Somija nepievienosies starptautiskajai konvencijai par kasešbumbu aizliegumu, jo tai ir nepieciešama šī munīcija savu robežu aizsardzībai, paziņoja Somijas premjerministrs Mati Vanhanens.

"Kasešbumbas ir mūsu drošības risinājuma būtiska sastāvdaļa. Mēs tās nelietosim nekādā citādā gadījumā, kā tikai, lai aizsargātu mūsu valsti," norādīja Vanhanens pēc Somijas valdības lēmuma nepievienoties kasešbumbu aizliegumam.

"Mūsu drošības vidē atrodas noteikts daudzums ieroču. Mēs vēlamies saglabāt savu ieroču potenciālu," viņš piebilda.

Somija arī nav parakstījusi 1997.gadā noslēgto Otavas līgumu, kas aizliedz kājnieku mīnas. Kājnieku mīnas ir būtiskas Somijas arsenālā, lai aizsargātu 1340 kilometrus garo robežu ar Krieviju.

Padomju Savienības armija Somijā iebruka 1939.gadā, liekot Somijai kopā ar nacistisko Vāciju pret tās lielo kaimiņvalsti cīnīties divus gadus.

Somijas valdība ir apņēmusies līdz 2012.gadam pievienoties kājnieku mīnu aizliegumam un nomainīt tās līdz 2016.gadam.

Šā gada maijā 111 valstis Dublinā parakstīja vienošanos par starptautisku kasešbumbu ražošanas, pārdošanas, izmantošanas un uzkrāšanas aizlieguma līgumu.

Līguma izstrādē tomēr nepiedalās lielākās kasešbumbu ražotājas un krājumu īpašnieces – Izraēla, Ķīna, Indija, Pakistāna, Krievija un ASV.

Katrā kasešu bumbā atrodas 200-650 aptuveni tenisa bumbiņas izmēra spridzekļu, kuri piebāzti ar nāvējošām adatiņām. Mazās bumbiņas izkaisās aptuveni divu futbola laukumu lielā teritorijā, un vismaz 10% no tām nesprāgst. Bumbas eksplodē pie mazākās kustības, nodarot postījumus visos virzienos plašā teritorijā ap eksplozijas vietu.

Kaut arī ir izstrādātas kasešbumbas, kas paredzētas tanku iznīcināšanai, pārsvarā tās tiek izmantotas cilvēku nogalināšanai plašā teritorijā.

Nesprāgušās mazās bumbas var izskatīties līdzīgas dzērienu bundžiņām vai arī putekļainiem akmeņiem. Katra mīna ir pietiekami spēcīga, lai sprādzienā norautu kāju vai nogalinātu bērnu, un starptautiskie likumi aizliedz šādu ieroču izmantošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās zonās.

Vairums nesenajos konfliktos izmantotās šādas munīcijas nav ne uzticama, ne precīza, turklāt nav sprāguši aptuveni 10%-40% kasešbumbu izkaisītās munīcijas, norāda Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC).

Kasešbumbas bieži tiek nomestas ar izpletņiem, un tādējādi ieroču precizitāte ir lielā mērā atkarīga no vēja un laika apstākļiem, un bieži tās nokrīt tālu no mērķa, atstājot postošas sekas vairākus tūkstošus kvadrātmetru lielā teritorijā.

Sarkanais Krusts norāda, ka gandrīz katrā konfliktā, kurā tās izmantotas, nav sprāgusi ievērojama daļa kasešbumbu munīcijas, kas pēc tam vēl daudzus gadus turpina nogalināt un sakropļot civiliedzīvotājus.