Pretēji zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) paustajam piensaimnieki nedomā, ka situācija pēdējos mēnešos nozarē nav pasliktinājusies, tieši otrādi – tā ir kļuvusi vēl smagāka. Tā raksta interneta portāls www.delfi.lv. Viena no pavasarī notikušo protestu laikā aktīvākajām zemniecēm Dace Pastare norādījusi, ka nekādas izmaiņas lauksaimniecības politikā nav pamanījusi. Arī maijā apsolītie 2,5 miljoni latu zemniekiem piešķirti tikai tagad. D. Pastare portāla žurnālistiem to nosaukusi par "ļoti strauju tempu". "Šoks ir pāri. Ir iestājusies apātija: būs – būs, nebūs – nebūs," viņa raksturojusi zemnieku garastāvokli.

Viņa norādīja, ka situāciju nozarē saasinājušas pieaugošās izejvielu izmaksas. Zemniekiem arī arvien vairāk jādomā, kā samaksāt kredītus bankām. Tuvākajos mēnešos gan situācija varētu mazliet uzlaboties, jo visi lielie maksājumi jau secen. Labākā situācijā gan būs tie zemnieki, kuri būs sarūpējuši pietiekamus un labus barības apjomus ziemai.
D. Pastare paudusi pesimismu par valdības iespējamo sadarbību un palīdzību no valdības. Jūlijā solītās sarunas ar premjeru Ivaru Godmani nav notikušas, un nav zināms, kad notiks.
Situāciju piensaimniecībā kā "ļoti smagu" raksturo arī cits pavasara akciju aktīvists un viens no iniciatoriem gaidāmajam darījumiem, kurā zemnieki iegādāsies, kādu piena pārstrādes uzņēmumu, Uldis Krievārs. "Ļoti grūta (..) Finanšu situācija ir ļoti smaga. Izmaksas vēl joprojām ir augstas," par saimniecību finansiālo stāvokli sacījis Krievārs.
Salīdzinājumā ar situāciju pērn, vairāk saimniecību ir nokļuvušas parādos. Pēc viņa teiktā, vieglāk ir tām saimniecībām, kas ir kooperatīvu biedri. Tie lopbarību un preces caur kooperatīvu var iegādāties lētāk. Tomēr kopumā "dažiem ir ļoti lielas problēmas".
Arī viņš atzīst, ka tagad ziemā situācija "teorētiski" varētu nedaudz uzlaboties, jo raža ir novākta.
Gan D. Pastare, gan U. Krievārs atzīst, ka vēl joprojām ļoti zemas ir piena iepirkuma cenas. Pēc Latvijas Centrālās Piensaimnieku savienības un Centrālās Statistikas pārvaldes datiem vidējā piena iepirkuma cena ir 18 santīmi, kamēr vēl aprīlī zemnieki kā "izdzīvošanas robežu" minēja 22 santīmus. Turklāt toreiz, lai gan bija augstākas degvielas cenas, tomēr nebija aizsākusies globālā krīze.
Portāls intervējis arī zemkopības ministru, kurš skaidrojis, ka turpmāk piena cenas nav prognozējamas, un tās var būt atkarīgas arī no citās tautsaimniecības nozarēs notiekošā. Kā apstākļus, kas varētu noteikt piena cenas, M. Roze minēja minerālmēslu cenas, kas, pēc ministra teiktā, ir nepamatoti augstas, un lopbarības cenas, kas arī augstas. Iepretim tam – ir bijusi laba graudu raža.
Ministrija valdībā iesniegusi pārskatu par situāciju piensaimniecībā. Tajā norādīts, ka ražošanas un realizācijas apjomi 2008. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2007. gada 1. ceturksni ir kritušies attiecīgi par 7% un 9% un ir zemākie pēdējo triju gadu laikā. Izņēmums ir piens, kam ir neliels ražošanas un realizācijas apjomu pieaugums. Iepirktais piena apjoms piena pārstrādes uzņēmumos ir palielinājies par 1%, savukārt piena produktu realizācijas vērtība par 17%, kas ļauj secināt, ka realizācijas vērtība pieaugusi uz realizācijas cenas rēķina, nevis uz pārstrādes apjomu rēķina.
Krīze piensaimniecībā saasinājās martā un aprīlī. Zemnieki norādīja, ka rūkošās piena iepirkuma cenas apdraud ne tikai saimniecību ienākumus, bet arī pastāvēšanu. Ja piensaimnieki kredītsaistības bija uzņēmušies, rēķinoties, ka iepirkuma cena paliks 28 santīmi, tad pavasarī tā nokritās pat zem 20 santīmiem.
Pēc ilgstoša spiediena, prasībām ministram demisionēt un protesta akcijām, Zemkopības ministrija tomēr piekrita 2,5 miljonu latu atbalsta piešķiršanu zemniekiem. Tāpat kooperatīviem tika solītas kredītu garantijas piena pārstrādes uzņēmuma iegādei.
Savukārt M. Roze atbildēja, ka daudzi zemnieki ir ņēmuši kredītus, neapzinoties savas iespējas to atmaksāt. Pēc viņa teiktā, situāciju Latvijā lielā mērā ietekmēja arī piena pārprodukcija Latvijā.