurā apvienojušās pret likumu noskaņotās organizācijas un cilvēki, pagājušajā nedēļā laikrakstā "Dagens Nyheter" pa visu lappusi publicētajā sludinājumā brīdināja, ka likums ir "drauds mūsu atvērtajai un brīvajai sabiedrībai".

"Tajā nav iesaistīta nekāda tiesa. Jums nav jābūt aizdomās turētam noziegumā. Ikviens tiek uzskatīts par aizdomās turamo," teikts reklāmas sludinājumā.

Priekšlikums pirmo reizi tika iesniegts parlamentam pirms gada, taču sociāldemokrāti izmantoja savas tiesības iesaldēt to uz gadu, lai dotu laiku pārdomām.

Tomēr tagad parlamentā iesniegtajā likumprojektā nekas nav grozīts, un aizvadītajā gadā ir bijis maz debašu par to.

Kad tas tika iesniegts 2007.gadā, SAEPO galvenais juriskonsults Laršs Oke Juhansons teica, ka priekšlikums ir "pilnīgi svešs mūsu pārvaldes formai".

Savukārt Zviedrijas Juristu asociācijas vadītāja Anne Ramberga norādīja: "Ja priekšlikums tiks pieņemts, mēs būsim vieni no visaktīvākajiem savu pilsoņu izsekotājiem, pārspējot arī ASV."

Pēc Nacionālās pasta un telekomunikāciju pārvaldes datiem, ierosinātajā pārraudzībā sākotnēji būs jāiegulda no pusmiljarda līdz vienam miljardam Zviedrijas kronu (no 37,5 līdz 75 miljoniem latu), bet ikgadējās operatīvās izmaksas sasniegs 100 līdz 200 miljonus kronu. Rēķinus apmaksās telekomunikāciju operatori.

Ja likums tiks pieņemts, tas stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.