Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu, raksta "Dienas Bizness".

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais Šlesera padomnieks Lauris Dripe.

Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). "Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs," sacījis Šlesers.

"Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir," uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) paudis, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti.

Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta "brīvprātīgi obligātā" lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu, raksta laikraksts. LVRTC pēc 2006.gada rezultātiem bija 9.pelnošākais uzņēmums Latvijā – tā peļņa sasniedza 32,9 miljonus latu. 2007.gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

SM pārstāvji, runājot par elektroniskā paraksta attīstīšanu, norādījuši, ka "jāveic virkne izmaiņu normatīvajos aktos, jo pašlaik tie nesekmē e-paraksta attīstību", tomēr konkrētas izmaiņas un termiņi nosaukti netiek. SM uzsver, ka elektroniskajam parakstam būtu nepieciešams piesaistīt vairāk karšu lietotājus un nepieciešams veikt šī paraksta risinājumu integrāciju jau esošās informācijas sistēmās.

Elektroniskā paraksta izmantošanu varētu veicināt, ieviešot pakalpojumus, kurus varēs izmantot tikai e-paraksta lietotāji. Šādu risinājumu, pēc iepazīšanās ar īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (IUMEPL) sagatavoto informatīvo ziņojumu par elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijā, valdības sēdē izteica vairāki ministri.

E-lietu ministre Signe Bāliņa norāda, ka līdz 2008. gada 1. janvārim iestāžu pieprasītais e-paraksta viedkaršu skaits sasniedzis 27 886, šogad tas pieaudzis līdz aptuveni 32 700 viedkartēm, taču iestāžu darbinieki pasīvi iesniedz personiskos pieteikumus viedkaršu izgatavošanas uzsākšanai Latvijas Pastā. Proti, Latvijas Pastā pieteikumus e-paraksta viedkaršu saņemšanai iesnieguši vien 46,93% no darbiniekiem, kuru pārstāvētās iestādes tos pieteikušas viedkaršu saņemšanai. Turklāt 9% no darbiniekiem, kas pieteikušies e-paraksta viedkaršu saņemšanai, savlaicīgi neaiziet izņemt tiem izgatavotās viedkartes. Vairāk nekā pusi pieteikto viedkaršu pieprasījušas valsts iestādes.

IUEMPL apkopotā informācija liecina, ka pagaidām tikai dažas valsts iestādes piedāvā pakalpojumus, ko var saņemt, izmantojot e-parakstu. Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piedāvā saņemt ar drošu e- parakstu parakstītu dokumentu pa e-pastu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – deklarēt dzīvesvietu, VID – autentificēties, lai lietotu Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, bet CSDD autentificēties, lai saņemtu pakalpojumu par saviem datiem CSDD. Ar e-parakstu parakstītus dokumentus pieņem arī Iepirkumu uzraudzības birojs un Elektronisko iepirkumu aģentūra. E-parakstu var izmantot arī dažu banku klienti.

Privātpersonām e-paraksta pakete izmaksā 24 Ls, taču jārēķinās ar to, ka laika zīmogs katru reizi maksās 0,35 Ls. Pakete E-paraksts biznesam maksā 47 Ls, taču paketē iekļauti 100 bezmaksas laika zīmogi un sākot ar 101. e-paraksta lietošanas reizi par laika zīmogu jāmaksā 0,25 Ls. Pakete E-paraksts uzņēmumam maksā 90 Ls, savukārt par laika zīmogu šīs paketes lietotājiem nav jāmaksā. Iepriekš elektronisko parakstu pārvaldīja un izsniedza Latvijas Pasts, kurš projektu uzsāka kopā ar telekomunikāciju uzņēmumu "Lattelecom", bet turpināja viens pats, tomēr tā ieviešana un uzturēšana uzņēmumam radīja iespaidīgus zaudējumus.