Valdība vēl nav analizējusi, kā atbalsts Gruzijai varētu ietekmēt Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, intervijā laikrakstam "Biznes&Baltija" sacījis ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

Kā pieļāvis Riekstiņš, kad valdība pilnā sastāvā atkal sapulcēsies uz sēdi, šis jautājums varētu tikt pārrunāts, bet pašlaik no Krievijas puses neesot saņemtas kādas indikācijas par vēlmi pārskatīt attiecības un plānotos kontaktus.

Taujāts, vai, reaģējot un militārajām sadursmēm Gruzijā, Latvijai nevajadzēja ieņemt mērenāku pozīciju, lai attiecību ar Krieviju iespējamas pasliktināšanās dēļ neciestu valsts ekonomiskā situācija, Riekstiņš uzsvēris, – lai arī ekonomikas sakari ar Krieviju ir būtiski, Latvija nav pilnībā atkarīga no šīs kaimiņvalsts. "Mēs esam ieinteresēti attīstīt labas kaimiņattiecības ar Krieviju. Taču mēs vairāk nekā jebkurš cits esam ieinteresēti, lai mūsu partneri austrumos būtu prognozējami."

Skaidrojot, kāpēc Latvija šajā militārajā konfliktā ir nostājusies Gruzijas pusē, ministrs norādījis uz konflikta eskalāciju šā gada laikā. Riekstiņš atzīmējis, ka vispirms Krievija šā gada aprīlī sāka tiešus kontaktus ar Gruzijas separātiskajiem reģioniem Abhāziju un Dienvidosetiju, tad sākās arī militāri incidenti, kad tika notriektas Gruzijas lidmašīnas un Krievijas lidmašīnas ielidoja Gruzijas gaisa telpā, sākās apšaudes un Krievija palielināja savu militāro kontingentu šajos reģionos.

"Mēs redzējām vairākus soļus, kas neveicina spriedzes mazināšanu, gan no osetīnu separātistu puses, gan arī Krievijas puses," sacījis ministrs, "šajā situācijā [Gruzijas] prezidentam bija kaut kas jādara, lai to pārtrauktu. Vai viņš izvēlējās pašus labākos līdzekļus? Varbūt arī nē. Varbūt viņš nenovērtēja situāciju un pakļāvās provokācijām? Varbūt…"

Riekstiņš uzskata, ka Krievija uz situāciju reaģējusi neadekvāti. "Bija kritušie starp miera uzturētājiem? Tas ir slikti. Mūsu miera uzturētāji arī ir krituši, kā tas nesen notika Afganistānā. Šādās situācijās, lai izvairītos no tālākas konflikta eskalācijas, ir jānoskaidro notikušā apstākļi, nevis jāmetas nekavējoties atbildēt, ievedot vairākus tūkstošus karavīru citā valstī," sacījis politiķis.