2. Starptautisko Dārza svētku izskaņā to organizatore Aina Kalnciema viesus aicina uz koncertu Jaunmoku pils Kolonnu zālē.

Mākslinieks ir cilvēks, kam Dievs par baltu velti devis to, ko cits pat par brangu naudu nevar nopirkt – talantu. Taču talants tāpat kā dārzs ir jākopj; tikai tad pumpuri saplaukst jo krāšņos ziedos.

Pumpuri

Koncerta pirmā daļa uzticēta jaunajiem mūziķiem – tukumniekiem, Emīla Dārziņa Mūzikas skolas audzēkņiem. Atskaņoto kompozīciju sarežģītā faktūra, figurācijas, virtuozās pasāžas pianistu pirkstos gulst tik mulsinoši viegli, ka maldinoši liek domāt – brīnumi rodas paši no sevis, nevis pamatīga darba rezultātā. Aurēlija Šimkus pie klavierēm spēlējas kā jauna kaķenīte: mīkstām ķepiņām viņa maigi glāsta taustiņus, bet brīžam izlaiž nadziņus un iecērt kārtīgu pliķi (F. Lists «Rūķišu rotaļa»). Daumanta Liepiņa klavierspēle atgādina putna lidojumu, spārnu galiem tik tikko skarot trīsuļojošās koku galotnes. Jo putniem pieder debesis (F. Šopēns – Skerco Nr.2 op.31). Savukārt viņa māsas Madaras Liepiņas vijole ir īsteni sievišķīga – P. Sarasates «Spāņu dejā» tā uzvedas kā šķelmīga koķete – te smejas, te raud, un nevar saprast, vai asaras ir īstas.

Bet Muriela Fankhausere (Šveice) dzied par ziediem. Viņa pati ir feja, kuras liegā balss modina raisīties ik pumpurā dusošo dzīvību. Ar tembra siltumu, ar mīlestību. Un tukumniece Santa Jākobsone pavadījumā izspēlē puķu smaržu.

Ziedi

Koncerta otrā daļa ir pieredzējušu mūziķu ziņā. Viņiem neviens vairs nav jāpārliecina par pirkstu veiklību, bet gan par domu dziļumu.

Katrā cilvēkā mīt gan eņģelis, gan velns – neviļus nāk prātā, klausoties čellistā Ramonā Jaffē (Vācija). Pasaulīga miera apgarots viņš ir G.F. Hendeļa Sonātē čellam un klavesīnam (Aina Kalnciema), izdzīvotu kaislību smeldzes pārpilns A. Pjacollas mūzikā un dienvidnieciska temperamenta nospriegots pašsacerētajās flamenko melodijās, kur viņa čells kļūst par ģitāru.

Neparastas pārvērtības koncertā piedzīvo J.S. Baha darbi: Ainas Kalnciemas virtuozajam klavesīnam pievienojas Oskara Petrauska soprānsaksofons un Riharda Zaļupes marimba, un polifonijas lielmeistara trīssimt gadu senie nošu raksti atdzimst jaunās nedzirdētās saskaņās. Bet koncerta kulminācija ir piedevās spēlētās J.S. Baha «Dūdas» ar O. Petrauska un R. Zaļupes improvizēto laikmetīgo vidusdaļu – mūziķi sadodas rokās pāri gadsimtiem.

Augļi

Klausītāju rindās ir jauno mūziķu vecāki un skolotāji. Viņu darbs ir nesis augļus, kurus tagad baudām mēs visi. Arī zāles pirmajā rindā sēdošais Valsts prezidents ar kundzi. Varbūt mājupceļā viņi mazliet parunāja par dārziem un to kopējiem…