Pagājušās nedēļas nogalē Tukumā notika ikgadējās soļošanas sacensības «Modra Liepiņa kausa izcīņa», kurā skatītājiem tika piedāvāti dažādi pārsteigumi. Tā jaunu rekordu futbola bumbas žonglēšanā, veicot 10 km distanci, uzstādīja valmierietis Uģis Zariņš. Viņš trasē devās pie Ziedoņkalna un policijas auto pavadībā finišēja pie Tukuma ledus halles.

Latvijā nav daudz cilvēku, kas spējīgi uzstādīt šādus rekordus, secināja «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» un aicināja valmierieti uz sarunu.

– Kā vērtējat savu startu Tukumā, vai esat apmierināts ar rezultātu?

– Lai gan centos sasniegt 10 km, žonglējot ar bumbu, man Tukumā izdevās veikt distanci – 8 km un 764 m, kas tā vai tā ir jauns mans rekords (uzrādīju laiku 2 stundas, 40 min un 14 sekundes). Vai ar rezultātu esmu apmierināts?! Jāsaka, ka Tukumā bija laba trase, vienīgi grūtības sākās Tukuma centrā, kad nācās veikt vairākus apļus (pa 500 m). Ja trases finišs nebūtu jāveic Tukuma centrā pa apļiem, manuprāt, būtu izdevies uzstādīt arī iepriekš pieteikto rekordu – 10 km. Psiholoģiski un fiziski biju tam gatavs, bet daļēji šo apļu dēļ nedaudz zuda koncentrēšanās spēja, tāpēc bumba nokrita zemē. Viennozīmīgi, nu esmu pārliecināts, ka nākamo rekordu sev uzstādīšu vēl garāku – vismaz 11 km. Iespējams, ka tas atkal notiks Tukumā, jo pilsētas dome mani pēc finiša uzaicināja piedalīties nākamā gada Tukuma pilsētas svētkos, kur centīšos labot savu nākamo rekordu. Katrā ziņā paldies Modrim Liepiņam un visiem tukumniekiem par lielo atbalstu!

– Uģi, kā sākāt nodarboties ar bumbas žonglēšanu, skrienot, uzstādot rekordus?

– Man ir 26 gadi, un kopš bērnības esmu saistīts ar sportu. Trenējos futbolā, kur labi apguvu futbola tehniku, kas man noder, žonglējot ar bumbu (trasē sportists bumbu var žonglēt ar kāju, galvu un pleciem). Līdz 14 gadu vecumam futbolu nopietni spēlēju Valmierā, bet vēlāk pārgāju uz tā laika Latvijas Republikas (LR) čempionvienības Rīgas «Skonto» dublieru komandu. Virslīgā esmu pārstāvējis «Policijas FK», FK «Rīga» un Valmieras «Gauju». Esmu bijis Latvijas «U-16» un «U-18» futbola izlases spēlētājs. Savulaik saņēmu uzaicinājumu spēlēt arī Igaunijā, Tartu futbola klubā, kā arī bija iespēja iekļūt vairākās Skandināvijas komandās, tomēr, kā jau tas dzīvē dažkārt gadās, dzīve iegāja nedaudz citās sliedēs, un no profesionālā futbola aizgāju. Šobrīd futbolu spēlēju tikai amatieru līmenī. Bumbas žonglēšana ir mans vaļasprieks. Citam patīk brīvajā laikā makšķerēt vai rakņāties ģimenes dārziņā, bet es… žonglēju bumbu.

Pirms Tukuma mans oficiālais bumbas žonglēšanas rekords bija 7 km un 200 m, ko uzrādīju Cēsīs. Neoficiāli gan mans rekords ir 9 km un 800 m, bet diemžēl tas oficiāli nav reģistrēts, jo to uzstādīju neoficiālās sacīkstēs Valmierā. Agrāk piedalījos arī Aigara Fadejeva soļošanas šovos, kur devos dažādās distancēs, lai žonglētu bumbu.

– Vai Latvijā esat vienīgais bumbas žonglētājs?

– Agrāk mēs tādi bumbas žonglētāji bijām vairāki, vismaz pieci cilvēki. Spēcīgi bumbas žonglētāji bija Valmierā, Daugavpilī, Liepājā u. c., tāpēc mēs pat savstarpēji organizējām pusotra kilometra garu bumbas žonglēšanas čempionātu. Šogad, kā zinu, Latvijā esmu palicis vienīgais, jo viens no maniem kolēģiem devās peļņā uz Īriju, cits – spēlē futbolu Krievijas 1. līgā. Tuvākajā laikā no sava hobija netaisos atteikties. Vēl vairāk – es ļoti gribētu startēt Skandināvijas kausa izcīņā, kas regulāri tiek rīkots starp bumbas žonglētājiem. Lai izcīnītu tiesības piedalīties šajā kausa izcīņā (tas notiek divas reizes gadā), man obligāti bija jāveic 10 km distance.

– Eiropā un pasaulē noteikti bumbas žonglētāju netrūkst?

– Tieši tā. Bumbas žonglētāju pasaulē ir ļoti daudz (īpaši tā cieņā ir Dienvidamerikas valstīs, kā arī citur Eiropā). Šobrīd pasaules rekords bumbas žonglēšanā ir… 40 km, bet Eiropā – aptuveni 30 km. Ja godīgi, šobrīd konkurēt ar brazīļiem, argentīniešiem vai portugāļiem man būtu grūti. Kāpēc?! Silto zemju pārstāvjiem treniņos palīdz klimatiskie apstākļi un saule, kas Latvijā nemaz tik bieži nespīd.

Lai gan bumbu žonglēju tikai hobija pēc, šobrīd esmu sev izvirzījis mērķi – nākotnē veikt pusmaratona distanci (21 km un 195 m). Tie šobrīd varētu būs mani sportiskie griesti. Ceru, ka kādu augstu vietu man izdosies iegūt arī Starptautiskajās bumbas žonglēšanas sacensībās. Tas, vai man izdosies startēt šajās sacīkstēs, atkarīgs arī no sponsoru palīdzības.

– Ar kādām īpašībām jābūt apveltītam sportistam, lai viņš varētu žonglēt bumbu?

– Viņam jābūt veiklam un ar futbola tehniku saistītam cilvēkam. Varbūt atkārtošos, bet rezultāti ļoti daudz atkarīgi no laika apstākļiem. Ja ārā līst lietus, ir krusa vai sniegs, tad nekādus labus rezultātus uzrādīt nevar. Ļoti daudz kas atkarīgs arī no laba garastāvokļa, emocionālā pacēluma. Ja tevi nomāc kaut kādas psiholoģiskas problēmas, starts var arī neizdoties.

– Kur strādājat ikdienā?

– Šobrīd esmu Valmieras Stiklšķiedras ražotnes darbinieks. Tomēr nākotnē vēlos strādāt par jaunatnes futbola treneri, jo man ir arī futbola trenera licence. Vēl man patīk darboties futbola organizatoriskajā lauciņā. Laiks rādīs, vai tas man izdosies.

– Lai jums viss izdodas!