Sestdien, 16. aprīlī, Zentenes pagasta vokālais ansamblis «Mežezers» svinēja desmit gadu dzimšanu dienu. Kā jau šādos svētkos – kopā ar gaviļniekiem bija viņu ģimenes un draugi, pagasta un kultūras ļaudis un protams, viesu kolektīvi no Engures, Vandzenes, Balgales, Pūres un Kandavas.

Vokālais ansamblis izveidojies 2001. gadā pēc Ritas Roznieces iniciatīvas: "Kad pārcēlos uz Dzirciemu, zināju, ka bez dziesmas nevarēšu. Kad 2001. gadā 6. aprīlī E. Birzniekam-Upītim Pastariņa muzejā svinēja 130. dzimšanas dienu, šajā pasākumā uzstājās Dzirciema internātskolas folkloras kopa Ārijas Ļipuncovas vadībā. Padomāju, cik labi būtu, ja mēs, tādi tantuki, salasītos un dabūtu tādu vadītāju… Toreizējā Pastariņa muzeja vadītāja Gunta Frišfelde iedrošināja un Āriju uzrunāju. 21. aprīlī jau bija pirmais mēģinājums."
«Mežezera» vadītāja Ā. Ļipuncova stāstīja, ka kolektīvs visu viņai šais gados iemācījis – kā jādiriģē, kādas dziesmas jāizvēlas, kā mati jāieveido un lūpas jākrāso… Tāpēc, lai kolektīva sievas (R. Rozniece, Maija Strautiņa, Anita Dzene, Silvija Štāle, Lija Miza, Velta Murāne un koncertmeitare Viviana Brizga) būtu skaistas kā Dzirciema ezera ūdensrozes, viņa katrai dalībniecei dāvāja piespraudi kā ūdensrozes ziedu, bet vienīgajam ansambļa kungam Mārim Malvesam – tikpat zilu kabatas lakatiņu.
Desmit gados ansamblis dziedājis dažādos koncertos, ar panākumiem – skatēs un dažādos pasākumos, savā dziesmu pūrā sakrājot pavisam 150 dziesmu. Jubilejas koncertā skanēja skaistākās no skaistākajām – katra ar savu īpašo stāstu no kolektīva vēstures. Un, ko nepateica gaviļnieki, to pastāstīja draugu kolektīvi. Viņu un pārējo viesu vēlējums – var nogurt rokas, var nogurt kājas, bet dziedoša sirds lai nenogurst nekad!