Laikā, kad kokmateriālu cenas krītas, septiņu cirsmu izsoli šomēnes rīko Ķemeru nacionālā parka administrācija. Vai tas notiek, ievērojot premjera I. Godmaņa rezolūciju palielināt koksnes ieguves apjomus vai citu iemeslu pēc, – to vaicājām Ķemeru nacionālā parka direktorei Ērikai Kļaviņai.

Lai paliktu vismaz dažas zaļas salas

Lūk, ko viņa pastāstīja:

– Nacionālajam parkam 1/3 no valsts dotācijas pašiem jānopelna, savukārt pusi no šiem ieņēmumiem veido meža materiālu izsoles. Vienkārši mēs esam spiesti kaut ko darīt šajā jomā. Tirgus konjunktūra nav mums izdevīga – janvārī ir izsludināta izsole apmēram 1700 m³ koksnes; apjoms nav liels – tas iekļaujas meža dabiskā pieauguma robežās. Tās visas būs daļēji kopšanas cirtes, taču pašreiz cenas ir tādas, ka izskatās – jau sagatavojot un dastojot cirsmu nogabalus, mēs samaksājam tik, cik varbūt iegūsim izsolē – apmēram 1 Ls/m³. Nav arī zināms, vai vispār kāds pieteiksies un izsoles notiks – grūti pateikt. Katrā ziņā mūsu mērķis nav gūt ieņēmumus no meža izzāģēšanas par katru cenu. Ieņēmumus gūstam arī no zemju nomas un lauku atbalsta maksājumiem.

Runājot par to, kas vispār notiek valstī, tendence ir tāda, ka tikai aizsargājamās teritorijas ar laiku varētu būt kā zaļās salas, kur vēl būs gan kritusī koksne, gan varēs redzēt pieaugušus, vecus kokus. Protams, dabas rezervātos un liegumos kailcirtes ir aizliegtas; kopšanas cirtes ir atļautas, taču mēs tās pieļaujam tikai ainavu zonā. Cirsmu vietas pirms tam izvērtē ekologs un, ja atrod kādu tā saucamo atslēgas biotopu, kas svarīgs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tad šajā vietā mežizstrāde nenotiek.

– Kā jums šķiet – vai turpmāk parkam izdosies sabalansēt dabas aizsardzības idejas ar nepieciešamību pelnīt, lai pastāvētu?

– Katrā ziņā mēs nekāpsim pāri sirdsapziņai. Mēs noteikti nestrādāsim tikai tāpēc, lai paņemtu koksni un izdzīvotu. Šobrīd samzinām savus izdevumus, cik nu iespējams. Esam spiesti atlaist piecus darbiniekus, taču izskatās, ka ar to nepietiks; jādomā arī par atalgojuma samazināšanu – vai nu visiem vienlīdzīgi (taču to nepieļauj likumdošana), vai arī par darba laika samazināšanu. Šie jautājumi vēl jārisina. Ņemot vērā, ka Vides ministrija slēdza struktūrfondu atbalsta programmu, pērn slēdzām arī Ķemeru tīreļa laipu taku, jo tiešām nevaram atļauties pat ne dēļa galu vairs nopirkt laipas atjaunošanai.

Vispirms – jāizvērtē

– Kā vērtējat politisko lēmumu – palielināt koksnes ieguves apjomu valsts mežos?

– Ņemot vērā Valsts kontroles atzinumu, ka a/s «Latvijas valsts meži» peļņa pērn bijusi 95 miljoni latu, tomēr tā nevis atvēlēta valstij, bet lielākā daļa ieguldīta uzņēmuma pamatkapitālā un attīstībā, acīmredzot šī attiecība nav pareiza. Valsts resursi tiek izmantoti un tajā pašā laikā valsts aizņemas naudu… Palielinot mežizstrādi… Kur to koksni realizēs? Kāds būs tirgus? – Tie tādi sarežģīti jautājumi. Cirst par katru cenu, lai tikai koksni iegūtu… Katrā ziņā bioloģiskai daudzveidībai tas par labu nenāks. Lielie ceļi uz cirsmām ļoti fragmentē un degradē meža vidi un ir nopietns drauds bioloģiskajai daudzveidībai. Vajadzētu izvērtēt, cik vispār pamatotas bijušas ciršanas, ja reiz peļņa aizgājusi pārsvarā uzņēmuma attīstībai…