Kad Kijevas ģenerālprokuratūra būs izmeklējusi krimināllietu par 1932. un 1933. gada masveida bada, tā dēvētā golodomora, organizēšanu Ukrainā, vispārējās jurisdikcijas tiesa varēs tiesāt šī mākslīgi izraisītā bada organizētājus, sacīja Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Valentīns Naļivaičenko.

Šajā procesā apsūdzības tiks izvirzītas padomju režīma vadoņiem, tādiem kā Josifs Staļins.
"Vispārējās jurisdikcijas tiesa pilnā mērā var izskatīt tādas lietas, jo Ukrainas Kriminālkodeksā ir atbilstošs pants," paskaidroja amatpersona, aizrādot – iebildumi, ka Ukrainā šāda tiesāšana nav iespējama nozieguma noilguma dēļ, nav pamatoti.
Ukraina ir parakstījusi 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. Atbilstoši šim dokumentam šāda veida noziegumiem nav noilguma termiņa, norādīja Naļivaičenko.
No sākuma ir jāierosina krimināllieta, balstoties Drošības dienesta materiālos un liecinieku liecībās. Patlaban notiek juridisko aspektu saskaņošana ar Ģenerālprokuratūru.
"Tiklīdz būs pabeigta juridiskā saskaņošana, kā es to saprotu, Ģenerālprokuratūrai nekas netraucēs ierosināt krimināllietu. Par to es esamu pārliecināts," uzsvēra amatpersona.
Ukraina ir vērsusies ANO, aicinot atzīt par genocīdu Staļina izraisīto badu Ukrainā 1932. un 1933. gadā. Ukrainas parlaments ir pieņēmis likumu, šos notikumus atzīstot par padomju genocīdu pret ukraiņu tautu.
Krievija, kura ANO Drošības padomē bauda veto tiesības, ir pretojusies Kijevas prasībām atzīt šo traģēdiju kā genocīdu, baidoties, ka tas izraisīs līdzīgas prasības par citām Staļina zvērībām.
Padomju valdība tās pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs trīs reizes izraisīja masveidīgu badu – 1921./1922. gadā, 1932./1933. gadā un 1946./1947. gadā.
1932./1933. gada badā, ko izraisīja komunistiskā diktatora Josifa Staļina rīkojums par vardarbīgu pārtikas atsavināšanu Ukrainas lauku rajonos, nomira līdz desmit miljoni cilvēku.
Tas bija viens no pasaules vēsturē briesmīgākajiem cilvēka izraisītajiem masu iznīcināšanas gadījumiem.
Daudzi ukraiņi uzskata, ka Staļina mērķis bija pret ukraiņu tautu vērsts apzināts genocīds, un Ukrainā 1932./1933. gada bads, kas tiek dēvēts par "golodomor", ir pielīdzināts nacistu īstenotajam holokaustam.
Daži ukraiņi gan domā, ka badu izraisīja toreizējo līderu pieļautās, taču piedodamās kļūdas, nevis apzināti Maskavas centieni iznīcināt ukraiņus.
Bez Ukrainas bads skāra arī Krievijas dienvidu apgabalus un daļu pašreizējās Moldovas un Kazahstānas teritorijas.
Diskusijas par padomju režīma atbildību bada izraisīšanā Ukrainā ir aktuālas arī šodien. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka vēsturniekiem līdz šim nebija pieejami attiecīgā vēstures perioda arhīvi, lai noskaidrotu, vai Kremlis badu izraisīja apzināti vai neapzināti.