Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā reģistrēts 401 A hepatīta saslimšanas gadījums, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie dati.

Iepriekšējos piecos gados vidēji tika reģistrēti aptuveni 37 A hepatīta slimnieki gadā un šogad ir sasniegts augstākais inficēto rādītājs pēc 15 "miera gadiem", aģentūrai LETA norādīja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) direktore Baiba Rozentāle.

Tāpat šogad pieaugusi saslimstība ar salmonelozi, kura ir tipiska zarnu trakta slimība, un to parasti izraisa baktērijas – salmonellas. Šogad SVA ir reģistrējusi 550 šīs infekcijas gadījumus, salīdzinoši iepriekšējos piecos gados ar to inficējās aptuveni 333 cilvēki gadā.

Salmonellas savu mājvietu parasti rod tādos dzīvnieku valsts izcelsmes produktos kā vistas gaļa un olas, norāda Rozentāle.

Saslimstība ar salmonelozi un citām zarnu trakta slimībām ir paaugstināta vasarā, jo šo baktēriju izdzīvošanai ir nepieciešams siltums.

Pēc Rozentāles domām, vīrusa uzliesmojums pēc tik ilga miera perioda ir dabiska parādība, jo šai laikā ir mazinājusies cilvēku imunitāte pret A hepatītu, kā arī iedzīvotāji vairs nemēdz vakcinēties, jo vīrusa zemās izplatības dēļ to neuzskatīja par nepieciešamu. Vakcinēties mēdza tikai tie iedzīvotāji, kuri bija nolēmuši doties darba vai tūrisma braucienos uz kādu no Āzijas vai Āfrikas valstīm, kurās A hepatīta problēma ir ļoti aktuāla gan sliktas kvalitātes ūdens, gan arī citu nehigiēnisku apstākļu dēļ.

LIC pašlaik ārstējas 86 A hepatīta slimnieki, bet līdz tam tika izrakstīti vēl 388 pacienti. Rozentāle prognozē, ka slimnieku skaits vēl pieaugs, jo rudens sezona ir A hepatīta aktīvākais periods.

Šai periodā bērni sāk skolas gaitas, un arī šis apstāklis ietekmē vīrusa izplatību, kurš visbiežāk atrod savus upurus savstarpēju kontaktu ceļā, kā arī gadījumos, kad cilvēki lieto vienus un tos pašus priekšmetus vai lieto nenoskaidrotas izcelsmes ūdeni.

Šoreiz vīrusa izplatību neietekmē ūdens, jo, kā norāda LIC direktore, Rīgas ūdens kvalitāte ir laba. Vienīgi tad, ja cilvēki ir lietojuši kādu nepārbaudītu atklātu ūdenskrātuvju ūdeni, varētu rasties aizdomas par infekcijas iekļūšanu organismā ūdens lietošanas ceļā.

Slimības simptomi var būt dažādi. Bērniem un pusaudžiem A hepatīts visbiežāk norit bez ārējām izpausmēm, taču viņi, pašiem nezinot, var inficēt pieaugušos. Savukārt pieaugušajiem A hepatīts var noritēt smagi – ar drudzi, paaugstinātu temperatūru, vemšanu, dzelti. Ļoti smagos gadījumos (1%) A hepatīts var komplicēties ar masīvu aknu nekrozi un aknu komu, kas beidzas ar nāvi.

Lai izvairītos no saslimšanas ar A hepatītu, Rozentāle iesaka bieži mazgāt rokas, īpaši svarīgi ir neaizmirst nomazgāt rokas pēc tualetes lietošanas, pirms ēdiena gatavošanas un pirms ēšanas.

Rozentāle iesaka šos vienkāršos padomus atgādināt arī bērniem, jo skolas laikā, gan kontaktējoties ar apkārtējiem, gan neievērojot personisko higiēnu, inficēties var ļoti ātri.