13. februārī Ķīpsalas izstāžu zalē noslēdzās 18. starptautiskais tūrisma gadatirgus «Balttour 2011». Rīkotāji to nodēvējuši par labāko pēdējā desmitgadē, un šo notikumu noteikti nevar apiet, runājot par sezonas jaunumiem tūrismā. Tāpēc uz nelielu sarunu aicinājām Tukuma tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāju Ingrīdu Smuškovu.

Atpakaļ pagātnē – 90. gadu līmenī

I. Smuškova:

– Šogad pēc ilgiem laikiem atkal bija divas zāles – vienā prezentējās ārzemju tūrfirmas, otrā – Latvijas reģioni ar savu tūrisma piedāvājumu. Otra tendence – pateicoties administratīvajai reformai, reģioni startēja atšķirīgi: piemēram, Latgale kā viens liels reģions, kur nevienam novadam nebija atsevišķa stenda; Kurzeme un Zemgale līdzīgi turējās, bet atsevišķi startēja Jelgavas pilsēta un ļoti sadalīts izskatījās Vidzemes stends. Bija gan mazs kopīgs stendiņš, taču katrs novads uzskatīja par savu godu prezentēties savos kvadrātmetros.

– Un kā bija labāk?

– Pašvaldībām spalvu spodrināšanai šis variants ir labs, taču tūrists jau neceļo pa nodalītām teritorijām, bet noteiktu maršrutu. Sadalot maršrutu pa novadiem, ir sarežģīti tikt skaidrībā, ko labu ieraudzīšu, teiksim, ceļā uz Piebalgu. To, ka administratīvā reforma ir vājinājusi vietējo tūrisma piedāvājumu, atzina praktiski visi aptaujātie nozares profesionāļi. Mēs esam atpakaļ 90. gadu līmenī, kad nebija saprašanas, kā tūrisma produktu piedāvāt, un katra pašvaldība domāja tikai par sevi. Jāpiebilst, ka Tukuma rajonā tā nav. Jauno ceļvedi esam izdevuši par visiem četriem novadiem un pašvaldībām esmu izstāstījusi, kāpēc ir svarīgi būt Kurzemes asociācijā. Piemēram, ja viens tāds Engures novads startētu tūrisma izstādē Viļņā vai Tallinā, tad ne viens vien brīnītos: "No kurienes jūs esat!?" Atdeve nebūtu tik liela, kā, startējot ar Latvijas vai Kurzemes atpazīstamību. Kad pasaki – novadā ir 60 km gara pludmale un trīs slēpošanas kalni, jautājumu vairs nav – visi grib braukt šurp!

Ceļojums, tāpat kā teātris, jābauda klātienē

– «Balttour» reizē ir darba un svētku pasākums. Apmēram trešā daļa apmeklētāju izstādē ierodas ik gadu. Šiem cilvēkiem optimisms arī krīzes laikā nav mazinājies, jo viņi ir no ceļošanas atkarīgi labā nozīmē. Bet izstādes rīkotājiem šis ir saspringta darba laiks ar iespēju satikt sen neredzētus kolēģus. Tā ir laba iespēja apmainīties ar informāciju – kā kārtīgā tirgū.

Ja vērtējam ceļošanu, Latvija mums sen par mazu – ir puslīdz vienalga, vai braucam uz attālāku novadu vai aizrobežu kaimiņiem…

– Kā ar krīzes laika tendenci – izvēlēties iespējami lētus vietējos maršrutus?

– Vienmēr ir bijusi vēlme ceļot lētāk un vēl lētāk, bet servisa līmenim, protams, jāaug… No šāda viedokļa raugoties, vislētāk ceļot, izmantojot internetu – tur taču visu var redzēt un uzzināt… Tomēr ar ceļošanu tāpat kā ar teātra skatīšanos – var noskatīties izrādes ierakstu, bet var arī doties uz teātri, kas ir vesels pasākums… Ir skaidrs, ka ceļošana nebūs lētāka, jo augs elektrības tarifi, tāpat PVN naktsmītnēm ir paaugstināts, tomēr tik un tā cilvēki ceļos un domās, kā izgrozīties. Pēc uzņēmēju stāstītā, klienti šobrīd atsakās no papildu ērtībām – uz ballītēm ved līdzi savus traukus; neiznomā visu viesu māju, bet tikai daļu un uz noteiktām stundām… Cilvēki naudu skaita – īpaši tas bija redzams Igaunijas tūrisma gadatirgū, kur talsinieku medus šķita par dārgu…

No igauņiem varam mācīties

– Par piedāvājumu: Igaunija un Lietuva ir tepat līdzās, bet sajūta kā ārzemēs. Vēlme pabūt ārzemēs nav mazinājusies, un, kāpēc gan nedoties pie kaimiņiem? Šogad Tallina ir kultūras galvaspilsēta, un jau februārī viņiem ir gatava tūrisma karte ar lielākajiem kultūras pasākumiem gada garumā (iespējams saņemt Tukuma TIC). Ja mēs to spētu panākt vismaz novada ietvaros, tas jau būtu ļoti daudz… No igauņiem varam tikai mācīties.

Šogad īpaši strādāts, lai latviešu valodā izceltu piedāvājumu ģimenēm ar bērniem. Interesants un daudzveidīgs izklaižu piedāvājums ir Tartu un Pērnavai. Igauņiem ļoti populārs tēls tūrisma produktos ir Lotes tēls no igauņu-latviešu multiplikācijas filmas «Lote no Izgudrotāju ciema». Ir pat izdota speciāla pasaku grāmatiņa «Lotte iepazīst Igauniju». Tajā stāstīts par dažādām Igaunijas vietām. Šonedēļ Pērnavā notiek Ledus festivāls, kur tāpat ieradīsies Lote…

– Cik liela tūrisma auditorija ir ģimenes ar bērniem?

– Lielākā daļa ceļotāju ir vai nu ģimenes ar bērniem, vai nelielas draugu kompānijas. Un pat veikalnieki zina, ka našķi jānovieto pie kases bērnam aizsniedzamā augstumā… Vēl, kas iepriecināja, – Tartu ir atvērts Ceļu muzejs, kas pilns visādiem pārsteigumiem un atrakcijām gan bērniem, gan jauniešiem. Jūnijā viņiem ir Ģimenes diena, bet septembrī – Vecvecāku diena. Atkal tēmējums konkrētai mērķauditorijai…

Lietuviešiem galvenie tūrisma galamērķi ir jau zināmie – Viļņa, Kuršu kāpa un Druskininki ar saviem kūrortiem, peldvietām utt.

Par Latviju runājot

– Vidzemes novadā ir izveidots velomaršruts 1200 km garumā; līdz ar velokarti izdots detalizēts buklets atsevišķiem maršruta posmiem.

Kas man patika kā kurzemniecei – Cesvaines un Atzeles novadi bija paķēruši mūsu akcijas ideju – apceļo konkrētus objektus, piedalies loterijā un iegūsti balvas. Patīkami redzēt, ka tiek veicināts vietējais tūrisms. Aicinu ceļotājus to atbalstīt.

Par Zemgali: Jelgavā ir rekonstruēts baznīcas tornis deviņos stāvos; nu Jelgavas TIC domās, kā atvilināt vietējo novadu cilvēkus uz Jelgavu, kas līdz šim netika darīts. Baznīcas tornī ir gan vēstures ekspozīcija ar uzstādījumu «Jelgava – Latvijas prezidentu šūpulis», gan ekspozīcijas par pilsētas agrāko vēsturi; par Zemgales tautastērpu. Ir izsmalcināts restorāns…

Jauks šogad ir dobelnieku piedāvājums apmeklēt Ceriņu dārzu. Būtībā ceriņu ziedēšanas prieks baudāms tikai divas nedēļas, tāpēc padomāts arī par citām izklaidēm – bukletā norādīti arī citi dārzi un pasākumi Dobelē; kur ko audzē un ko piedāvā. Bet Ceriņu dārzā vakaros tiek rīkoti koncerti… Visiem skaidrs, ka ziedu laikā jādodas uz Dobeli!

Vēl Zemgales tūrisma asociācija ir izveidojusi karti ar nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Zemgalē. Daudz praktiskas informācijas, kas apkopota vienā izdevumā.

Latgale startēja kopā ar Krievijas un Baltkrievijas kolēģiem pērn uzsāktā projekta «Bella Dvina» ietvaros. Viņu spēks ir sadarbībā, taču par jaunumiem runāt nevaram.

Kurzemes tūrisma asociācijas sauklis šogad ir «Ražots Kurzemē» – lai pievērstu uzmanību, ka te ir ne tikai ko skatīt, bet arī nopirkt. Tāpēc gadatirgū uztaisījām zemnieku un amatnieku tirgu un andele gāja uz nebēdu. Akciju ceram vērst plašumā, uzrunājot arī lielražotājus izmantot šo zīmolu.

Man, protams, patika, kā dižojās Talsi, jo viņiem 20. augustā būs Dižmāras gadatirgus. Šogad tur galvenā tēma ir visu veidu kāposts – gan naudas izteiksmē, gan kā veselīgs produkts. Savai reklāmas lapai viņi bija piesprauduši paciņu ar desmit `Megaton` šķirnes kāpostu sēklām. Ceru, ka kādreiz varēsim tā reklamēt arī mūsu pasākumus…

Ventspils startēja ar savu jauno mazbānīti – tā tāda etnogrāfiska Disnejlenda un, kas svarīgi – izmantojama lieta vietējiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka šo projektu virza pilsētas komunālais dienests… Tūrisma plūsma uz Ventspili jau pērn bija lielāka, nekā plānots, bet šogad ģimenei ar bērniem Ventspils apmeklējums jāieplāno obligāti.

Kopā ar talsiniekiem ventspilnieki ir uztaisījuši Ziemeļkurzmes dabas un aktīvā tūrisma karti – ļoti praktisku izdevumu aktīvas atpūtas piekritējiem.

Tukumnieki – ar lielāko piedāvājumu

Tukuma rajona novadu piedāvājums: ziemā, protams, gan kalnu, gan distanču slēpošana; ar šo piedāvājumu braucām uz Viļņas gadatirgu, jo, kā zināms, lietuvieši ir mūsu slēpošanas kalnu labākie klienti.

Esam aktualizējuši arī lētās ceļošanas iespējas ar vilcienu, piedāvājot dažādas izklaides Tukumā un tā apkaimē. Dominantes – slidošana, slēpošana, muzeji un skaistumkopšana. Norādītas arī izmaksas: vilciena biļetes cena, taksometra maksa, slēpju nomas izcenojumi un pat tuvāko ēstuvju adreses. Atliek tikai izvēlēties – par visu padomāts.

Esam sapratuši, ka Muzeju nakts ir laba lieta – sakurinājām viņus, lai arī šogad neguļ un apdomā idejas tūristu izklaidei. Protams, ir atsevišķs piedāvājums ģimenēm ar bērniem, un tas ir gana plašs.

Jāpiebilst, ka šī gada tūrisma ceļvedis mums ir daudz biezāks nekā kolēģiem citos novados un tam ir pamatots iemesls – ir trīs jauni maršruti jaunlaulātajiem; papildinājies lauku labumu klāsts, kur ir jaunas sadaļas par daiļdārziem un zivīm – zivju degustāciju un iegādi. Ir cilvēki, kas gatavi demonstrēt zivju kūpināšanu, kā arī paņemt vienu, divus cilvēkus jūrā, lai parādītu, kā tā zivs nāk… Tā ir iespēja saprast reālo zvejnieku dzīvi. Papildus "spiedām" uz vīriešiem svarīgām lietām – velotūrismu un makšķerēšanu; šiem bukletiem ir piekrišana.

Komplektā ar ceļvedi nāk smalka tūrisma karte ar visiem apskates objektiem un naktsmītnēm; būtībā ar šo karti pietiek, lai mierīgi dotos ceļojumā…