Katru gadu oktobra ceturtajā pirmdienā – Starptautiskajā skolu bibliotēku dienā – Latvijas skolu bibliotekāri svin sava amata svētkus.

Lielāka vērība lasīšanai

Nez vai vakar, 25. oktobrī, lūza galdi no ēdienu pārpilnības un čīkstēja grīda zem dancotājiem, bet šajā datumā vairāk nekā citudien skolu bibliotekāri varēja apzināties savu piederību varenai saimei – Starptautiskajai skolu bibliotēku asociācijai, kas 1999. gadā aizsākusi Starptautiskās skolu bibliotēkas dienas tradīciju. Šī diena ir arī lieliska iespēja atgādināt sabiedrībai par skolu bibliotekāru esamību.

Šo gadu Kultūras ministrija ir pasludinājusi par Lasīšanas gadu un par galveno uzdevumu izvirzījusi lasīšanas veicināšanu. Pētījumu aģentūra «Compass» sadarbībā ar uzņēmumu «VisiDati.lv» izpētījusi, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju grāmatas lasa reizi pusgadā vai vēl retāk, vai nelasa nemaz. Risināt šo problēmu bez skolu bibliotekāru iesaistīšanās nav iespējama. Par to tika runāts arī 1. Latvijas Nacionālajā lasīšanas kongresā bērniem, kas notika 11. septembrī. Kultūras ministrs, Lasīšanas gada patrons Ints Dālderis kongresā atgādināja par skolu bibliotēku lielo nozīmi skolēnu lasītprasmes attīstīšanā. Cerams, ka tas nebija tikai reveranss publikai. Diemžēl kongresā nepiedalījās izglītības ministre, tāpēc radās sajūta, ka labā roka nezina, ko kreisā dara – krīzes laikā vieni no pirmajiem tika "saīsināti" tieši mazo skolu bibliotekāri. Šīs štata vietas vai nu likvidēja vispār vai atstāja smieklīgi mazas likmes (pat 0,02). Tādējādi pārkāpts Izglītības likuma 55. pants, kurā teikts, ka izglītojamajam ir tiesības saņemt bibliotekāros un informācijas pakalpojumus.

Vai krīze ir attaisnojums likuma neievērošanai? Vai es, piemēram, drīkstu pilsētā braukt ar 100 km/h, lai ietaupītu laiku, jo laiks ir nauda, aizbildinoties ar krīzi? Ja es to nedrīkstu, kāpēc ierēdņi var apiet likumus, radot tiesisku anarhiju?

Ir jāizsver – ja tiešām skolu bibliotēkas ir valsts liekā mute, tad jāmaina likumi un attiecīgi jārīkojas. Iespējams, ka mūsu nabadzīgā neražojošā valsts tādu greznību kā bibliotēka skolā nemaz nevar atļauties…

Vai nu sistēma, vai katalogs

Vēl viena problēma – līdz šim skolu bibliotēkas strādāja ar Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) apakšsistēmu «Bibliotēka», taču nu šī sistēma vairs netiek attīstīta un uzturēta. Būtu interesanti uzzināt, cik valstij izmaksājis šis "dzelzceļš uz nekurieni"? Tagad skolām radīta speciāla bibliotēku informācijas sistēma SKOLU ALISE, kas ir izmantojama sadarbībā ar galveno bibliotēku. Diemžēl ar to mūsu novadā strādā tikai divas izglītības sistēmas bibliotēkas, jo finansiālu apsvērumu dēļ Tukuma bibliotēkas speciālisti neuzņemas kontrolēt skolu bibliotekāru darbu. Skolu bibliotekāri ķepurojas, kā katrs māk – vieni turpina strādāt informatizācijas sistēmā LIIS, par kuru nevienam valsts ierēdnim vairs galva nesāp, citi atgriežas pie padomju laika katalogiem. Valsts ir izdevusi naudu, lai skolu bibliotekāri kursos apgūtu jauno sistēmu, bet saņemtā apliecība ir derīga tikai pašapziņas "stutēšanai".

Un beigās – par naudu

Dīvaini, ka vienu no kultūrpolitikas prioritātēm – lasīšanas veicināšanu – valsts neatbalsta finansiāli. Lasīšanas kongresa rezolūcijā teikts, ka Igaunijā un Lietuvā valsts viena skolēna nodrošināšanai ar grāmatām atvēl attiecīgi 30 un 20 EUR, bet Latvijā – Ls 0,69. Pie mums vai nu grāmatas ļoti lētas, vai bērnu dikti daudz… Valsts kultūrkapitāla fonda projektam «Bērnu žūrija» šogad atvēlēti Ls 5500 – desmitreiz mazāk nekā vajadzīgs, lai šo programmu attīstītu. Tātad projekta organizētāji nespēj nodrošināt bibliotēkas ar nepieciešamajām grāmatām. Jāsaka paldies pašvaldībai, kas finansiāli atbalsta «Bērnu žūrijas» grāmatu kolekcijas iegādi bibliotēkās. Lasīšanas gads ir izsludināts, vīzija ir, un ir arī cerība, ka gan jau kāds kultūrpolitiķu vietā labos nodomus realizēs. Bet tikmēr skolu bibliotekāri, laipojot starp mērķu un uzdevumu nekonsekvencēm, pacietīgi turpina darīt savu darbu – iepazīstina bibliotēkas apmeklētājus ar literatūras pasauli.

Sveicot kolēģus aizvadītajos amata svētkos, Tukuma 2. pamatskolas bibliotekāre Vineta Rozenberga