Pirmo reizi Eiropas Savienībā (ES) augstākajā līmenī tiks izskatītas Eiropas čigānu tautības minoritātes problēmas, vēsta Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat".

Kā norāda avīze, visā Eiropā pilsētu ielās redzamie čigānu tautības ubagotāji ir beidzot atvēruši acis Eiropas pilsoņiem un lēmējpersonām par viņu likteni, par ko cilvēktiesību aizstāvības organizācijas runā desmitgadēm ilgi.

"Tagad ir atklāta Eiropā pastāvošā milzīgā nabadzība un sociālā nevienlīdzība. Daudzi Eiropas pilsoņi dzīvo apstākļos, kādi ir jaunattīstības valstīs, un daudzas viņu pamattiesības nerealizējas," sacīja Eiropas Čigānu foruma viceprezidente Miranda Vuolasranta.

Pēc viņas teiktā, ES tagad ir spiesta atzīt, ka liela daļa no Eiropas 12 miljonus lielās čigānu kopienas neko nesaņem no Eiropas labklājības.

25.jūnijā Eiropas Komisija izdos ziņojumu, kā čigānu jautājums tiek risināts ES dalībvalstīs. Tiek cerēts, ka tas radīs pamatu Eiropas mēroga čigānu programmas izstrādei. Rudenī jautājums tiks apspriests ES Padomes samitā.

Līdz šim čigānu stratēģiju ir ieviesušas 22 ES dalībvalstis.

Taču, kā norāda Vuolasranta, ar labklājības plāniem un pētījumiem vien ir par maz. Ir arī nepieciešamas aktivitātes no čigānu puses un finansiāls atbalsts no ES fondiem.

Piemēram, no Rumānijas 22 miljoniem iedzīvotāju čigāni, pēc dažādām aplēsēm, ir no 500 000 līdz 2 500 000. No viņiem aptuveni trešā daļa dzīvo zem nabadzības līmeņa. Daudziem nav pieejas pamata pakalpojumiem un pat nav identifikācijas kartiņas.

"Rumānija ir nabadzīga valsts. Ja mērķis ir čigānu dzīves līmeni pacelt kaut tuvu pārējo iedzīvotāju dzīves līmenim, ir skaidrs, ka Rumānija to viena pati izdarīt nevar," sacīja Vuolasranta.