Pašlaik Eiropas Savienības komisijā tiek izstrādāta jauna programma – skolu apgāde ar augļiem un dārzeņiem.

Augļi un dārzeņi pret kolu un čipsiem

Eiropā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgam dzīves veidam un tam, ko cilvēki ēd. Eiropas komisija veikusi pētījumu, kurā apsekoja bērnus, lai noskaidrotu, ko viņi ēd šajā čipsu, kolas un gumijas lācīšu laikmetā. Rezultāti bija pārsteidzoši, aizvien mazāk un mazāk tiek patērēti augļi un dārzeņi. Līdz ar to augļu un dārzeņu kopējā tirgus organizācijas reformas laikā izskanēja priekšlikums, ka Eiropā varētu ieviest skolas pienam līdzīgu programmu. Paredzēts, ka par šo regulu balsos martā, lai dalībvalstis varētu pagūt sagatavot savus noteikumus un šo programmu varētu ieviest ar jauno mācību gadu.

Dārzeņu – augļu programma darbosies līdzīgi kā skolas piena programma: valsts noslēgs līgumu ar konkursā uzvarējušiem ražotājiem, no kuriem iepirks izaudzētos dārzeņus – gan svaigus, gan pārstrādātā veidā. Paredzēti ierobežojumi cukura un sāls daudzumā pārstrādes produktā. Paredzēts arī, ka pasākumā piedalās ES ar savu finansējumu un sedz 75% no produktu iegādes izmaksām. 25% jāapmaksā no dalībvalsts budžeta vai trešo personu līdzekļiem.

Ar regulu vien nepietiks

Atzīts arī, ka pati produktu izplatīšana nespēs mainīt bērnu ēšanas paradumus, tāpēc ir paredzēts, ka līdz ar produktu izplatīšanu veiks informatīvus pasākumus, lai varētu ieinteresēt jauno paaudzi patērēt šos produktus aizvien vairāk. Eiropas komisija ir izrēķinājusi – ja šodien ieguldām naudu augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanā bērnu vidū, tad turpmākajos gados ietaupīsim daudz līdzekļu (miljonos mērāmu), kas ir jātērē par cilvēku atveseļošanu no asinsvadu slimībām.

Programma, protams, ir ļoti laba. Taču mums jau ir bēdīgi slavenā piena programma. Tā sākotnēji saņēma pretsparu no skolu puses, jo radās papildu darbs un neērtības, produktus sadalot bērniem. Tajās skolās, kur šo programmu novērtēja atzinīgi un ieviesa, programma beidza darboties janvārī, jo krīzes apstākļos ES finansējums bija, bet Latvijas līdzfinansējums – ne. Tāpēc rodas pamatotas bažas, ka šīs visnotaļ labās ierosmes mūsu valstī paliks tikai idejas līmenī, kamēr pārējas Eiropas dalībvalstīs šīs iespējas prot novērtēt un izmantot.