SIA «Dzimtene» sējas darbi sākās tieši pirms nedēļas. Pavasarī sējami 240 ha miežu, pavisam sējplatības aizsniedz 700 ha, tostarp ziemas rapsis – 265 ha.

Ar sēju nevar kavēties

Ar sējmašīnu «Amazone» iespējams iesēt apmēram 20 ha dienā, taču, ja lauki kalnaini un vēl šur tur pa avotam, kā tas ir Jaunmoku pusē, tad jārēķinās ar lēnāku tempu. Turklāt šogad avoti parādoties citas vietās, ne tur, kur tie bijuši iepriekšējos gados. Lauki ir meliorēti, taču avotus ierobežot ne vienmēr izdodas. Bet sēja veicama pēc iespējas īsākos termiņos, jo zeme saulē un vējā žūst ļoti ātri. To apzinās gan mehanizators Vairis Lācbergs, gan agronoms Māris Vītiņš, kurš izpētījis laika prognozes, kas lietu sola ne ātrāk kā pēc 3. maija. V. Lācbergs mācījies Kandavas lauksaimniecības tehnikumā, kolhoza laikā strādājis par mehāniķi. Kad laiki mainījušies, palicis strādāt SIA «Dzimtene», un ar darbu ir apmierināts. Turklāt lauksaimniecības tehnika kļuvusi sarežģītāka, un tai nepieciešams kvalificēts speciālists.

Zeme labi padodas

«Amazone» ir ļoti jūtīga, tāpēc izsējas norma tiek pārbaudīta un precizēta vairākas reizes dienā. Toties, salīdzinot ar to, kā kādreiz sēja, lauks vēl būtu vismaz divās kārtās jāsakultivē. Tagad augsnes apstrādi un sēju izdara ar vienu braucienu. M. Vītiņš saka, ka šogad bijis sals un zeme labi strādājas, pagājušajā gadā gan augsne bijusi kā plastilīns. Sēklu saimniecībā gatavo paši, tādējādi tā iznāk lētāka. Minerālmēslu cenas šogad kritušās apmēram par Ls 100. Tomēr saimniecībā rēķina, lai augu barības vielas neaizplūst un nepiesārņo ūdeņus, tāpēc augsnei tiek pasūtītas agroķīmiskās analīzes un atbilstoši tiek sarēķināta mēslošanas stratēģija. Komplekso mēslojumu trīs centnerus uz hektāra (slāpekli, fosforu un kāliju) dod tikai rapsim. Aiz rapša tiek sēti ziemas kvieši, kam virsmēslojumā dod slāpekli, pēc tam trešajā gadā sēj miežus. Tie izmanto to, kas augsnē palicis no rapša un kviešiem.

Pagājušais gads graudkopība nebija sevišķi veiksmīgs. Bet labi bija izaudzis rapsis, tam rentabilitāte – 51%; ražība – 39 centneri no hektāra un laba cena. Arī kviešu raža bija laba – 50 centneri no hektāra, taču laika apstākļu dēl nevarēja nokult miežus. "Ja miežu ražība mazāka par 40 cnt/ha, tad ar šo kultūru esam zem ūdens," saka M. Vītiņš. Nesen iztukšoti arī saimniecības graudu krājumi. Miežus pārdod lopbarībai, nedaudz pirka arī Šlokenbekas dzirnavas putraimiem. Pēdējo labību pārdeva par Ls 70 tonnā, bet rudenī iepirka par Ls 90, kas, salīdzinot vēl ar iepriekšējo gadu, bija salīdzinoši zema cena.

Maina piena iepircēju

Saimniecībā ik dienas saražo arī vērā ņemamu piena daudzumu – 4000 tonnas. To realizēja kooperatīvā «Piena ceļš», jo saimniecība ir arī šī kooperatīva biedre. Taču a/s «Tukuma piens» pamanījusies maksāt par izejvielu vairāk, tāpēc slaukums tagad tiek pārdots šim uzņēmumam. Kopumā piena iepirkuma cenas no pagājušā gada līdz šim laikam gājušas uz leju. M. Vītiņš pētījis arī, kā pienu savāc Lietuvā, un secinājis, ka tur kooperācija esot veiksmīgāka nekā pie mums Latvijā. Esot daudzi piena savākšanas punkti, kur pienu vedot pat ar divriteņiem un stumjamiem rokas ratiņiem. Katram vedumam tiekot noņemtas analīzes un

pēc tam savāktais piens tiekot nodots lielākam pārstrādes uzņēmumam.

Runājot kopumā par lauksaimnieka dzīvi krīzes situācijā, M. Vītiņš spriež, ka arī treknajos gados, kad citi pelnījuši tūkstošus, īpaši bagāti neesot bijuši, saimniecībā algas bijušas ap Ls 300 līdz 400. Tāpēc arī pašlaik vēl algu samazinājuma neesot. Laiks rādīs, kāda iztikšana būs turpmāk, jo tērēt drīkst tikai to, ko paši nopelna.